ASV prezidenta amata kandidāte no Demokrātu partijas Hilarija Klintone ir slavena ar savu nesalaužamo gribu un lieliskajām, motivējošajām runām, kas likušas sapurināties daudziem.
Šobrīd sabiedrību Latvijā sabangojis jautājums, ir vai nav jāierāda īstā vieta sievietei, kas gan visvairāk nodarbina dažus vīriešu kārtas amata vīrus. Tāpēc vēl jo vairāk ir interesanti, ko domā par sievieti politikā un dzīvē vispār bijusī pirmajā lēdija un, iespējams, pirmā sieviete – ASV prezidente Hilarija Klintone.
“Cilvēktiesības – tās ir sievietes tiesības, bet sievietes tiesības – tās ir cilvēka tiesības.
Es esmu pārliecināta, ka ir paveicams jebkurš uzdevums, ja tam ķeras klāt optimistiski.
Ja man gribas izmest no laikrakstu pirmajām lappusēm kādu rakstu, es vienkārši dodos pie friziera un mainu savu matu griezumu.
Es zinu, ka var nepiekrist cilvēka viedoklim un strīdēties ar viņu, neiesaistoties pašrocīgā sevis sagraušanas politikā.
Sen jau ir klāt laiks, kad sievietēm jāieņem pienācīga vieta – līdzās vīriešiem, sēžu zālēs, kur tiek izlemti viņu bērnu un mazbērnu likteņi.
Es ne mirkli nešaubos par to, ka bez sieviešu aktīvas līdzdalības ekonomikā, politikā, miera misijās pasaulē, visdažādākajos sabiedriskās dzīves aspektos, neviena valsts nespēs līdz galam realizēt savu potenciālu.
Cieņas pamatā ir atbildības sajūta par tuvākajiem un iestāšanās par humānismu visās dzīves situācijās.
Noteiktā dzīves momentā mēs sākam apzināties, ka lielākā daļa no tā, kas notiek mūsu dzīvē, ir ārpus mūsu kontroles. Toties to, kā mēs uz to reaģējam, kontrolēt ir mūsu spēkos. Es vienmēr cenšos to paturēt prātā.
Pats briesmīgākais, kas var notikt demokrātijā – tāpat, kā katra cilvēka dzīvē — ir kļūt par ciniķi attiecībā pret nākotni un zaudēt cerības.
Mums vienmēr ir jāatceras, ka tikai pozitīvs skats uz dzīvi, kā arī labestības izpausmes katru dienu var kļūt par labas veselības ķīlu.
Ikviens mirklis, kas nodzīvots skatoties atpakaļ, bremzē mūsu kustību uz priekšu. Šajā pasaulē, kā arī tajā, kas būs nākotnē, mums ir vai nu jākustas uz priekšu, vai vispār nav jākustas.
Atšķirība starp politiķi un politisko darbinieku ir tajā, ka politiķis domā par nākamajām vēlēšanām, tostarp politiskais darbinieks – par nākamo paaudzi.
Kritika ir jāuztver nopietni, taču tas nav iemesls kreņķiem.
Ir laiks no skaistām runām pāriet pie skaistiem darbiem, no skanīgām frāzēm pie labskanīgiem lēmumiem.
Man ideju ir miljoniem! Valsts tās visas nevar atļauties.
Nekādā gadījumā nedrīkst pieņemt lēmumus, uz kuru pieņemšanu mudina plašsaziņas līdzekļi vai citi politiķi. Ir jāaizspiež ausis un jāpadomā par to, kas ir svarīgs tev.
Tikšanai ārā no nabadzības ir jāsākas katra paša galvā.
Vienmēr vajag tēmēt augstu, daudz strādāt un no sirds mīlēt to, kam tici. Sastopot šķēršļus, nedrīkst zaudēt ticību. Ja iznāk paklupt, ir nekavējoties jāceļas kājās un nekad nevajag klausīt tiem, kas saka, ka tālāk iet nav vērts.
Gudras valdības būtība – gudri cilvēki!
Nekad nedrīkst jaukt kopā karjeru un dzīvi.“
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: ELLE