Naktī uz svētdienu, 31. oktobri, plkst. 4 pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu atpakaļ, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).
Tā kā Eiropas Savienības (ES) līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā vēl nav panākts, pašlaik joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – vasaras laiks Latvijā ir no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2022. gada 27. martā.
Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi, kuros minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.03 pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi
oktobra pēdējā svētdienā plkst.04 – vienu stundu atpakaļ.
ES pāreju uz vasaras laiku nosaka 2001. gada 19. janvāra direktīva, kas nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām ES dalībvalstīm.
Latvijas iedzīvotāji gan apliecinājuši vēlmi visu gadu dzīvot tikai vasaras laikā, taču vecais paradums joprojām ir spēkā. Maz ticams, ka arī pavasarī pulksteņu grozīšana izpaliks.
“It kā virspusēji liekas, ka jautājums ir vienkāršs – kāpēc dalībvalstis nevar vienoties, bet vienošanās nav tik vienkārši panākama, jo ir dalībvalstis, kas vispār negrib mainīt esošo kārtību, ir valstis, kas grib palikt vasaras laikā un ir valstis, kas grib palikt ziemas laikā. Līdz ar to, lai šī sistēma joprojām būtu vienota, esošā kārtība joprojām ir spēkā. Ja runājam par jautājuma virzību, jāatzīst, ka tas ir apstājies un šobrīd, ņemot vērā droši vien – negribētu arī visu norakstīt uz Covid jautājumiem, bet būtiski tas pamainīja – un šobrīd, 2021.gada rudenī, joprojām jautājums nav atgriezies uz diskusiju,” skaidro Ekonomikas ministrijas pārstāvis Normunds Freibergs.
Vasaras laiks Latvijā pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Sākot no 1997. gada, vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Lasītāju viedokļi