Bērnu audzināšanas pamatprincips Tibetā – nekādu pazemojumu vai miesas sodu. Patiesībā vienīgais iemesls bērnu pēršanai – viņi nesit pretī.
Pirmais periods: līdz 5 gadiem
Godājiet bērnu kā ķeizaru. Neaizliedziet viņam neko. Ja mazulis dara kaut ko, kas nav pieņemams vai nav atļauts, pieļaujamā metode ir uzmanības novirzīšana.
Ja bērns dara kaut ko, kas varētu viņu apdraudēt, rādiet izbijušos seju un izdvesiet skaņas, kas liecina, ka tas ir bīstami. Bērni brīnišķīgi saprot šādu „valodu”.
Šajā periodā bērniem ir raksturīga zinātkāre un interese par dzīvi un tās procesiem. Bērns vēl nav spējīgs saprast cēloņsakarību loģisko ķēdi. Piemēram, viņš sasitis vērtīgu vāzi. Mazulis vēl nesaprot, ka ir daudz jāstrādā un jāpelna nauda, lai nopirktu šādu vāzi. Viņš nesaprot vecāku dusmas par šo nedarbu, tāpēc jebkuru sodu uztver kā pieaugušā pārākuma izrādīšanu. Rezultātā jūs bērnam iemācīsit nevis to, ka sasist vāzi nav labi, bet gan to, ka ir jāpakļaujas stiprākajam.
Otrais periods: no 5 līdz 10 gadiem
Šajā periodā jāapietas ar bērnu “kā ar vergu”. Bērnam jāuzdod darbi un jāprasa, lai tie tiktu paveikti. Par uzdevumu neizpildīšanu var arī sodīt, taču ne fiziski. Šajā periodā strauji attīstās intelekts.
Bērnam jāmācās prognozēt, kā cilvēki reaģēs uz viņa rīcību, jāraisa cilvēkos pozitīva attieksme pret sevi un jācenšas neizraisīt negatīvas emocijas un reakcijas.
Šajā laikā bērns ir maksimāli jānoslogo ar zināšanām.
Trešais periods: no 10 līdz 15 gadiem
Šajā periodā ir jāizturas pret bērnu kā pret līdzvērtīgu personu. Ne līdzvērtīgu, bet “kā pret līdzvērtīgu”, jo jums tik un tā ir vairāk zināšanu un pieredzes.
Konsultējieties ar viņu visos svarīgajos jautājumos un atbalstiet viņa patstāvību. Lieciet viņam darīt pēc jūsu prāta, taču panāciet to, liekot lietā „samta cimdiņus”- pārrunu procesā, uzvedinot, iesakot.
Ja jums kaut kas nepatīk, vērsiet bērna uzmanību uz negatīvajām sekām nevis strikti aizliedziet. Šajā laikā formējas patstāvība un neatkarīga domāšana.
Pēdējais periods: sākot no 15 gadiem
Cieniet viņu. Audzināt nu jau ir par vēlu, atliek tikai plūkt sava darba augļus.
Kādas sekas var rasties, ja netiek ievēroti šie noteikumi?
Ja dzīves periodā līdz pieciem gadiem bērnu ierobežo un neļauj izpausties, viņā tiek apspiesta dzīves aktivitāte, zinātkāre, tas neļauj attīstīties intelektam un samazina arī imunitāti. Bērns iemācās bez iebildumiem pakļauties spēkam un kļūst viegli sasniedzams upuris neģēļiem.
Ja jūs nemitīgi apčubināsiet un lutināsiet bērnu, kurš vecāks par 5 gadiem, izaudzis viņš būs infantils, nebūs spējīgs ne strādāt, ne garīgi pilnveidoties.
Ja bērns tiek pārlieku aprūpēts pēc 10 gadu sasniegšanas, viņš izaugs nepārliecināts par sevi, būs atkarīgs no daudz patstāvīgākajiem draugiem, kuri ne vienmēr sniegs pareizos padomus.
Ja jūs necienīsit bērnu, kurš jau ir sasniedzis 15 gadu vecumu, viņš jums nespēs to piedot un saraus saites, tiklīdz radīsies tāda iespēja.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!