Kolorādo marihuānas likumi tika izveidoti, lai iekasētu naudu štata skolu sistēmai. Izskatās, ka šie likumi arī palīdz iedzīvotājiem atgūt daļu no samaksātās naudas.
Štata likumos ir ierobežojumi, kas nosaka, cik daudz nodokļu naudas drīkst iekasēt. Ja šī robeža tiek pārsniegta, daļa naudas tiek atmaksāta štata iedzīvotājiem. Būs pagājis gads kopš Kolorādo uzsāka legālu marihuanānas tirdzniecību. Šī gada laikā tika iekasēti aptuveni 50 miljoni dolāru no marihuānas tirdzniecības vien. Situācija ir tik jocīga, ka pat republikāņi un demokrāti sāk pievērst uzmanību šai nodokļu problēmai.
Arī paši pircēji ir pārsteigti, ka štats nenovirzīs iekasēto naudu skolām, kā tas tika solīts 2012. gadā, kad referendumā tika nobalsots par marihuānas legalizāciju.
“Man nav iebildumu maksāt nodokļus, ja tie tiek novirzīti skolu sistēmai,” stāsta 25 gadus jaunā Medija Baumere, sastapta marihuānas bodītē netālu no Kapitolija. Turpretī 50 gadus vecais Deivids Hafs stāsta, ka nodokļi, kas pieliek 30% vai vairāk, marihuānas cenai ir pārāk augsti.
“Man vienalga, vai viņi man izraksta čeku vai atmaksā nodokļus, vai izsniedz bezmaksas kāsi nākamreiz. Nodokļi ir pārāk augsti un tie būtu jāatmaksā,” uzskata Hafs.
Saskaņā ar likumu Kolorādo spiesti atmaksāt nodokļu naudu ik reizi, kad štats ir iekasējis vairāk nekā to paredz formula, kuras pamatā ir iedzīvotāju skaita pieaugums un inflācija. Laika gaitā Kolorādo štats ir atmaksājis nodokļus sešas reizes, kas kopā ir apmēram 3,3 miljardi dolāru.
Gan demokrāti, gan republikāņi uzskata, ka nav pietiekami laba iemesla, lai marihuānas nodokli atmaksātu, tāpēc tagad tiek meklēts veids, kā apiet šo situāciju. Var gadīties, ka tiks atkal rīkots referendums (jau trešais), lai izņemtu marihuānas nodokļus no atmaksas sistēmas.
“Es uzskatu, ka ir pareizi, ka paturam marihuānas naudu, kā to atbalsta arī balsotāji,” stāsta republikāņu senāta prezidents Bils Kedmens. Viņa partija iestājas par marihuānas nodokļu paturēšanu, taču vēlas, lai tiktu rīkots referendums par šo jautājumu.
“Šī ir nedaudz savādāka situācija. Šī ir cīņa,” stāsta republikāņu senators Kevins Grentems.
Pēc marihuānas legalizācijas 2012. gadā balsotāji nākamajā gadā atkārtoti devās uz referenduu, kā rezultātā tika noteikts, ka 15% marihuānas nodokļa tiks novirzīti skolām, bet papildus 10% tiks novirzīti likumprojektiem.
Tā kā ekonomika pamazām atlabst un citi nodokļie pieaug daudz straujāk, Kolorādo štats ir spiests atmaksāt daļu no iekasētās nodokļu naudas. Galējie cipari vēl nav paziņoti, bet prognozētā summa varētu būt vairāk nekā 30 miljoni dolāru jeb 7,63 dolāri uz vienu pieaugušo Kolorādo.
“Tas ir absurdi,” uzskata demokrātu senators Pets Stedmens, kas ir viens no štata budžeta plānotājiem.
Šis apjukums ietekmē arī štata marihuānas nozari. Vairāki nozares pārstāvji iekļāva marihuānas nodokli kā daļu no savas kampaņas, taču nav pieņēmuši nostāju, vai nodoklis būtu jāatmaksā.
Denverā esošās Marijuana Industry Group pārstāvis Maiks Eliots stāsta, ka viņi nevēlas mazākus nodokļus, taču par to pašlaik nedomā arī likumdevēji. Štata likumi neaizliedz pēc balsojuma likumdevējiem samazināt nodokļus.
Likumdevējiem nav laika izlemt, ko darīt tālāk. Viņi apsver domu atmaksāt marihuānas nodokli kā atsevišķu vienību. Šī summa varētu būt apmēram 137 miljoni dolāru, kad tiks saņemti galīgie nodokļu cipari, kas būs pieejami martā.
Runājot par atmaksām, nepieciešams izdomāt, vai nauda tiks atmaksāta nodokļu maksātājiem vai tikai tiem, kas iegādājušies marihuānu.
Likumdevēji ir pārliecināti, ka naudas atmaksāšana neradīs papildu problēmas, jo balsotāji visticamāk atbalstīs marihuānas nodokli arī trešo reizi, ja tiks aicināti par to balsot.
“Tas ir tas, ko vēlas vēlētāji un, ja mums ir zālīte un konstitūcija saka, ka tas ir legāli, mums ir tiesības tam uzlikt nodokli,” stāsta Stedmens.