Piektdien kļuva zināms, ka Evikas Siliņas valdības sadarbības partneris – Latvijas darba devēju konfederācija neatbalsta nākamā gada budžeta projekta virzīšanu uz Saeimu. Valdības ambīcijas par publisko izdevumu samazināšanu esot daudz par mazu. Mēs turpinām audzēt valsts parādu, un tā apkalpošanai vien tērēsim iekšlietu ministrijas budžetam līdzvērtīgu summu (713 miljoni), vēsta raidījums “Nekā personīga”.
Darba devēju ieskatā būtu arī jāatsakās no piemaksām, prēmijām un naudas balvām. Un jāsamazina publiskajos iepirkumos paredzētos izdevumus. “Nekā personīga” pamanīja, ka vairākums valsts kapitālsabiedrību regulāri iepērk civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.
Mūsu aprēķini liecina, ka gadā šim mērķim tiek izlietots vairāk nekā miljons eiro, bet gadījumi, kad tā tikusi izmantota, ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi.
Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas būtība – aizsargāt uzņēmumu īpašniekus no kompāniju vadības darbības vai tieši otrādi – bezdarbības dēļ radītajiem zaudējumiem. Tikai šai gadījumā liela apmēra prasības apmaksājot ar polisi.
Šī apdrošināšana gan neattiecas uz kriminālatbildību un tīšu nelikumīgu rīcību. Apdrošinātāji savās mājas lapās piedāvā iegādāties šāda veida polises un specifiski norāda, ka atlīdzina jebkuru mantisku kaitējumu, kas radies, piemēram, ar nepārdomātiem paziņojumiem, nolaidības vai pilnvaru pārsniegšanas dēļ.
Tie segšot izmaksas, kas saistītas ar juridisko izmeklēšanu, tiesvedību un kompensācijām.
VSIA “Autotransporta direkcija” apdrošina ne vien valdes un padomes locekļus, bet arī citu vadošo darbinieku kļūdas par 10 miljoniem. Uzņēmuma vadītājs Jānis Lapiņš stāsta, ka Autotransporta direkcija slēdz daudzmiljonu līgumus, un šāds atbildības limits esot samērīgs.
“Latvijas gaisa satiksme” savus vadošos darbiniekus apdrošina par 5 miljoniem un polise uzņēmumam gadā izmaksā turpat 26 tūkstošus (25 800). Covid laikā to neiegādājās, jo apdrošinātāju piedāvājums, uzņēmuma ieskatā, tobrīd bijis pārāk dārgs.
Vadošos darbiniekus apdrošina arī trīs lielās universitātes slimnīcas. Bērnu slimnīca norādīja, ka tas ir attīstību veicinošs instruments.
Pretējā gadījumā pastāvot risks, ka lēmumu pieņemšana kļūst pārlieku piesardzīga un netiek izmantotas, piemēram, Eiropas fondu piedāvātās attīstības iespējas ar īsiem ieviešanas termiņiem. Austrumu slimnīca šādu polisi vadošajiem darbiniekiem pērk jau vairāk nekā desmit gadu garumā.
Pēc Latvijas Apdrošinātāju asociācijas datiem, pērn parakstīti ap 300 šādi līgumi un apdrošinātājiem samaksātā summa ir aptuveni 10 miljoni eiro. Nav precīzu datu, cik daudz no tā samaksāja privātie, cik valsts uzņēmumi. Taču droši varot pateikt, ka pieaug Latvijas apdrošinātāju slēgtie līgumi.
“Nekā personīga” lūdza valsts kapitālsabiedrībām un viņu meitas kompānijām sniegt datus, kuras izmanto šo apdrošināšanas veidu. Vienīgi “Latvenergo”, airBaltc, “Tet” un “Latvijas mobilais telefons” nevēlējās sniegt informāciju, cik tas izmaksā, aizbildinoties ar komercinformāciju.
Pēc mūsu aplēsēm valsts uzņēmumu gadā samaksātais prēmiju apmērs apdrošinātājiem ir vairāk nekā viens miljons eiro (1 071 224).
Par vislielāko summu – 30 miljoniem eiro ir apdrošināti akciju sabiedrības “Augstsprieguma tīkls” vadošie darbinieki (polises cena -88 650). Par 20 miljoniem – Attīstības finanšu institūcijas Altum (polises cena 62 500) , un lidostas “Rīga” (polises 35 880) vadība.
Lai pasargātu uzņēmumu amatpersonu kļūdainu lēmumu gadījumā, apdrošinātas ir arī Eiropas dzelzceļa līnijas, Rīgas siltums, Pasažieru vilciens, Latvijas valsts meži, Latvijas Sabiedriskais medijs, Latvijas valsts radio un televīzijas centrs un citas kapitālsabiedrības.
“Nekā personīga” ir zināms tikai par diviem gadījumiem, kad šī polises iedarbināta un abos summas bijušas mazas. Apdrošinātājs 2018.gadā sedzis lidosta “Rīga” valdes locekļiem administratīvā tiesvedībā par piekļuvi lidostas taksometru līnijai piespriesto piespiedu naudu 1200 eiro.
To vienreiz ir izmantojis arī CSDD, kad juristi nokavēja paskaidrojumu sniegšanu par vienu dienu, un apdrošinātājs viņu vietā samaksāja administratīvo sodu – 100 eiro.
Publiskas personas kapitāla daļu kapitālsabiedrību pārvaldības likums (79.pants (9)) valdes locekļiem ļauj izvēlēties šādu apdrošināšanu veidu, taču jāizvērtē tā finansiālais pamatojums un lietderība.
Vairākums no satiksmes ministrijas uzņēmumu valdes locekļiem atsaucās arī uz pilnvarojuma līgumiem ar ministriju, kuros šī apdrošināšana ir paredzēta.
“Nekā personīga” novēroja stipri atšķirīgas tendences starp kapitālsabiedrībām, kas pēc būtības veic līdzīgas funkcijas. Piemēram, tieslietu ministrijai pakļautā “Tiesu namu aģentūra” valdes locekļu civiltiesisko atbildību apdrošina, taču to nedara ne labklājības ministrijai pakļautie “Šampētera nami” , ne “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”.
Arī vairākums ārstniecības iestādes, tai skaitā VSIA Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca mums atbildēja, ka šobrīd neiepērk, un visticamāk arī tuvākajā nākotnē neplāno iegādāties valdes un citu vadošo amatpersonu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.
“Nekā personīga” novēroja, ka pēdējos gados iepirkumos par civilttiesiskās atbildības apdrošināšanu valsts kapitālsabiedrību vadošajām amatpersonām uzvar pamatā divas apdrošināšanas kompānijas – BTA un Compensa Vienna Insurance group Latvijas filiāle.
Vai nav tā, ka kapitālsabiedrībās jāpilda – politiskās iegribas, kurām maz kopēja ar nodokļu maksātāju vajadzībām? Ar šo vismaz kaut kā jāpērk saprātīgu cilvēku lojalitāte, kaut mazliet attālinot tēlus no pampera apveidiem