Pagājušajā gadā mācības neturpināja 36,9% vidusskolas absolventu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Lielākā daļa jeb 60% vidusskolas absolventu iestājās augstskolā vai koledžā, bet 3,1% mācības turpinājās profesionālās izglītības iestādēs.
Pagājušajā gadā vidusskolu absolvēja 10 300 jauniešu. 700 no viņiem izlaidumā nesaņēma atestātu par iegūtu vidējo izglītību.
Vidusskolas absolventu skaits pēdējos 13 gados sarucis par teju 9000 jauniešiem. Vienlaikus par 400 jauniešiem pieaudzis to absolventu skaits, kas vidusskolu beiguši bez atestāta.
Savukārt pamatskolu absolvējušo skolēnu skaits pēdējo 13 gadu laikā sarucis par 2200 skolēniem. Pērn 9.klasi pabeidza 20 100 skolēni. 1400 no viņiem nesaņēma apliecību par iegūtu pamatizglītību. Tas ir uz pusi vairāk nekā gadu iepriekš, kad pamatskolu nepabeidza 600 skolēni.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Un ko tad tajās augstskolās mācīties?
Sauss matemātiķis māca datorzinības, agronoms juristus un vetārsts ekonomiku. Kāda tam ir jēga?
Visi tie diplomi ir priekš pajoliem.
Kārtējais rezultāts no nesalabotā STEM priekšmetu satura, skolā ieviestās “demokrātijas” nemācīties nepatīkamo, priekšmetu nezinošiem skolotājiem, kaitīgā līmeņu – kastu ieviešanas un tādiem vecākiem un vecvecākiem, kas vidusskolu beidza baudot Piebalga priekšmetu brīvlaišanu.
Parastu zinātkāri pazaudēja jau pirmajās klasēs.
Augstskolām ir beigas. Šogad dzimuši 10 000 mazāk bērnu par iepriekšējo. Un kāds procents stāsies augstskolās? Valsts ar tautu runā kā kurlais ar mēmo…
;Ipaši gaišās Čakšītes izrāviens īpašajai kvalitātē te mērāms skaitļos. To pat piektklasnieks var novērtēt bez privātskolotāja. Tā tik turēt un 2030. gadā būs sasniegta pilnīga kompetence- vidusskolu beidzot janieši pratīs alfabētu, bet skaitļus gan apgūs tiaki īpaši inovatīvās universitātēs. Tikmēr gan jāpalielinatik pat bezjēdzīgu skolotāju ražošanas jaudas un noteikti ministrei vajag vismaz papildus kādus trīs padomniekus, vēl nekompetentākas ierēdnes un politsekretāres. Un tad vējdzirnavu trokšņošana par slodžu balansēšanu skolotājiem, kuri faktiski nemaz nav vajadz’;igi pie tādām jauniešu uzrādītajām zināšanām vai to iztrūkumu