Veiktais pētījums sniedz priekšstatu, cik mūsu valstī maksā augstākā izglītība.
Dati apkopoti par Latvijas augstākās izglītības iestādēs apgūstamajām programmām, kurās studijas izmaksā visvairāk. Aprēķins veikts, ņemot vērā mācību maksu 2016./2017.gadā un studiju ilgumu.
Vislielākos izdevumus Latvijā, nestudējot budžeta grupā, prasa zobārsta profesijas apgūšana Latvijas Universitātē – piecu mācību gadu laikā ik gadu šim mērķim būs jāatvēl 12 500 eiro, kas kopā veidos izmaksas 62 500 eiro apmērā.
Savukārt Rīgas Stradiņa universitātē šī pati programma izmaksās 11 500 eiro gadā, kas pēc pieciem mācību gadiem veidos izmaksas kopā 57 500 eiro apmērā, liecina
Nākamā programma, kuras apgūšanai Latvijā būs nepieciešami lielākie finansiālie ieguldījumi, ir medicīniskās izglītības iegūšana Latvijas Universitātē angļu valodā, kurā, maksājot 7000 eiro gadā par pilnu programmas apguvi, sešu gadu garumā kopumā jāšķiras no 42 000 eiro. Latviešu valodā šo pašu izglītības programmu Latvijas Universitātē var apgūt par 16 920 eiro un Rīgas Stradiņa universitātē – par 16 800 eiro. Par 16 800 eiro Rīgas Stradiņa universitātē apgūstama arī pediatrija, kas sešu gadu garumā ik gadu prasīs ieguldījumu 2800 eiro apmērā.
Septītā dārgāk apgūstamā augstākās izglītības programma Latvijā ir veterinārmedicīna. Latvijas Lauksaimniecības universitātē tās apgūšanai nepieciešami seši gadi, šim mērķim atvēlot 2600 eiro gadā un kopumā veicot 15 600 eiro lielu ieguldījumu. Savukārt astotā dārgāk apgūstamā augstākās izglītības programma Latvijā ir siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas Rīgas Tehniskajā universitātē, ko piecu gadu garumā iespējams apgūt par 3000 eiro gadā, kopumā ieguldot 15 000 eiro.
Savukārt desmitajā vietā Latvijā dārgāko augstākās izglītības programmu topā ir fizioterapija, ko Rīgas Stradiņa universitātē četru gadu laikā iespējams apgūt par kopumā 13 660 eiro, ik gadu šim mērķim veltot 3415 eiro.
«Swedbank» aprēķini liecina, ka vidējā studiju maksa par augstāko izglītību Latvijā pašlaik ir 7300 eiro. Lai šo summu sakrātu, sākot veidot uzkrājumu brīdī, kad bērns sasniedzis piecu gadu vecumu, un ik mēnesi šim mērķim atvēlot 40 eiro, kopumā būs nepieciešami 13 gadi, lai līdz bērna 18.dzimšanas dienai sarūpētu šādu dāvanu. Taču jārēķinās, ka atkarībā no bērna izvēlētās profesijas par augstākās izglītības apgūšanu Latvijā var nākties šķirties no 4000 eiro līdz pat teju 62 500 eiro. Turklāt jāņem vērā, ka arvien biežāk vadošie izglītības eksperti visā pasaulē uzsver mūžizglītības aktualitāti, akcentējot – lai saglabātu stabilu konkurētspēju, ar vienu augstāko izglītību un apgūto profesiju nākotnē, visdrīzāk, nepietiks.
«Swedbank» informē, ka pēdējo piecu gadu laikā to vecāku skaits, kuri jau laikus sākuši veidot uzkrājumu bērna nākotnei bankā, ir pieckāršojies.
Bankas dati rāda, ka biežāk uzkrājumu bērna nākotnei veido sievietes – kopumā 62% pret 38% vīriešu. Savukārt vīrieši šim mērķim caurmērā atvēl lielākas naudas summas – vīrieši ik mēnesi uzkrājumam bērna nākotnei novirza vidēji 39 eiro, savukārt sievietes – 31 eiro. Populārākā summa, ko vecāki Latvijā ik mēnesi atvēl uzkrājuma veidošanai bērna nākotnei, ir 25 līdz 50 eiro. Turklāt katrs septītais vecāks šim mērķim atvēl 50 eiro un vairāk. Visbiežāk (62%) vecāki sāk veidot uzkrājumu, kad bērns sasniedzis sešu gadu vecumu. Savukārt 38% vecāku uzkrājumu bērna nākotnei sāk veidot jau mazuļa pirmo četru dzīves gadu laikā. Populārākais laiks, kad plānots bērnam sarūpēto uzkrājumu nodot, ir 18.dzimšanas diena.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: LETA