Kopdzīve bez “zīmoga pasē”: sieviete uzskata, ka ir precējusies, bet vīrietis – ka viņš ir brīvs

Vēl nav līdz galam norimuši dedzīgie strīdi par to, vai ir nepieciešams Dzīvesbiedru likums, un gan tā pieprasītāji, gan noraidītāji ir vienlīdz pārliecināti par savu taisnību. Patiesībā šī tēma ir raisījusi strīdus vienmēr.

Iespējams, savu viedokli noformulēt būs vieglāk, ja izlasīsiet šīs psihologa A. Šahova pārdomas par to, kas tad īsti ir nereģistrētā laulībā dzīvojošs pāris. Reālajā dzīvē, nevis pēc likuma pantiem.

Nelaulāti dzīvesbiedri – tas ir tad, kad sieviete uzskata, ka viņa ir precējusies, bet vīrietis – ka ir brīvs

Man ir ļoti žēl sieviešu, kuras dzīvo neoficiālā laulībā un pēc statistikas datiem tādu ļoti daudz. Kāpēc vīrietis neprecas un kā to mainīt? Jūs vēl joprojām cerat, ka tas notiks pats no sevis? Cerība nav stratēģija. Ģimenes laime ir jābūvē.

Un tātad – viss sākās romantiski. Vai arī – ne pārāk. Viņš tev patīk. Vai ne pārāk. Bet lai nu kā, tu piekriti dzīvot kopā, cerot, ka kādā brīdī vīrietim pamodīsies sirdsapziņa un viņš lūgs tavu roku un sirdi. Sieviete iedomājas, ka vīrietis no rīta pamostas un sev saka: “Lūk, blakus man guļ sieviete, ar kuru man ir sekss, kad es to vēlos. Viņa par mani rūpējas, gatavo ēdienu, mazgā, gludina, tīra māju. Turklāt es viņai neko neesmu solījis un neko neesmu parādā. Es esmu brīvs un, ja man kaut kas nepatiks vai vienkārši tas viss apniks, es viņu pametīšu un atradīšu sev citu. Man tā ir ērti un komfortabli, bet tomēr es ņemšu un sarežģīšu sev dzīvi! Es precēšu viņu, lai nebūtu brīvs, lai savažotu sevi ar juridiskiem, finansiāliem un morāliem pienākumiem. Un apmaiņā pret to es nesaņemšu neko vairāk, kā vien to, kas man jau ir, turpretī ja šķiršos, man radīsies lielas problēmas”. Tu nopietni domā, ka vīrietis spriež šādi?

Protams, tu uzskati, ka “viņš ir kārtīgs”, ka viņš precas pienākuma (ievēroji, ne mīlestības) dēļ. Taču, ja jau viņš ir tāds, kāpēc tad uzreiz neprecējās?

Atbilde: viņš tevi nemīl.

Ja vīrietis tevi mīl, viņš uzreiz pieteiks savas tiesības uz tevi, burtiski aizvilks uz Dzimtsarakstu biroju vai baznīcu un izdarīs visu, lai tu būtu tikai viņa.

Nelaulāta kopdzīve ir dzīve ar devīzi “Izmantošu bez maksas to, kamēr nesatikšu kaut ko labāku”. 

Vīrietis neprecas tāpēc, ka sieviete to pieļauj

“Ko mainīs “zīmogs pasē”? Tas neko nemaina. Tā ir tikai formalitāte”, – sievietes šo frāzi dzird diezgan bieži. Bet tie ir salti meli. “Zīmogs” nozīmē ļoti daudz.

Tas ir vīrieša LĒMUMS: “Es izvēlējos šo sievieti un veltīšu viņai savu dzīvi – savu laiku, savu spēku, savus resursus”. Un lai laulību zvērests dažiem šķiet vien rituāls, vīrieša lēmums ir viņa – reāli.

Tagad viņš sev saka: “Es esmu precējies un tātad man ir jārīkojas un jāuzvedas atbilstoši: pēc darba man jādodas mājās, es nedrīkstu flirtēt, man jādomā par to, lai pietiktu naudas ģimenei”. Viņš pārstāj meklēt “citus variantus”. Izvēle ir izdarīta.

Protams, tas negarantē simtprocentīgu uzticību. Taču pārkāpt savu lēmumu vīrietim būs daudz grūtāk. Mainās viņa statuss draugu lokā, vīriešu sarunās parādās tēmas, kuras nesaprot vecpuiši.

Vīrieši, pretēji sieviešu iedomām, nebaidās no laulības. Viņi tiecas pēc laulības ar mīļoto sievieti un atdod tai sevi ar prieku. Ja vīrietis baidās no laulībām – viņš nemīl sievieti. Tā ir rūgta, bet patiesība.

“Zīmogs pasē” ir virkne nepatīkamu seku vīrietim gadījumā, ja laulība tiek šķirta: nāksies dalīt mantu, maksāt alimentus. Tā nebūt nav “vienkārša formalitāte”.

Protams, šis “zīmogs” nedos sievietei sajūtu, ka ir mīlēta, ja tā nav bijis pirms tam. Bet vai gan ir vērts dzīvot kopā ar vīrieti, kurš tevi nemīl? Bet no otras puses, “zīmogs pasē” dos aizsargātības un atbildības sajūtu.

Patiesībā šis “zīmogs pasē” ir vīrieša mīlestības izpausme. Atcerieties – vīrietis runā ar darbiem. 

Vai par to var strīdēties? Tu taču lieliski zini: ja vīrietis pa īstam mīl, viņš ļoti cenšas pēc iespējas ātrāk vest savu mīļoto pie altāra un visiem paziņot: “Tā ir mana sieviete! Es viņu aizsargāšu, apgādāšu, un tikai man ir tiesības uz viņas skaistumu, maigumu un mīlestību” Vai ne tā?

Vīrietis neprec sievieti tikai tāpēc, ka… viņa to atļauj. Viss. Punkts

Nav citu iemeslu. Izklausīsies nedaudz rupji, bet – atcerieties teicienu: kāpēc maksāt par govi, ja pienu var dabūt par velti? Un vīrietis šo iespēju izmantos bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem. Uzsveru – cerēt, ka viņā atmodīsies sirdsapziņa, ir veltīgi, jo viņš taču nesolīja precēt tevi. Viņš pat tevi nepiemānīja. Nu gandrīz nepiemānīja.

Ja tev ir bijusi kopdzīve ar vīrieti bez laulībām, tad jau tu labi atceries, ko viņš teica attiecību sākumā, tad, kad sākāt dzīvot kopā. Šī frāze vienmēr ir viena un tā pati, ar nelielām variācijām: “Pagaidām es neesmu gatavs laulībām. Man vajag mazliet…” un seko garš attaisnojumu saraksts, sākot ar triviāliem “tikt skaidrībā ar sevi, ko es gribu”, “stabilizēt savu finansiālo stāvokli”, visbeidzot ar tādiem kā “saņemt sava guru svētību”. Vai arī “pamēģināsim padzīvot kopā, un tad jau redzēs”. Izklausās dzirdēts?Problēma ir tā, ka sieviete dzird ne to, ko domā vīrietis (vispār jau visbiežāk sieviete dod priekšroku piedomāt kaut ko klāt nevis uztvert tekstu tādu, kā tas pateikts. 

Lasi starp rindām – vīrietis patiesībā saka: “Es gribu ar tevi seksu, gribu, lai tu par mani rūpējies, gribu tavu jaunību un skaistumu, bet negribu par to visu maksāt ar savu brīvību, ziedot to tieši tev. Es pagaidām palietošu to, ko tu man dod, bet, ja tu man apniksi, mēs jebkurā brīdī izšķirsimies bez jebkādām pretenzijām vai kompensācijām”.

Taču tā vīrieša teikto dzird sieviete: “Man jātiek skaidrībā ar savām jūtām, jānodrošina tev daudz komfortablāki apstākļi, un pēc tam es noteikti tevi apprecēšu”. Vīrietis atļauj sievietei tā domāt. Viņa tic, bet viņš to izmanto.

Krimināllikumā tas apzīmēts kā krāpšana ļaunprātīgi, izmantojot uzticēšanos. Ko tāds krāpnieks nozog sievietei? Viņas laiku, viņas spēku, viņas enerģiju, viņas jaunību un skaistumu.

Tātad, secinājums: vīrietis neprecas tāpēc, ka sieviete viņam to atļauj. Bet kāpēc sieviete piekrīt šādām attiecībām? Atbilde ir: bailes, vientulība, dziļa neticība sev, sajūta, ka “es neesmu mīlestības cienīga”, zema pašapziņa, “vienalga kāds, bet ir vīrietis man blakus”.

Tās ir sievietes, kurām, visticamāk, bērnībā ir pietrūcis vecāku mīlestības, kuras tendētas veidot atkarīgas attiecības. Tādas attiecības mēdz dēvēt par neirotiskām. Ja sieviete pacieš pazemojošas attiecības, piemēram, “pagaidi, es vēl neesmu izlēmis”, un vēl attaisno vīrieti, tas nozīmē, ka tur ir nopietnas psiholoģiskas problēmas. Psihologi jau zina: pašas stiprākās saites ir sadomazohistiskās. Ne tāpēc, ka laimīgas, bet tāpēc, ka iziet no tām partneri nespēj: Upuris (šajā gadījumā – sieviete) saņem apstiprinājumu tam, ka viņa nav nekā labāka vērta, savukārt Vajātājs (šajā gadījumā – vīrietis) atriebjas Upurim par savām ciešanām, ko izjutis pagātnē, kā likums, no vecākiem. Viņi viens otram ir vajadzīgi. Tāpēc arī kopdzīve bez laulībām, jeb kā tautā ierasts teikt – civillaulība (kaut gan juridiski šis jēdziens nozīmē oficiāli reģistrētas pāra attiecības) velkas un ieilgst gadiem ilgi.

Vīrietim ir skumji un garlaicīgi, sievietei bailīgi un sāpīgi, bet izšķirties nevar – neirotiskas saites… Dažkārt spēlē spēlīti – izšķīrās, atkal sagāja kopā, izšķīrās un atkal kopā…

Tātad, ko darīt sievietei? Lūk, plāns.

1. Pārstāj sev melot. Apzinies savas patiesās vajadzības un savas emocijas. Iespējams, tās ir kaut kur dziļi, dziļi paslēptas, bet tās neapzinoties, nav iespējama harmonija ar sevi pašu un nav spēka pārmaiņām.

2. Sagatavojies krīzei: atrodi sabiedrotos, drošu vietu. Sākumā, iespējams, būs slikti. Pēc tam ļoti slikti. Daudzi aiziet līdz šim punktam un atkrīt atpakaļ, jo nav sagatavojušies: nezina, ko darīt, no kā saņemt atbalstu, nezina, kā uzvesties. Ir vajadzīgi sabiedrotie: draudzenes, kas tevi atbalstīs, vecāki, psihologs, kurš palīdzēs atrast vislabāko rīcības modeli.

3. Noteikt robežas. “Dārgais, tu esi stiprs vīrietis, es tevi tāpēc iemīlēju. Reizē ar to es jūtu trauksmi, jo tu vēl joprojām neesi apstiprinājis savu nodomu nopietnību ar savām darbībām. Tu darīsi mani laimīgu, kad apprecēsi. Tā ir mana vajadzība. Apspriedīsim kāzu datumu? Kā tev šķiet?”

4. Atņemt vērtību. Sastopoties ar pretestību (kas arī ir gaidāma), ir jāpasludina “moratorijs attiecībām”. Tas nozīmē, ka tu uz mēnesi no viņa aizej. Vīrietis (un jebkurš cilvēks) vērtību saprot tikai tad, kad viņam to atņem. “Tas, kas mums ir, to nenovērtējam, bet kad zaudējam, rūgti raudam”.

5. Atgriezies sākumā. Vīrietim jāatgriežas vecpuiša dzīvē: lai pats sev gatavotu ēst, pats tīrītu, pats uzkoptu, mazgātu un gludinātu. Atņem viņam komfortu, regulāru vieglprātīgu seksu, kad vien ienāk prātā. Tad viņš sāks novērtēt to, kas viņam bija un būs izvēles priekšā, vai tu esi viņa cīņas cienīga. Šis laiks nedrīkst būt īsāks par mēnesi – tas saistīts ar psihes īpatnībām: pirmo nedēļu vīrietis baudīs brīvību, otrajā sāks skumt, trešajā sāks pierunāt atgriezties, bet ceturtajā sāks tev sekot. Tad laiks ķerties pie 6. punkta.
Bet, ja nu viņš tā nedarīs, tu teiksi? Tad būs pilnīgi skaidrs, ka viņš tevi nemīl – tu noteikti viņam neesi vērtība, kuras dēļ būtu vērts cīnīties. Sapucējies, uzvelc skaistu kleitu un atrodi sevis cienīgu vīrieti.

6. Uzvara. Ja viņš lūdz, lai atgriezies. Un tu esi jau gatava. Stop! Vēl ir par agru. Tāpēc, ka tad drīz viss atkal atgriezīsies vecajās sliedēs. Ir jābūt noteikumiem, pie kuriem tu atgriezīsies: bildinājumam un noliktam kāzu datumam.

Tev tas viss šķiet pārāk sarežģīti? Bet vai tad kaut kas labs ir tā vienkārši iekritis klēpī no gaisa, pilnīgi bez piepūles un neko nedarot?..

Protams, var atstāt visu, kā ir. Turpināt dzīvot “kā sieva”, bet nebūt sieva, tikai tāda dzīvesbiedra vajadzību apmierinātāja, bezmaksas darbaspēks. Skarbi? Bet vai tad tā nav?..

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook, Twitter, YouTube un Instagram!