Tuvāko divu gadu laikā valstij daži simti miljonu eiro, kas ieguldīti „airBaltic”, būs jānoraksta kā zaudēta nauda

GATIS EGLĪTIS

Par AirBaltic (AirB). Daudzi nav pamanījuši vienu būtisku niansi salīdzinājumā ar 200 miljonu eiro obligācijām pirms 5 gadiem (procentlikme 6.75%): toreiz obligācijas bija NE-nodrošinātas (unsecured), kas nozīmē – nekādu ķīlu vai garantiju, bet pilns naudas aizdevēja risks. Vakardienas obligācijas ir nodrošinātas (secured), kas nozīmē kaut kāda veida pretīmnākšanu vai “drošības spilvenu” naudas aizdevējiem, ka AirB sastopoties ar grūtībām atmaksāt naudu, to kompensēs ķīla vai valsts garantija.

Izskatās, ka AirB obligāciju emisija, arī ar ļoti “sālīto”  14.5% procentlikmi, vispār varēja notikt, pateicoties valsts garantijai, par kuru, iespējams, ir lēmusi valdība slepenajā sēdē. Viens ir pirms nedēļas izziņotā valsts “iepirkšanās” obligācijas emisijā (līdz 136 miljonu eiro apmērā), kas dod lielāku drošību privātajiem obligāciju pircējiem, bet, domājams, ir vēl kāda garantija investoriem no Finanšu ministrijas, ja nu kas slikts notiek.

Pavisam noteikti investoriem vajadzēja pārliecību, ka Eiropas Komisija nevērsīsies pret AirB (līdzīgi kā pret Ungārijas Malev un Kipras Cyprus Airways) par atkārtoto valsts atbalstu aviokompānijai, kuras biznesa ilgtspējas modelim privātā nauda īsti netic. Domāju, šeit talkā nācis V.Dombrovskis, kas aizliks labu vārdu DG COMP kolēģei Dānijas M.Vestagerei par šo obligāciju laidienu un kopumā par AirB “exit strategy” ar IPO.

Lai vai kā, 200 miljonu eiro obligāciju atmaksa “pēdējā brīdī” (termiņš jūlija beigas) bija nepieciešama, lai AirB netiktu pieteikts default un lai varētu virzīties uz nākamo (beidzamo?) posmu ilggadējā AirB sāgā – IPO vai precīzāk valsts īpašumtiesību pārdošanu privātam kapitālam. Domāju, IPO šķērslis AirB vadībai būs krietni vieglāks, jo nav nekur stingri noteikts, par cik tad tās akcijas IPO jāpārdod, lai saņemtu pietiekoši naudas valsts ieguldījuma AirB atmaksai.

Vienkāršoti runājot, pēdējo gadu laikā valsts AirB ieguldījusi stipri virs 500 miljoniem eiro, bet, ja IPO rezultātā par akcijām valsts saņems, teiksim, 200 miljonus eiro, tad nekādas sankcijas nav paredzētas: kā saka, ģeopolitiskā situācija, zemā pirktspēja un vēl viss kas patraucēja atgūt visu valsts ieguldīto. Domāju, tuvāko divu gadu laikā valstij daži simti miljonu būs jānoraksta kā zaudēta nauda.

Nezinu, vai bija prātīgi atlikt obligāciju emisiju līdz pēdējam, jo investori vienmēr mācēs paņemt maksimālo no naudas aizņēmēja, kam ļoti “spiež”. Līdzīgi Latvijai sanāca ar Citadele bankas pārdošanu: novilka līdz pēdējam, atstāja tikai vienu pretendentu un beigās banku “par sviestmaizi” atdeva amerikāņu riska kapitāla fondam, kas būtībā dzīvo no šādiem ~1000% peļņas darījumiem. 14.5% procentlikmi AirB būs jāspēj “apkalpot” ar krietni lielāku peļņu un kopumā mazina AirB ekonomisko vērtību.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!