Kāpēc ir cilvēki, kuri satiekoties izveido attiecības visam mūžam, un ko meklē tādi, kas lidinās no viena partnera pie nākamā, ilgi neaizkavējoties?
Grāmatas „Beyond Empathy: A Therapy of Contact-in Relationships” autori, minot piemērus psihoterapeitu praksē, apraksta galvenās vajadzības, kuru apmierinājumu cilvēki meklē attiecībās.
Jau kopš nākšanas pasaulē ikvienam no mums ir nepieciešama saskarsme. Nesaņemot uzmanības „obligāto minimumu” no pašiem tuvākajiem cilvēkiem bērnībā, turpmākajos dzīves gados mēs šo deficītu cenšamies aizpildīt attiecībās – gan draudzīgās, gan romantiskās.
Cilvēks ir sabiedriska būtne. Mūsu attīstība nenotiek bez saskarsmes ar citiem cilvēkiem. Jau divdesmitā gadsimta vidū veiktie daudzie pētījumi liecina, ka bērns, kuram liegts kontakts ar māti, savā attīstībā, tostarp fizioloģiskajā, iestrēgst, pat tad, ja viņa fiziskās vajadzības tiek apmierinātas.
Ikvienam, un it sevišķi bērnam, ir nepieciešams apmierināt ne tikai Abrahama Maslova aprakstītās personīgās izdzīvošanas un fiziskās drošības pamatvajadzības, bet arī vajadzību pēc attiecībām. Bez šaubām, šeit nav runa par situācijām, kad nevienai no pusēm no otra neko nevajag – šādā gadījumā attiecību vienkārši nebūs.
„Kad nav pieejamas veselīgas attiecības, bērniem nākas par sevi parūpēties pašiem. Ja bērniem tiek liegtas ieinteresētas attiecības, viņu prātā visticamāk izveidojas pārliecība, ka viņam neviens nepalīdzēs – ne tagad, ne arī turpmākajā dzīvē”, — uzskata grāmatas „Beyond Empathy: A Therapy of Contact-in Relationships” autori, kas sīki iztirzā galveno vajadzību apmierināšanu attiecībās, balstoties uz piemēriem psihoterapeitu praksē.
Deficīts — bieži pat neapzināts — izpaužas visu mūsu ikdienas saskarsmē ar citiem cilvēkiem. Mums ne vienmēr ir skaidrs, kāpēc konkrētajā brīdī tik vētraini reaģējam uz veikala pārdevējas repliku vai darba kolēģa izteikto frāzi. Un nereti baltais plankums bērnībā pāraug ar tukšumu pildītā melnajā caurumā, traucējot veidot normālas pieaugušu cilvēku attiecības.
Un otrādi – kad mēs atrodam to, kas mums tik ilgi bija pietrūcis, mēs nomierināmies un jūtamies pilnvērtīgāki. Mēs varam daudzus gadus strādāt vienā un tajā pašā uzņēmumā, būt ilgus gadus laulībā. Iespējams, beidzot esam saņēmuši to, kas mums tik ļoti bija nepieciešams.
Bet, ja nē — turpinām meklēt tālāk.
Kas tad ir tās pamatvajadzības, kuru apmierinājumu mēs meklējam partnerattiecībās?
1.Drošība
Šīs Maslova aprakstītās pamatvajadzības apmierināšanu mēs meklējam arī attiecībās. Mēs cenšamies izdzīvot un justies drošībā. Veselīgās attiecībās varam būt tādi, kādi esam, nebaidoties kļūt partnerim nepatīkami, zaudēt mīlestību un cieņu.
Tomēr atklāti izpausties ir riskanti, jo tas taču nozīmē nomest bruņas un atkailināt savus vājos punktus. Ikviens vēlas būt pārliecināts, ka šajā atkailināšanās brīdī nesaņems dunci ribās — kādu indīgu piezīmi vai piepešu atgādinājumu par agrāk pieļautām, kā šķita – sen aizmirstībā grimušām, kļūdām un neveiksmēm. Tieši tāpēc pašā attiecību sākumā ikviens no mums pārbauda savu potenciālo partneri – cik droši ir būt kopā ar viņu. Ir jābūt gataviem, ka šajā momentā tiekam pārbaudīti arī mēs paši. Vai arī mēs no savas puses varam garantēt drošību?
2.Vērtības atzīšana
Mums gribas, lai mūs pienācīgi novērtētu, atzītu mūsu vērtību, godātu un rūpētos par mums. Negribam taču būt kopā ar tiem, kuri mūs nesaprot, vērtē ne pārāk augstu un neciena? Protams, protams – neviena spēkos nav saprast mūs līdz kaulu smadzenēm — pat mēs paši reizēm sevi nesaprotam. Te rodas jautājums: ja mani pazīst tikai tā virspusēji, tad kā var atzīt manu vērtību? Tomēr tuvoties tam, lai partneri izprastu, ir iespējams. Interese par otru cilvēku sniedz iespēju viņu iepazīt un dot viņam tik nepieciešamo viņa vērtības atzīšanu.
Sajūta, ka kāds tev līdzās arī jūt to pašu vai kaut kad agrāk ir juties tāpat — svarīgs veselīgu attiecību parametrs.
3. Pieņemšana
Bērnībā alkstam, lai mūs pieņemtu stiprais, stabilais un aizsargājošais pieaugušais. Mums visiem bērnu dienās bija vēlēšanās cienīt vecākus, aizbildņus, skolotājus un paļauties uz viņiem. „Mums bija nepieciešams kāds svarīgs cilvēks, no kura gūt aizsardzību, uzmundrinājumu un informāciju. Diemžēl daudziem šī vajadzība nevarēja tikt apmierināta”, — raksta grāmatas autori.
Bieži esot attiecībās mēs gribam, lai partneris būtu stabils un uzticams: nelauztu dotos solījumus, atbildētu uz zvaniem, attaisnotu mūsu uzticēšanos. Mēs vēlamies būt pārliecināti, ka arī rīt viņš būs tāds pats, kāds ir šodien.
4. Kopības sajūta
Būt uz viena viļņa ar kādu, sajust, ka arī cilvēks tev līdzās jūt to pašu vai ir juties tāpat kādreiz agrāk, — ir svarīgs attiecību parametrs. Kopības sajūta — tā ne vienmēr ir jāapraksta ar vārdiem. Tas ir tad, kad mēs esam kopā ar cilvēkiem, kuri domā tāpat kā mēs, pieredzējuši to pašu, ko mēs, un sajutušies tāpat kā mēs. Ne vispārinot – „ar visiem tā mēdz notikt”, bet gan sakot: „man arī ir tā, kā tev”. Tostarp nav obligāti, lai cilvēks burtiskā nozīmē piedzīvotu to pašu. Svarīgi ir, lai viņš justu to pašu, ko mēs.
5. Pašnoteikšanās
Pat esot attiecībās, mēs vēlamies saglabāt savu unikalitāti un sagaidām, lai tā tiktu atzīta. „Pašnoteikšanās izpausme var būt riskants pasākums — pārāk bieža savas unikalitātes demonstrēšana izpelnās nosodījumu un izsmieklu. Šāda reakcija visbiežāk sastopama bērnu un pusaudžu vidū, kad vienaudži uzstāj uz bezierunu pakļaušanos grupas nerakstītajiem likumiem”, — uzskata grāmatas autori. Bērni, auguši konformisma gaisotnē, pieraduši bez ierunām pakļauties likumiem un normām, tā arī nekad var neiemācīties būt paši. Šādi cilvēki attiecībās nemitīgi vēlēsies būt tādi, kādi viņi ir, un just, ka tieši tādi viņi arī tiek novērtēti un apjūsmoti.
6. Ietekme
Visās attiecībās mēs vēlamies ietekmēt viens otru. Mēs ceram, ka mainīsim otra cilvēka uzskatus, domāšanu, uzvedību, emocionālo reakciju. Mums gribas ne tikai ietekmēt, bet arī redzēt šīs ietekmes rezultātu un zināt, ka otrs cilvēks ir mainījies mūsu rīcības rezultātā. Veselīgās attiecībās notiek abu partneru izaugsme. Mēs vēlamies pievērst otra cilvēka uzmanību, ieinteresēt, ietekmēt viņa viedokli.
Iemācīties būt pateicīgam un pieņemt otra cilvēka jūtas – ļoti svarīga iemaņa veselīgās attiecībās.
Bērni bieži ar visiem iespējamiem līdzekļiem mēdz pievērst sev pieaugušo uzmanību. „Viņš (viņa) mani neklausa” — tā ir sūdzība, ko psihoterapeitam visbiežāk izsaka viens vai otrs laulātais.
Sadzirdēt otru — viens no veidiem, kā likt partnerim saprast, ka mēs jūtam viņa ietekmi.
7. Iniciatīva
Mums gribas, lai ne tikai mēs izrādītu iniciatīvu. Jebkuras attiecības, kurās pirmo soli visu laiku sper tikai viens no partneriem, rezultātā kļūst vienpusējas vai pat vispār slimīgas. Pavisam drīz mēs sāksim šaubīties, vai patiešām interesējam otram cilvēkam un vai tādas attiecības vispār ir vērts turpināt. Dažreiz mēs turpinām attiecības, taču kļūstam noslēgti. Ja neesam par sevi pārliecināti, mēs varam sākt visā vainot sevi, un, iespējams, šī vajadzība zudīs vispār.
8. Mīlestības izpausme
Kas gan var būt dabiskāks, kā just mīlestību un pieķeršanos cilvēkam, kurš mūs labi pazīst, ciena, pieņem un rūpējas par mums? „Jebkurās pozitīvās tuvās attiecībās iesaistītie jūt rūpes, mīlestību, cieņu un savstarpēju pateicību viens otram”, — atgādina grāmatas autori. Šo jūtu izpausme — viena no attiecību vajadzībām. Jo tas, ko mēs jūtam pret otru cilvēku, ir daļa no mums pašiem, un mums gribas to izpaust.
Bieži mēdz gadīties, ka attiecību otrs partneris liek šķēršļus mūsu jūtu izpausmei, jo viņš nezina, kā uz to atbildēt. Mēs esam auguši atmosfērā, kur atklāti paust savas jūtas – vienalga, vai tas ir prieks vai naids – nav pieņemts. Un bieži atklāta mīlestības jūtu izpausme tiek uztverta ar aizdomām, neticīgi. Mācēt ar pateicību pieņemt otra cilvēka jūtas — tas ir veselīgu attiecību svarīgs nosacījums.
Lai izdodas veidot attiecības, kurās tiek apmierinātas visas šīs astoņas aprakstītās vajadzības! Un patiešām priecājamies, ja tādās jau esat.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!