Dr.med.h.c. PĒTERIS APINIS
Raksts ir veltīts endokrinologam un D vitamīna lietošanas popularizētājam Ingvaram Rasam, kurš 9. februārī svin savu 70. dzimšanas dienu. Jau 10 gadus Ingvars Rasa rīko D vitamīna dienu – konferenci par D vitamīnu endokrinoloģijā, imunoloģijā, onkoloģijā, sirds un asinsvadu veselībā un slimībās, nieru veselībā un slimībās, un šogad – desmitajā D dienā uzaicināja mani nolasīt lekciju par D vitamīnu un sabiedrības veselību. Patiesībā – piesēja mani vairākas dienas pie datora, un man nācās iedziļināties – ko tad pasaules gudrākie speciālisti sarakstījuši par šo tēmu. Nolasīt vienu lekciju un izmest poverpointa prezentāciju lielajā globālajā digitālajā miskastē man likās nelietderīgi, un es nolēmu vienkāršākiem vārdiem pārstāstīt arī saviem lasītājiem – ko es izlasīju un ko pats sastiķēju kopā.
Te man jāpiebilst, ka šī nav mana pirmā publikācija sabiedrībai par D vitamīnu. Tālā 2020. gada 20. decembrī es publicēju pasaules literatūras atziņas par Covid–19 un D vitamīnu, un šajās atziņās bija pārliecinoši pierādījumi, ka samazināts D vitamīna līmenis pacientiem četrkāršo iespējamo mirstības risku no Covid–19. Toreiz aicināju valdību atbalstīt D vitamīna substitūciju vecākiem ļaudīm, maziem bērniem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, bet Kariņa valdība izmeta miljardus maskās, ziepēs, aizliegumos, mājsēdēs, helikoptera naudās un daudzkārt pārmēra vakcīnu iepirkumos, bet šo vienkāršo sabiedrības veselības atziņu – normalizēsim ziemā D vitamīna līmeni – nesadzirdēja.
Bet patiesībā es vēlējos apstāstīt Covid–19 kopā ar D vitamīnu pilnīgi citā kontekstā. Tieši 2020.–2022. gadā pētījumu un publikāciju skaits par D vitamīnu sasniedza apogeju, bet pēc tam sācis mazināties un nu jau samazinājies par vairāk nekā 16%. Par 2021. gadu PubMed datu bāze uzrāda 6019 citējamas publikācijas, bet kopā šajā datubāzē 100000 publikāciju sasniedza 2022. gadā. Līdztekus rakstu skaita samazinājumam novērots arī citēšanas biežuma kritums, kas var norādīt uz pētnieciskā fokusa maiņu medicīnas zinātnē. Zinātne pāriet no vispārīgiem novērojumu pētījumiem uz daudz sarežģītākiem ģenētiskiem un molekulāriem pētījumiem, kas prasa vairāk laika un resursu, tādējādi samazinot kopējo rakstu skaitu. Publikāciju skaita samazināšanās nenozīmē, ka D vitamīns vairs nav svarīgs; tas drīzāk norāda uz nozares nobriešanu un pāreju no kvantitātes uz kvalitāti.
Jaunākajā literatūrā (2022–2025) vairāk uzmanības tiek pievērsts tieši deficīta novēršanai, nevis pārmērīgai papildināšanai bez medicīniska pamatojuma.
Tā kā jaunu publikāciju skaits nedaudz sarūk, klīnicistiem kļūst vieglāk sekot līdzi būtiskākajiem atklājumiem bez milzīgā informācijas trokšņa, kas valdīja 2021. gadā.
Par cilvēka izglītības, turības un D vitamīna līmeņa korelāciju ar ilgāku dzīvi un veselīgi nodzīvotiem dzīves gadiem
Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Apvienotās karalistes profesors, Sers Maikls Marmots (Michael Marmot) veica plašus pētījumus lielajās industriālajās Anglijas un Skotijas pilsētās, un atklāja, ka iedzīvotāji, kas dzīvoja privātmāju rajonos, dzīvoja desmit – divpadsmit gadus garāku mūžu kā tie ļaudis, kas dzīvoja strādnieku rajonos blīvā apbūvē. Pētot šo fenomenu dziļāk, viņš atklāja, ka cilvēki ar augstāko izglītību dzīvo vismas 12 gadus garāku mūžu nekā cilvēki bez izglītības, turīgie dzīvo vismaz 10 gadus garāk mūžu nekā nabagie, un – kā vēlāk izrādījās – šīs sociālās determinances vienlīdz precīzi darbojās jebkurā pasaules valstī, tiesa – Skandināvijā, Japānā, Singapūrā, Austrālijā un Jaunzēlandē starpība starp turīgā un mazturīgā cilvēka mūža ilgumu bija mazāka nekā citās valstīs. Turpinot pētījumus Sers Maikls Marmots identificēja galvenos veselības sociālos determinantu faktorus – agrīnās dzīves apstākļus (dzīves apstākļi bērnībā), izglītību, nodarbinātību un darba apstākļus, sociālo gradientu, veselīgu uzvedību, sociālos un kopienas tīklus, kā arī dzīves un darba vidi.
Izrādījās, ka bagātais un izglītotais lieto veselīgāku uzturu, vairāk nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, nesmēķē un mazāk lieto alkoholu. Izglītotajiem un turīgākajiem vienā vecumā bija labāki holesterīna skaitļi un zemāks arteriālais asinsspiediens nekā viņu vienaudžiem nabagajos rajonos – mazāk turīgajiem un sliktāk izglītotajiem. Un vēl viens no pirmajiem rādītājiem, ko izdevās pierādīt kā sociālas determinantes raksturojošu faktoru, bija D vitamīna saturācija cilvēkiem ar atšķirīgām sociālajām determinantēm – turīgajiem un izglītotajiem no privātmāju rajona bija augstāks D vitamīna līmenis par mazturīgajiem un neizglītotajiem no strādnieku rajona. Un šī atšķirība izrādījās aktuāla arī tad, ja ne viens, ne otrs nelietoja D vitamīnu – ne kā medikamentu, ne kā uzturbagātinātāju. Izrādījās, ka vidējais turīgais Anglijas lielpilsētu iedzīvotājs ziemā pamanās aizbraukt vismaz nedēļu atpūsties uz saulainiem dienvidiem vai uz kalniem – varbūt slēpot, bet varbūt – atpūsties. Uzņēmis vairāk sauli, āda endogēni radījusi vairāk D vitamīna. Tad nu nāksies šajā rakstā vēl pastāstīt par D vitamīnu un sauli.
D vitamīns no ārsta skatpunkta
D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kas tiek ražots endogēni (lasi – to ražo pats organisms), kad ultravioleto staru iedarbība uz ādu izraisa vitamīna D sintēzi. Un otrkārt – D vitamīnu cilvēks uzņem ar uzturu.
D vitamīns, kas iegūts no saules staru iedarbības, pārtikas produktiem un bagātinātājiem, ir bioloģiski inerts un aktivizēšanai organismā tam ir jāiziet divas hidroksilācijas. Pirmā hidroksilēšana, kas notiek aknās, pārvērš D vitamīnu par 25-hidroksivitamīnu D [25(OH)D], kas pazīstams arī kā kalcidiols. Otrā hidroksilēšana notiek galvenokārt nierēs un veido fizioloģiski aktīvo 1,25-dihidroksivitamīnu D [1,25(OH)2D], kas pazīstams arī kā kalcitriols.
D vitamīns veicina kalcija uzsūkšanos zarnās un uztur atbilstošu kalcija un fosfāta koncentrāciju serumā, lai nodrošinātu normālu kaulu mineralizāciju un novērstu hipokalciēmisko tetāniju (nebrīvprātīga muskuļu kontrakcija, kas izraisa krampjus un spazmas). Tas ir nepieciešams arī kaulu augšanai un kaulu pārveidošanai, ko veic osteoblasti un osteoklasti.
Daudzus gēnus, kas kodē proteīnus, kuri regulē šūnu proliferāciju, diferenciāciju un apoptozi, daļēji modulē D vitamīns. Daudzos audos ir D vitamīna receptori, un daži pārvērš 25(OH)D par 1,25(OH)2D.
25(OH)D koncentrācija serumā pašlaik ir galvenais D vitamīna līmeņa rādītājs. Tā atspoguļo endogēni ražoto D vitamīnu un to, kas iegūts no pārtikas produktiem, medikamentiem un uztura bagātinātājiem. Tomēr 25(OH)D koncentrācija serumā, kas saistīta ar D vitamīna deficītu, nav galīgi noteikta.
Līmenis 50 nmol/L (20 ng/mL) vai vairāk ir pietiekams lielākajai daļai cilvēku. Seruma koncentrācija, kas pārsniedz 125 nmol/L (50 ng/mL), var būt saistīta ar nelabvēlīgām blakusparādībām.
Deficīta risks rodas, ja D vitamīna koncentrācija serumā ir mazāka par 30 nmol/L (12 ng/mL).
Serumā 25(OH)D ir samērā ilgs cirkulācijas pusperiods — 15 dienas. 25(OH)D koncentrācija serumā tiek izteikta gan nanomolos uz litru (nmol/L), gan nanogramos uz mililitru (ng/mL).
Viens nmol/L atbilst 0,4 ng/mL, bet 1 ng/mL atbilst 2,5 nmol/L.
Atšķirībā no 25(OH)D, cirkulējošais 1,25(OH)2D parasti nav labs vitamīna D statusa rādītājs, jo tam ir īss pusperiods, kas mērāms stundās, un seruma līmeni stingri regulē paratireoīda hormons, kalcijs un fosfāts. 1,25(OH)2D līmenis parasti nesamazinās, kamēr vitamīna D deficīts nav smags.
D vitamīns un sabiedrības veselība – pētnieciskā perspektīva
D vitamīns mūsdienu medicīnas zinātnē vairs netiek definēts tikai kā uzturviela, bet gan kā prohormons ar plašu pleiotropu iedarbību, jo tā receptori ir sastopami gandrīz visos ķermeņa audos un šūnās. D vitamīnam organismā ir tādas funkcijas kā iekaisuma mazināšana, kā arī šūnu augšanas modulēšana, neiromuskulārā modulēšana un imūnās funkcijas stabilizēšana, kā arī glikozes metabolisms.
Papildus kalcija-fosfora metabolisma regulēšanai, D vitamīnam, kuram ir būtiska loma imūnsistēmas modulācijā, ir ietekme onkoloģisko slimību profilaksē un kardiometabolajā veselībā.
D vitamīna deficīts bieži korelē ar nespecifiskiem simptomiem, piemēram, hronisku nogurumu, nespēku un locītavu sāpēm, kas tieši ietekmē sabiedrības produktivitāti.
Daļa jaunāko pētījumu neapstiprina hipotēzi, ka D vitamīna suplementācija tieši aizsargā pret akūtām elpceļu infekcijām.
Pētnieki uzsver D vitamīna nozīmi veselīgas grūtniecības uzturēšanā un augļa attīstībā, mazinot preeklampsijas un gestācijas diabēta riskus.
Lai gan novērojumu pētījumi (observational studies) uzrāda spēcīgu korelāciju starp zemu D vitamīna līmeni un dažādām slimībām (diabētu, multiplo sklerozi, depresiju), cēloņsakarības pierādīšana lielos klīniskos pētījumos bieži ir sarežģīta.
Nepietiekami vai pārāk pretrunīgi ir pierādījumi lai secinātu, ka D vitamīnam ir vai nav ietekme uz virkni potenciālu veselības rādītāju (piemēram, uz izturību pret hroniskām slimībām vai funkcionāliem rādītājiem).
Tā kā ir veikti pētījumi par D vitamīnu un daudzām veselības sekām, uzmanība ir pievērsta slimībām, stāvokļiem un ārstēšanas metodēm, kurās varētu būt iesaistīts D vitamīns:
• kaulu veselība un osteoporoze,
• vēzis,
• sirds un asinsvadu slimības,
• depresija,
• multiplā skleroze,
• 2. tipa diabēts un svara zudums.
D vitamīns saistībā ar kaulu, balstaparāta un muskuļu veselību
Bez pietiekama D vitamīna daudzuma kauli var kļūt plāni, trausli vai deformēti. Bērniem D vitamīna deficīts izpaužas kā rahīts, slimība, kas raksturīga ar kaulu audu nespēju pienācīgi mineralizēties, kā rezultātā rodas mīksti kauli un skeleta deformācijas. Papildus kaulu deformācijām un sāpēm smags rahīts var izraisīt attīstības traucējumus, attīstības aizkavēšanos, hipokalciēmiskas krampjus, tetāniskas spazmas, kardiomiopātiju un zobu anomālijas. Rahīts vairāk sastopams melnādainiem bērniem Ziemeļu platuma grādos – tādiem bērniem, kas ilgāk baroti ar krūti, dzimuši ar zemu dzimšanas svaru, sver mazāk un ir īsāki nekā citi bērni. Pietiekams D vitamīna daudzums novērš rahītu bērniem un osteomalāciju pieaugušajiem.
ASV un Eiropā piena (labs kalcija avots) un citu pamatproduktu, piemēram, brokastu pārslu un margarīna, bagātināšana ar D vitamīnu, sākot no 1930. gadiem, kopā ar mencu aknu eļļas lietošanu padarīja rahītu par retu slimību.
Tomēr šobrīd rahīta saslimstība pieaug visā pasaulē, pat ASV un Eiropā, vairāk imigrantu vidū no Āfrikas, Tuvajiem Austrumiem un Āzijas valstīm. Iespējamie šā pieauguma iemesli ir ģenētiskas atšķirības D vitamīna vielmaiņā, uztura paradumi un uzvedība, kas samazina saules iedarbību.
Pieaugušajiem un pusaudžiem D vitamīna deficīts var izraisīt osteomalāciju, kuras gadījumā esošie kauli pārveidošanās procesā tiek mineralizēti nepilnīgi vai nepareizi, kā rezultātā kauli kļūst vāji.
Osteomalācijas pazīmes un simptomi ir līdzīgi rahīta pazīmēm un simptomiem un ietver kaulu deformācijas un sāpes, hipokalciēmiskas krampjus, tetāniskas spazmas un zobu anomālijas.
Osteoporoze raksturīga ar zemu kaulu masu un kaulu audu pasliktināšanos, kas palielina kaulu trauslumu un lūzumu risku. Klīniskie pētījumi liecina, ka D vitamīna un kalcija piedevas var palielināt kaulu minerālvielu blīvumu sievietēm pēc menopauzes un vecākiem vīriešiem, bet neesmu atradis drošus pierādījumus, ka šī kombinācija samazina kritienu un lūzumu skaitu. Tomēr palikšu pie pārliecības, ka kopā ar pietiekamu fizisko aktivitāti un kalciju D vitamīns palīdz aizsargāt vecākus cilvēkus no osteoporozes.
Pretrunīgi ir arī pētījumu rezultāti, kuros novērtēta D vitamīna piedevu ietekme uz muskuļu spēku un muskuļu funkcijas pasliktināšanās ātrumu.
D vitamīns un sirds-asinsvadu slimības
D vitamīns ir saistīts ar sirds veselību, kā arī sirds un asinsvadu slimību risku, bet vitamīna D deficīts ir saistīts ar asinsvadu disfunkciju, artēriju sacietēšanu, kreisā kambara hipertrofiju un hiperlipidēmiju.
Pētījumu dati apstiprina saistību starp augstāku 25(OH)D līmeni serumā un zemāku sirds un asinsvadu slimību saslimstības un mirstības risku; klīniskie pētījumi šos rezultātus nav apstiprinājuši. Vairāki pētījumi liecina, ka D vitamīna papildinājumi nesamazina sirds un asinsvadu slimību risku pat cilvēkiem ar zemu 25(OH)D līmeni.
D vitamīns un vēzis
Daži pierādījumi liecina, ka D vitamīns var kavēt kancerogēnēzi un palēnināt audzēja progresēšanu. Tomēr drošāki šķiet pierādījumi, kas liecina, ka optimāls D vitamīna daudzums serumā attālina vēzi.
Tomēr vairumā pētījumu nav atklāta saikne starp 25(OH)D līmeni serumā un vēža risku. Klīnisko pētījumu rezultāti kopumā nav pierādījuši, ka D vitamīna piedevas ar vai bez kalcija piedevām samazina vēža saslimstību. Pietiekams vai augstāks 25(OH)D līmenis var samazināt vēža mirstības rādītājus, bet ir nepieciešami papildu pētījumi, lai noteiktu vitamīna D papildinājuma ietekmi uz cilvēkiem, kuri slimo ar vēzi.
D vitamīns un 2. tipa diabēts
Pētījumi ir atklājuši apgriezto saistību starp D vitamīna līmeni un glikozes līmeni asinīs. Tomēr D vitamīna papildus uzņemšana, šķiet, nepalīdz uzturēt glikozes homeostāzi, samazināt risku pāriet no prediabēta uz 2. tipa diabētu vai palīdzēt kontrolēt slimību, jo īpaši cilvēkiem, kuriem ir pietiekams D vitamīna daudzums.
D vitamīns no sabiedrības veselības perspektīvas – saules gaismas uzņemšana
Sabiedrības veselības kontekstā pētījumi uzrāda satraucošu statistiku — Latvijā (galvenokārt ziemas mēnešos) nepietiekams D vitamīna līmenis ir konstatēts no 82% līdz pat 89% iedzīvotāju, kas rada sistēmisku risku neinfekciju slimību izplatībai.
Latvijas (ziemeļu platuma grādos) populācijā tikai nelielai daļai iedzīvotāju ir optimāls D vitamīna līmenis, kas skaidrojams ar nepietiekamu insolāciju un uztura paradumiem.
Pētījumi Latvijā liecina, ka pat vasaras mēnešos ievērojama daļa iedzīvotāju nesasniedz optimālu D vitamīna līmeni (>30 ng/ml). Tas norāda uz to, ka tikai sauļošanās mūsu reģionā nav pietiekama, lai nodrošinātu rezerves visam gadam, tādēļ ir nepieciešama mērķtiecīga suplementācija.
Ultravioletais starojums kā D vitamīna avots
Ultravioletā gaisma tiek iedalīta trīs veidos:
• UVA: no 315 līdz 400 nanometriem. Garākais viļņu garums, zemāka enerģija, iekļūst dziļāk ādā, veicinot novecošanos un ilgtermiņa ādas bojājumus;
• UVB: no 280 līdz 315 nanometriem. Īsāks viļņu garums, augstāka enerģija, atbildīgs par saules apdegumiem un būtisks vitamīna D pārveidošanai ādā;
• UVC: no 100 līdz 280 nanometriem. Īsākais viļņu garums, augstākā enerģija, bet nesasniedz Zemes virsmu atmosfēras absorbcijas dēļ.
D vitamīns un saules iedarbība
Cilvēki var iegūt daļu no dienas vitamīna D devas, pakļaujoties saules gaismas iedarbībai, lai gan sezonas, dienas laiks, dienas garums, mākoņu segums, melanīna saturs ādā un citi faktori var ietekmēt ultravioleto starojumu un vitamīna D sintēzi.
Lielākā daļa cilvēku pasaulē vismaz daļu no vitamīna D devas iegūst, pakļaujoties saules gaismas iedarbībai.
B tipa UV (UVB) starojums ar viļņa garumu aptuveni no 290 līdz 320 nanometriem iekļūst neaizsegtā ādā un pārvērš ādas 7-dehidroholesterīnu par provitamīnu D3, kas savukārt kļūst par vitamīnu D3. Sezona, diennakts laiks, dienas garums, mākoņu segums, smogs, ādas melanīna saturs un saules aizsargkrēms ir daži no faktoriem, kas ietekmē UV starojuma iedarbību un vitamīna D sintēzi. Vecāki cilvēki un cilvēki ar tumšu ādu ir mazāk spējīgi ražot vitamīnu D no saules gaismas.
UVB starojums necaurspīd stiklu, tāpēc saules gaismas iedarbība telpās caur logu nerada D vitamīnu.
Faktori, kas ietekmē UV starojuma iedarbību, individuālo reaģētspēju un neskaidrības par saules gaismas iedarbības daudzumu, kas nepieciešams, lai uzturētu pietiekamu D vitamīna līmeni, apgrūtina vadlīniju izstrādi par to, cik daudz saules gaismas iedarbības nepieciešams pietiekamai vitamīna D sintēzei.
Aptuveni 5 līdz 30 minūtes saules iedarbības, īpaši no plkst. 10:00 līdz 16:00, katru dienu vai vismaz divas reizes nedēļā uz sejas, rokām, plaukstām un kājām bez saules aizsargkrēma parasti nodrošina pietiekamu D vitamīna sintēzi.
Neskatoties uz saules nozīmi D vitamīna sintēzē, ir prātīgi ierobežot ādas pakļaušanu saules gaismas un solāriju UV starojumam. UV starojums ir kancerogēns, un UV starojuma iedarbība ir visvairāk novēršamais ādas vēža cēlonis.
Dermatologi iesaka veikt fotoprotektīvus pasākumus, lai samazinātu ādas vēža risku, tostarp lietot saules aizsargkrēmu ar saules aizsardzības faktoru (SPF) 15 vai augstāku, kad cilvēki ir pakļauti saules iedarbībai.
Saules aizsargkrēmi ar SPF 8 vai augstāku, bloķē D vitamīnu ražojošos UV starus. Praksē tomēr cilvēki parasti neuzklāj pietiekamu daudzumu saules aizsargkrēma, neaizsedz visu saules iedarbībai pakļauto ādu vai neuzklāj saules aizsargkrēmu atkārtoti. Iespējams, ka viņu āda sintēzē daļu D vitamīna pat ar parasti uzklāto saules aizsargkrēma daudzumu.
Pārtika kā D vitamīna avots
D vitamīns dabīgi atrodams pārtikas produktos, piemēram, taukainu zivju (foreles, laša, tunča un skumbrijas) gaļā, zivju aknu eļļā, liellopa aknās, olu dzeltenumos un sierā.
Dzīvnieku uzturs ietekmē D vitamīna daudzumu to audos.
Liellopa aknās, olu dzeltenumos un sierā ir neliels D vitamīna daudzums, galvenokārt D3 vitamīna un tā metabolīta 25(OH)D3 veidā. 25(OH)D formas ietekme uz vitamīna D līmeni organismā ir jauna pētījumu joma. Pētījumi liecina, ka 25(OH)D ir aptuveni piecas reizes spēcīgāks nekā tā pamatviela, palielinot 25(OH)D koncentrāciju serumā.
Kādā pētījumā ir konstatēts, ka, ņemot vērā 25(OH)D saturu liellopa gaļā, cūkgaļā, vistā, tītara gaļā un olās, kopējais D vitamīna daudzums šajos pārtikas produktos ir 2 līdz 18 reizes lielāks nekā paša vitamīna daudzums, atkarībā no pārtikas produkta. Vegāniem un veģetāriešiem ir lielāka iespēja sasirgt ar D vitamīna deficītu.
Pārtikas bagātināšana ar D vitamīnu
Dažādās pasaules valstīs ar D vitamīnu bagātināti pārtikas produkti nodrošina lielāko daļu D vitamīna, piemēram – amerikāņu uzturā.
Kanādā pienam jābūt bagātinātam ar 0,88 līdz 1,0 mcg/100 ml (35–40 IU), bet margarīnam nepieciešamais daudzums ir vismaz 13,25 mcg/100 g (530 IU).
Citi piena produkti, kas ražoti no piena, piemēram, siers un saldējums, parasti netiek bagātināti ne ASV, ne Kanādā.
Gatavas brokastu pārslas bieži satur pievienotu D vitamīnu, tāpat kā dažas apelsīnu sulas, jogurta, margarīna un citu pārtikas produktu zīmoli.
ASV noteikts, ka zīdaiņu maisījumiem jāpievieno 1 līdz 2,5 mcg/100 kcal (40–100 IU) D vitamīna.
Šo rindu autors ir kategoriski “pret” pārtikas produktu bagātināšanu ar vitamīniem un mikroelementiem.
D vitamīna deficīts cilvēkiem ar tumšu ādas krāsu
Lielāks pigmenta melanīna daudzums ādas epidermas slānī padara ādu tumšāku un samazina ādas spēju ražot D vitamīnu no saules gaismas .
Melnādainajiem amerikāņiem parasti ir zemāks 25(OH)D līmenis serumā nekā baltādainajiem amerikāņiem. Tomēr nav skaidrs, vai šie zemākie līmeņi cilvēkiem ar tumšu ādu rada nozīmīgas sekas veselībai.
Piemēram, ASV cilvēkiem ar Āfrikas izcelsmi ir zemāks kaulu lūzumu un osteoporozes sastopamības rādītājs nekā baltādainajiem.
Indijas un Indoķīnas izcelsmes cilvēkiem ar tumšu ādas krāsu nonākot ziemešlu platuma grādos, ir mazāk problēmu ar D hipovitaminozi nakā Āfrikas vidienes izclsmes iedzīvotājiem ar tumšu ādas krāsu. Tātad Latvijā Indijas un Pakistānas iedzīvotājiem ir relatīvi labākas izredzes veidot ādā D vitamīnu kā Zviedrijā un Somijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem, kas aimukuši no Subsahāras. Tiesa, mūsu indiešu izcelsmes iedzīvotāji katru dienu redzami uz ielas, bet viņu sievas pārsvarā paliek dzīvoklī – bet logi nelaiž cauri B ultraviolotos starus.
Secinājumi un ieteikumi no sabiedrības veselības skatpunkta
Sabiedrības veselības programmās būtu jāiekļauj regulārs 25OHD līmeņa monitorings tikai riska grupām (seniori, grūtnieces, zīdaiņi, cilvēki ar hroniskām slimībām).
Ieteicams pāriet no vispārīgām rekomendācijām uz personalizētu devu aprēķinu, ņemot vērā ķermeņa masas indeksu (ĶMI) un bāzes līmeni.
Izvēloties preparātus, prioritāte būtu jādod tiem, kas ir reģistrēti kā medikamenti vai pārbaudīti uztura bagātinātāji ar pierādītu biopieejamību.
D vitamīna loma jāskata kontekstā ar citiem mikronutrientiem (magniju, K2 vitamīnu), kas ir kofaktori tā metabolismā.
D vitamīna pozitīvā ietekme uz cilvēka veselību ir saistāma ar fiziskām aktivitātēm un kalcija pietiekamu uzņemšanu.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!