10 labākās 2017. gada filmas, kas jāredz ikvienam

Kad pelēka un lietaina ataususi Jaunā gada pirmā diena, nav nekā labāka kā neizkāpt no gultas un skatīties filmas. Jau rīt ar atrotītām piedurknēm ķersimies pie jauniem darbiem, tāpēc šodien varam nedaudz palaiskoties, lai noskatītos kādu no šīm BBC ieteiktajām 2017. gada labākajām filmām.

1. Ūdens forma

Šis apburošais muzikālais spiegu-monstru-romantiskais-komēdijstāsts (“The Shape of Water“) ir viss, ko vien var vēlēties no Giljermo del Toro. Filmas notikumi risinās sešdesmito gadu sākumā Baltimorā slepenā valdības laboratorijā, un Sallija Hokinsa tajā atveido kurlmēmu apkopēju, kura iemīlas humanoīdā-amfībijā. Viņu nebūt ne daudzsološais mīlasstāsts jau ir gana intriģējoša sižeta līnija, taču del Toro izmanto zinātniskās fantastikas stāstu, lai runātu par Aukstā kara ietekmi uz procesiem sabiedrībā. Visa burvība slēpjas nevis zivscilvēka un sievietes, bet gan režisora un kino mīlestībā.

2. Laimīgas beigas

Mihaela Hanekes melnā komēdija vēsta par uzņēmēju dinastijas trim paaudzēm, kas katra ir izceļas ar savām psihopātiskajām iezīmēm. Izabella Ipēra, Metjū Kasovics un Žans Luī Trentiņjans atveido Kalē dzimtas bezrūpīgos un bezjūtīgos pārstāvjus, kuri iemieso pirmās pasaules nihilismu gan darbā, gan mājās. “Laimīgās beigas” (“Happy End”) ir slepkavību noslēpumu sērija, un Haneke sniedz ieskatu dažādos noziegumos, taču skatītājam ik reizi ir jānogaida, lai atklātu, kas tieši notika un kurš ir vainīgs.

3. Lācēna Padingtona piedzīvojumi

Rūpīgi un filigrāni kā uzvelkamā mūzikas kastīte dizainētā un radītā Pola Smita bērnu filma ir krāsains klasiska Holivudas farsa un sirsnīgas cilvēkmīlestības kombinācija, kuru galvenajā lomā iemieso lācēns, nesot iedvesmojošu vēstījumu ikvienam, kas noguris no merkantilās un alkatīgās sabiedrības peripetijām.

4. Labie laiki

Lai arī pirmās asociācijas, izdzirdot Roberta Patinsona vārdu, ir slavenā vampīrsāga, tomēr šajā lentē viņš ir krietni vien plēsonīgāks un neveselīgāks – ar krāpniecību un laupīšanām izdēdējušais jaunais vīrietis cīnās par savu vietu zem saules Ņujorkas drūmākajos un kriminālākajos nostūros. Taču Patinsona karjeras augstākais punkts nav vienīgā vērā ņemamā šīs filmas (“Good Time“) kvalitāte – to radījuši divi no Amerikas interesantākajiem, bet tajā pašā laikā atšķirīgākajiem jaunajiem talantiem, proti, brāļi Džošs un Benijs Safdiji.

5. Prom!

Džordana Pīla noslēpumainais stāsts par jaunu melnādaino fotogrāfu (“Get Out“), kurš viesojas pie savas baltādainās draudzenes superliberālajiem vecākiem, ir aizgrābjošs, smieklīgs un brīnišķīgi biedējošs – gluži kā septiņdesmito gadu šausmu klasika, kas ir šīs filmas pamatā. Taču tas nebūt nav viss – Pīla veikums ir uzjundījis Amerikas sabiedrības debates par rasu attiecībām vairāk nekā to spējusi jebkura no vēsturiskajām drāmām.

6. Floridas projekts

Šons Beikers dodas sava izrāviena hita “Mandarīns” (“Tangerine”) jau iemītajā taciņā, savā jaunākajā veikumā (“The Florida Project“) jau atkal rūpīgā un dzīvīgā manierē vēstot par Amerikas margināliju dzīvi zem nabadzības sliekšņa. Darbība norit motelī, kur piestāj tūristi pa ceļam uz Disnejlendu, aicinot skatītāju pavadīt garu un un bezrūpīgu vasaru kopā ar nerātno sešgadnieci Mūniju, viņas izaicinošo māti Helliju un moteļa nepagurstošo uzraugu Bobiju, kuru atveido Vilems Defo. Mūnija un viņas draugi savā vaļā dzīvojas starp dzīvas satiksmes pilniem ceļiem un neskartām pļavām, uzdodot jautājumu par idillisku vai – gluži pretēji – briesmīgu bērnību.

7. Laiks lidot

Grētas Gervigas debija režijā (“Lady Bird“) ir komēdija par pieaugšanu, kas apvieno sevī līdz dimanta mirdzumam noslīpētu asprātību un dziļu pieķeršanos galvenajai varonei, kura savos 17 gados nav ne tik pašpārliecināta, ne arī gudra, kā viņa pati vēlētos būt. Notikumu norises vieta (Sakramento, Kalifornija) un darbības laiks (2002. gads) ir tik specifiski, ka gribas domāt, ka Gerviga atceras sevi pašu jaunībā.

8. To zvaigžņu stunda

Šogad britu filmu industrija bija “apsēsta” ar 1941. gada Denkerkas evakuāciju, un divi no godalgotajiem stāstiem uzskatāmi demonstrēja nervus kutinošos notikumus (“Denkerka”) un politisko spēlīšu aizkulises (“Tumšākā stunda”). Savukārt “To zvaigžņu stunda” (“Their Finest“) daudzslāņainā romantiskā komēdijdrāma ir veltījums kara laika biedriskumam, kas rada vēlmi apskaut ikvienu filmas varoni, tai pat laikā ne uz mirkli neliekot aizmirst par arvien klātesošo kara laika spriedzi un briesmām.

9. Spoka stāsts

Kā tas ir – būt spokam, kurš klīst pa mūžību bez iespējas ietekmēt fizisko pasauli, izņemot, protams, liekot raustīties gaismas spuldzītei? Uz šo jautājumu atbildi savā filmā (“A Ghost Story“) meklē Deivids Loverijs, liekot oskarotajam galvenās lomas atveidotājam Kesijam Aflekam lielāko daļu pilnmetrāžas mākslas darba pavadīt zem balta palaga, nebilstot ne pušplēsta vārdiņa. Atkarībā no tā, cik mistiskā noskaņojumā jūs esat, “Spoku stāsts” var būt gan poētiska meditācija par visa gaisīgumu, zūdamību un vientulību, kā arī joks par vīru, kurš ir pārāk nenobriedis, lai turpinātu dzīvi pēc šķiršanās.

10. Samazināšana

Neskatoties uz filmas nosaukumu (“Downsizing“), režisors Aleksandrs Peins tajā ielicis visas savas ambīcijas pacelties līdz reibinošiem augstumiem. Lai arī ierasti viņa komēdiju darbība norisinās mūsdienu ASV, “Samazināšana” ir apokaliptisks zinātniskās fantastikas manierē ieturēts vēstījums par nākotni. Meits Deimons un Kristena Vīga atveido pāri, kas izlemj samazināt sevi līdz Bārbijlelles izmēram, lai sāktu jaunu dzīvi eksperimentālā sabiedrībā.