Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā bija 9,013 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 8,409 miljardu eiro apmērā, tādējādi veidojot 604 miljonu eiro pārpalikumu pretstatā 137,7 miljonu eiro deficītam pērn pirmajos sešos mēnešos, informē Finanšu ministrijā (FM).
Pārpalikums vērojams visos budžeta līmeņos. FM skaidro, ka pārpalikumu kopbudžetā sekmēja ieņēmumu kāpums par 1,3 miljardiem eiro jeb 17,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.
Ieņēmumu kāpumu pamatā nodrošināja ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumi par īstenotajiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, kas šogad pirmajā pusgadā saņemti gandrīz 1,4 miljardu eiro apmērā un ir par 667,1 miljonu eiro jeb 91,8% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.
Tostarp šogad maijā saņemts otrais maksājums no ES Atveseļošanas fonda (AF) 335,7 miljonu eiro apmērā, kā arī martā saņemts Taisnīgas pārkārtošanās fonda avanss 57,5 miljonu eiro apmērā.
Ieņēmumi no ES strukturālajiem un investīciju fondiem un kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanas instrumentiem šogad pirmajā pusgadā veidoja 725,3 miljonus eiro, kur ieņēmumi no Kohēzija fonda 130,4 miljonu eiro apmērā bija par 92,5 miljoniem eiro lielāki nekā pirmajos sešos mēnešos pirms gada, tāpat no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) saņemti kopumā 480 miljoni eiro, kas ir par 49,3 miljoniem eiro vairāk nekā pirmajā pusgadā pērn.
Savukārt izdevumi ĀFP projektiem šogad pirmajos sešos mēnešos samazinājušies par 106 miljoniem eiro jeb 14% un bija 649,6 miljoni eiro, kas ir 40% no gadam prognozētā, informē FM. Kohēzijas politikas ES fondu izdevumi, noslēdzoties iepriekšējam plānošanas periodam, šogad pirmajā pusgadā bija 180,3 miljoni eiro, kas ir par 194,1 miljonu eiro mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada.
Līdz 2024.gada 30.jūnijam ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā noslēgti līgumi 231 projekta īstenošanai par 570,6 miljoniem eiro jeb 13% no pieejamā ES fondu finansējuma. Pašlaik, divu periodu pārejā, jaunās investīciju iespējas ir normatīvās bāzes un projektu atlašu posmā, līdz ar to jaunu investīciju pieaugums sagaidāms turpmākajos gados, min FM.
AF projektiem sešos mēnešos veikti maksājumi 76,5 miljonu eiro apmērā, kas ir 11,5% no gadā prognozētā. FM norāda, ka valsts budžeta maksājumu pieaugums sagaidāms gada otrā pusē, tuvāk būvniecības sezonas beigām, īstenojot finansiāli ietilpīgākās investīcijas, piemēram, reģionālo ceļu uzlabošanu, daudzdzīvokļu un uzņēmējdarbības energoefektivitātes uzlabošanu, plūdu risku mazināšanas infrastruktūru, slimnīcu infrastruktūru un industriālo parku un teritoriju attīstīšanu reģionos.
Savukārt lauksaimniecības fondu (ELFLA un ELGF) izdevumi šogad pirmajā pusgadā bija 206,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 92,6 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, ko noteica izmaksu sākšana lauksaimniekiem šā gada janvārī jaunā Latvijas kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027.gadam ietvaros.
Kopējie nodokļu ieņēmumi, neskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā (mīnus 101,1 miljons eiro) un iekļaujot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (408,1 miljons eiro), šogad pirmajā pusgadā septiņu miljardu eiro apmērā bija par 32,7 miljoniem eiro jeb 0,5% mazāki nekā periodā plānots, taču par 443 miljoniem jeb 6,7% pārsniedza iekasēto sešos mēnešos pirms gada.
Savukārt kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā un neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, šogad pirmajā pusgadā iekasēti 6,5 miljardu eiro apmērā, kas ir par 456,5 miljoniem eiro jeb 7,5% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.
Ieņēmumu kāpumu turpina nodrošināt lielāki darbaspēka nodokļu ieņēmumi, skaidro FM. Ieņēmumi no valsts obligātajām sociālajām iemaksām šogad pirmajā pusgadā pieauga par 228,5 miljoniem eiro jeb 11,7%, veidojot 2,2 miljardus eiro. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi pirmajā pusgadā sasniedza 1,2 miljardus eiro, kas ir par 134,8 miljoniem eiro jeb 12,3% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.
FM norāda, ka dati no darba devēja ziņojumiem par 2024.gada sešiem mēnešiem liecina, ka 2024.gadā turpinās darba samaksas fonda pieauguma tempa sabremzēšanās, turklāt iezīmējas atšķirīgi darba samaksas fonda pieauguma tempi sabiedriskajā un privātajā sektorā. Ja darba samaksas fonds kopumā 2024.gada sešos mēnešos kāpis par aptuveni 9%, tad sabiedriskajā sektorā bija vērojams pieaugums par apmēram 15%, bet privātajā sektorā – tuvu 6,5%.
FM skaidro, ka darba samaksas fonda kāpumu veicināja vidējās darba samaksas pieaugums, kur pieaugums sabiedriskajā sektorā lielā mērā saistāms ar atalgojuma celšanu izglītības un aizsardzības nozarēs, kā arī janvārī veiktās piemaksas Iekšlietu ministrijas iestāžu darbiniekiem.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi šogad pirmajos sešos mēnešos iekasēti par 90,2 miljoniem eiro jeb 4,6% mazāk nekā pērn, veidojot 1,9 miljardus eiro. Ja pirmajos četros mēnešos PVN ieņēmumi atpalika no iepriekšējā gadā iekasētajiem apjomiem, jo būtiski samazinājās energoresursu cenas un līdz ar to ieņēmumi elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes nozarēs, tad maijā un jūnijā PVN ieņēmumi 696,7 miljonu eiro apmērā uzrādīja gan lielāko nodokļu apjomu, gan straujāko pieaugumu, pārsniedzot 2023.gada attiecīgo mēnešu ieņēmumus par 101,9 miljoniem eiro jeb 17,1%. Ar PVN apliekamā darījumu vērtība tirdzniecības nozarēs arī ir palielinājusies, savukārt energoapgādes nozarēs joprojām uzrāda samazinājumu. FM sagaida, ka turpmākajos mēnešos PVN ieņēmumi turpinās pieaugt.
Akcīzes nodokļa ieņēmumi 578,3 miljonu eiro apmērā saglabājās tuvu pērnā gada pirmā pusgada līmenim, pieaugot par 5,8 miljoniem eiro jeb 1%. Par alkoholiskajiem dzērieniem sešos mēnešos iekasēts par 7,3 miljoniem eiro jeb 7,3% vairāk un tabakas izstrādājumiem par 7,5 miljoniem eiro jeb 5,9% vairāk nekā pirms gada, kas kopā veido 243,4 miljonus eiro. Ieņēmumu pieaugums saistāms ar akcīzes likmju celšanu gan alkoholam, gan tabakas izstrādājumiem no šā gada 1.marta.
Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi no naftas produktiem 281,2 miljonu eiro apmērā bijuši par 13,9 miljoniem eiro jeb 4,7% mazāki nekā pirmajā pusgadā pērn. Kopš 2023.gada otrās puses vērojams patēriņam nodoto naftas produktu samazinājums, salīdzinot ar 2022.gadu. Īpaši liels samazinājums vērojams dīzeļdegvielai, kurai akcīzes nodokļa naftas produktu ieņēmumos ir lielākais īpatsvars. Salīdzinot dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cenu līmeni Baltijas valstīs un Polijā, FM secina, ka Latvijā tā ir visaugstākā. Arī nodokļu līmenis gan dīzeļdegvielai, gan benzīnam Latvijā šobrīd ir lielākais Baltijā, tomēr jau 2025.gadā nodokļu slogs kaimiņvalstīs būs augstāks.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā bija 450,3 miljoni eiro. Straujo ieņēmumu kāpumu par 118,4 miljoniem eiro jeb 35,7% salīdzinājumā ar sešiem mēnešiem pirms gada FM skaidro ar trīs lielāko banku veikto peļņas sadali saistībā ar izmaiņām UIN likumā, kur kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem no 2024.gada 1.janvāra noteikts pienākums veikt ikgadēju UIN piemaksu 20% apmērā.
Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajā pusgadā iekasēti 828,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 165,9 miljoniem eiro jeb 25% vairāk nekā gadu iepriekš. Ieņēmumu kāpumu pamatā FM skaidro ar par 57,5 miljoniem eiro jeb 17,1% lielākām valsts kapitālsabiedrību izmaksātajām dividendēm par pērnā gada peļņu valsts pamatbudžetā, kas šogad pirmajā pusgadā veidoja 393,3 miljonus eiro.
Tāpat, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas iepriekš īstenoto procentu likmju paaugstināšanu, par 38,3 miljoniem eiro lielāki nekā sešos mēnešos pirms gada bija valsts pamatbudžeta procentu ieņēmumi, veidojot 86 miljonus eiro, pamatā par aizdevumiem, kā arī no depozītiem un kontu atlikumiem.
Arī valsts nodevās 2024.gada pirmajā pusē iekasēti 124 miljoni eiro, kas ir par 25,9 miljoniem eiro jeb 26,4% vairāk nekā atbilstošajā periodā pirms gada, tostarp no banku iemaksātajām speciāliem mērķiem paredzētajām valsts nodevām 48,5 miljonu eiro apmērā, kas paredzētas kompensāciju izmaksai hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam.
FM atzīmē, ka šogad jūnijā saņemti 26,8 miljonu eiro ieņēmumi no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas Modernizācijas fonda investīciju priekšlikumu īstenošanai. Modernizācijas fonds ir jauns finansēšanas mehānisms ar mērķi atbalstīt oglekļa mazietilpīgus ieguldījumus, atbalstot valstu virzību uz klimatneitralitāti.
Savukārt kopbudžeta izdevumi 2024.gada pirmajā pusgadā bija 8,4 miljardi eiro, kas ir par 587,3 miljoniem eiro jeb 7,5% vairāk salīdzinājumā ar atbilstošo periodu gadu iepriekš. Lielākais izdevumu pieaugums kopbudžetā vērojams atlīdzībai, tas ir, ieskaitot izdevumus darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām – par 298,6 miljoniem eiro jeb 17,8%, pārsniedzot 1,9 miljardus eiro.
Līdzīgs atlīdzības izdevumu pieauguma temps bija gan valsts pamatbudžetā, gan pašvaldību budžetā, informē FM. Pamatbudžetā šā gada sešos mēnešos izdevumi atlīdzībai pieauga par 141,3 miljoniem eiro jeb 20,2% un veidoja 842,3 miljonus eiro. To noteica gan minimālās algas paaugstināšana valstī no 620 eiro līdz 700 eiro no šā gada 1.janvāra, gan atalgojuma pieaugums aizsardzības un iekšlietu sektorā strādājošajiem. Augstāki izdevumi pedagogu darba samaksai, kā arī minimālās algas celšanu valstī kopumā par 141,9 miljoniem eiro jeb 17% kāpinājusi izdevumus atlīdzībai arī pašvaldību budžetā, kur izdevumi sasniedza 975,7 miljonus eiro.
Pieaugot aizdevumu procentu likmēm, būtiski augstāki 2024.gada pirmajā pusgadā bija kopbudžeta procentu izdevumi – 250,8 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, pieauga par 94,1 miljonu eiro jeb 60,1%.
Kopbudžeta kapitālie izdevumi šogad pirmajā pusgadā bija 559,9 miljoni eiro, kas ir par 75,4 miljoniem eiro jeb 15,6% vairāk nekā gadu iepriekš, informē FM. Tostarp valsts pamatbudžeta kapitālie izdevumi (bez transfertiem citiem budžeta līmeņiem) šogad pirmajos sešos mēnešos auguši par 133,5 miljoniem eiro jeb 46,5%, sasniedzot 420,5 miljonus eiro, kur pamatbudžeta pamatfunkciju veikšanai aizsardzības resorā šogad februārī veikts nozīmīgs avansa maksājums bruņojuma iegādei. FM skaidro, ka bez minētā maksājuma pamatbudžeta kapitālie izdevumi saglabātos tuvu pērnā gada līmenim.
FM atzīmē, ka avansa maksājumi atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai neietekmēs šā gada vispārējās valdības budžeta bilanci. Turpretī pašvaldību budžetā kapitālie izdevumi sarukuši teju par trešdaļu jeb 51,1 miljonu eiro, salīdzinot ar sešiem mēnešiem pirms gada, veidojot 121,5 miljonus eiro, kas pamatā saistāms ar būtiski mazākām ārvalstu investīcijām šogad. Pērn, noslēdzot projektus iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā, kapitālie izdevumi pašvaldību budžetā bija krietni augstāki. Šogad, jaunajam plānošanas periodam tikai sākoties, izdevumi investīcijām ir mazākā apmērā.
Valsts speciālajā budžetā šogad pirmajā pusgadā bija pārpalikums 207,9 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 189,1 miljonu eiro salīdzinājumā ar sešiem mēnešiem pirms gada, informē FM. Augot sociālās apdrošināšanas iemaksām, šī budžeta ieņēmumi sešos mēnešos pieauga par 273,7 miljoniem eiro jeb 13,3%, veidojot 2,3 miljardus eiro.
Turpretī izdevumi gada pirmajā pusē bija 2,1 miljarda eiro apmērā, pieaugot par 84,7 miljoniem eiro jeb 4,2% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Nedaudz kāpuši izdevumi vecuma pensijām – par 30,3 miljoniem eiro jeb 2,1%, kas šogad sešos mēnešos sasniedza 1,5 miljardus eiro. Ja šā gada janvārī uzskaitē esošo vecuma pensiju saņēmēju skaits bija nedaudz mazāks kā janvārī gadu iepriekš, tad maijā bija vērojams neliels saņēmēju skaita pieaugums (par 0,2%) salīdzinājumā ar pērnā gada maiju. Vecuma pensiju vidējais apmērs maijā pieaudzis par 7,4%.
Turpina pieaugt arī izdevumi slimības pabalstiem, kas 2024.gada pirmajos sešos mēnešos bija 201,7 miljonu eiro apmērā, proti, par 28,3 miljoniem eiro jeb 16,3% vairāk nekā pirms gada. Pieaugumu FM skaidro ar slimības pabalsta vidējā apmēra kāpumu, kamēr saņēmēju skaits bijis tuvu pērnā gada līmenim.
Kopš gada sākuma vērojams bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaita pieaugums, kā arī pabalsta vidējā apmēra kāpums, norāda FM. Tādējādi valsts speciālā budžeta izdevumi bezdarbnieka pabalstam šogad pirmajā pusgadā pieauguši par 16,4 miljoniem eiro jeb 21,6%, salīdzinot ar pirmajiem sešiem mēnešiem pirms gada. Bezdarbnieku pabalstu saņēmēju skaits pirmajā pusgadā pieaudzis par 9,3%, un to nosaka situācija darba tirgū, samazinoties nodarbināto skaitam apstrādes rūpniecības, būvniecības, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarēs, ņemot vērā vājo ekonomikas izaugsmi.
Atbilstoši 2025.gada valsts budžeta sagatavošanas grafikam FM aktualizēs vispārējās valdības budžeta bilances prognozes vidējam termiņam un iesniegs izskatīšanai Ministru kabineta sēdē šā gada 13.augustā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!