Kā panākt to, ko vēlies – padarīt ātrāku kādu procesu (piemēram, tu kavē darbu, bet sabiedriskais transports, kā par spīti, stāv sastrēgumā uz Vanšu tilta, vai arī maciņā palikuši tikai daži eiro, bet algas izmaksa negaidīti aizkavējusies), cik vien bieži iespējams, klusībā atkārto: „divdesmit”.
„2” vairos centienus, bet „0” padarīs neitrālu pretdarbību.
Ja, gluži pretēji, vēlies kādu procesu padarīt lēnāku (piemēram, bērns pavēstījis, ka nolēmis apprecēties jau šajā piektdienā, bet tas tavos plānos absolūti neietilpst), klusībā atkārto: „četri”.
„4” — tas ir kvadrāts, pati stabilākā figūra. Tieši tā procesu palēninās un darbību piezemēs. Bez tam, kvadrāta visas malas ir vienāda garuma un visi leņķi ir vienādi, tātad – uz kuru pusi skaties, visur ir viens un tas pats: stabilitāte un palēninājums.
Pavairot — samazināt
Kā panākt, lai kaut kas pavairotos (piemēram, naudu maciņā vai pielūdzēju skaits)? Iztēlojies to un klusībā atkārto: „septiņi plus viens”.
„7” — slepenās darbības cipars, „1” — mērķa un enerģijas cipars; nu, bet „8” (7+1) — bezgalība.
Turpretī, ja vēlies kaut ko samazināt (piemēram, savus liekos kilogramus), iztēlojies sevi slaidu kā smildziņu un klusībā atkārto: „desmit mīnus viens”. Taču tad esi gatavs pārmaiņām: 10 — 1 = 9, bet „9” – tas ir pārmaiņu cipars.
Avots: Psychology Today