Skenējot vairāku brīvprātīgo smadzenes, britu pētnieki ir guvuši skaidru ieskatu procesos, kas norisinās cilvēka smadzenēs pēc LSD ieņemšanas.
Izrādās, tās ievērojami aktivizējas un savā starpā sāk “komunicēt” smadzeņu reģioni, kas parasti darbojas neatkarīgi, bet tie, kuri parasti cits citu papildina, vairs nedarbojas roku rokā, raksta www.theguardian.com. Pēc pētnieku domām, šis arī ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēki, kuri kaut reizi lietojuši LSD, stāsta par spēcīgām halucinācijām un saplūšanu ar kosmosu.
Londonas Imperiālās koledžas neiropsihofarmakoloģijas profesors Deivids Nats (David Nutt), kurš savulaik konsultējis Lielbritānijas valdību narkotiku jautājumos un bijis viens no vadošajiem LSD iedarbības pētītājiem, teic, ka neirozinātnieki šos atklājumus gaidījuši pusgadsimtu.
“Neirozinātnei šie atklājumi ir ne mazāk nozīmīgi kā Higsa bozona atklāšana daļiņu fizikā. Mēs nezinājām, kā rodas LSD iedarbības efekts, jo to bija pārāk sarežģīti to noskaidrot. Zinātniekiem vienkārši bija bail vai arī nebija vēlēšanās mēģināt pārvarēt lielās grūtības, lai to noskaidrotu,” pauž D.Nats.
LSD jeb lizergīnskābes dietilamīds pirmo reizi tika sintezēts 1938. gadā, taču kā tas iedarbojas uz psihi nebija skaidrs vēl piecus gadus.
Piecdesmitajos un sešdesmitajos gados LSD tika plaši izmantots psiholoģiskajā un psihiatriskajā pētniecībā, taču negatīvā ietekme uz gados jauniem cilvēkiem noveda pie vielas aizlieguma jau sešdesmitajos gados.
Šī iemesla dēļ apstājās arī pētniecība, un tagad to bijis iespējams atjaunot, tikai pateicoties Beklija Fonda (The Beckley Foundation) pūļa finansēšanas kampaņai, kuras mērķi ir saistīti ar psihoaktīvo vielu iedarbības izpēti.
Nats ar savu kolēģi Robinu Karhārtu Herisu (Robin Carhart-Harris) guva iespēju piesaistīt 20 garīgi veselus brīvprātīgos, kuriem pētījuma pirmajā dienā tika injicēti 75 mikrogrami LSD, bet otrajā dienā placebo. Pēc katras no operācijām pētnieki izmantoja trīs dažādas smadzeņu aktivitātes skenēšanas metodes un secināja, ka brīvprātīgie LSD iedarbībā sāk redzēt pat ar acīm ciet. Tas gan nenozīmē kādu jaunu garīgu spēju pastiprināšanos, bet gan iztēli, kas kļuvusi ievērojami spēcīgāka. Pētnieki skaidro, ka LSD ietekmē saikne starp smadzeņu daļām, kas atbild par redzi, uzmanību, kustībām un dzirdi, kļūst ciešāka; faktiski – smadzenes kļūst par izteiktāku vienību tā vietā, lai būtu atsevišķu reģionu kopums.
Tāpat pētījumā secināts, ka izteiktāks apziņas stāvoklis, saplūšana ar apkārtējo vidi, ko līdz šim saistīja ar reliģiskiem vai mentāliem pārdzīvojumiem, var atstāt pozitīvu iespaidu uz cilvēka labsajūtu arī pēc tam, kad LSD efekts ir izgaisis.
Nats, kura pētījums aprakstīts izdevumā Proceedings of the National Academy of Sciences, norāda, ka LSD ietekmē zūd domāšanas ierobežojumi jeb dažādi šķēršļi, ko cilvēka smadzenes attīsta dzīves gaitā. Citiem vārdiem sakot, pēc Nata domām, LSD un tamlīdzīgas ķīmiskas vielas perspektīvā varētu izmantot, lai veiktu korekcijas cilvēka smadzeņu tīklojumā un noņemtu dažādus laika gaitā izveidojušos ierobežojumus, kuru sekas ir, piemēram, depresija vai atkarības.
Iepriekš Puaro.lv publikācijā varat aplūkot eksperimentu, kurā “Mākslinieks lieto 20 dažādas narkotikas un sajūtas uzzīmē“.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: www.theguardian.com; tvnet.lv