Eksāmena rezultātu procentos veido pareizo atbilžu attiecība punktos pret maksimāli iespējamo punktu skaitu eksāmenā vai tā daļā. Savukārt procentuālais vērtējums svešvalodu eksāmenā izteikts atbilstoši šādiem Eiropas valodu kopīgās pamatnostādnēs (EVKP) noteiktajiem valodas prasmes līmeņiem: C1 (95-100%), B2 (70-94%), B1 (40-69%). Tiem, kuru svešvalodu eksāmena rezultāts ir zemāks par 40%, tas netiek izteikts atbilstoši EVKP līmeņiem, bet tikai procentos.
Šogad skolēni zemākos rezultātus tāpat kā iepriekšējos gados uzrādīja matemātikā, vidēji valstī sasniedzot 34,9%, kas ir par 1,3 procentpunktu mazāk nekā pirms gada. Latviešu valodā Latvijas skolēni vidēji uzrādījuši 50,9% augstu rezultātu, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāks, salīdzinot ar pagājušo mācību gadu. Arī angļu valodas eksāmenā šogad vidējais rezultāts krities par 1,3 procentpunktiem, sasniedzot 59,7%. Vidējais rezultāts samazinājies arī vācu valodas eksāmenā, kuram krītot par 4,3 procentpunktiem, šogad uzrādīts 60,9% rezultāts.
Citos svešvalodu eksāmenos – krievu valodā un franču valodā – skolēniem izdevies savas sekmes uzlabot. Krievu valodas eksāmenā valstī vidēji sasniegti 68,6%, kas ir par 1,6 procentpunktiem vairāk nekā pērn, bet franču valodas eksāmena rezultāts, kāpjot par 2,7 procentpunktiem, sasniedza 73,3%. Jānorāda, ka franču valodas eksāmenu visā valstī kārtoja tikai 33 skolēni.
Šogad nedaudz, tomēr turpināja kristies arī vidējais rezultāts vēsturē. Noslīdot par 0,4 procentpunktiem, skolēnu vidējais sniegums vēstures eksāmenā bija 41,5%.
Pretēja situācija vērojama fizikā, ķīmijā un bioloģijā, kur vidējais rezultāts nedaudz, bet tomēr kāpis. Skolēni bioloģijas eksāmenā vidēji uzrādīja 63,7% augstu rezultātu (+0,4 procentpunkti), fizikā – 49,9% (+0,3 procentpunkti), bet ķīmijā – 63,1% (+1,6 procentpunkti).
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
bet ja gudrie rada smagu birokrātijas aparātu, lobē un slinko korupcijas priekšā, bīda sekulārismu, kāpēc, lai viņu vietā nenāktu citi…kaut vai dumjie!!
Tā sanāk, ka aizvadīto 12.klašu Skolnieciņi™ ir pastulbi gan matemātikā, gan latviešu valodā. Skumji, bet fakts. Ja nav smadzenes, ko darīt? Rīgas 1.ģimnāzijā Skolnieciņi™ ir stipri gudrāki. Vai ir jēga vainot Skolnieciņus™? Nu, nezinu. Cienīsim matemātikas teorēmas un dzimto valodiņu. Citādu gan Skolnieciņi™, gan Skolotājiņi™ izmirs. Skolnieciņu™ Irijā nepiespiest sēnes vākt!!! Ko man darīt, ja latvju tautas jaunatne lumpanizējas? Patiesā cieņā, Skolnieciņš ©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-( ®Skolnieciņš Skolnieciņš™
Protams ,visi citi vainīgi ,tikai ne pats skolnieks. Spaida telefonus 24 h dienā ,un nemācās.
Normāli būtu, ja Izglītības un Zinātnes ministrs atkāptos?