Runājot par šogad sagaidāmajām izmaiņām pārtikas preču cenās,
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe intervijā Jauns.lv norāda, ka tuvākajā laikā gaidāms pārtikas cenu sadārdzinājums: “Pirmkārt ir jāsaka, ka nevienu normālu prognozi izteikt nevar, jo mēs neviens visā pasaulē nezinām, kas notiks ar degvielas, gāzes un elektrības cenām un kas notiks ar Covid-19. Tie ir ļoti lieli [faktori]. Katrs no tiem būtiski ietekmē cenas, bet, ja tie ir tik daudz kopā, tad vispār prognozēm nav vietas.
Cenu kāpums sagaidāms gada pirmajā pusē
Bet ir pilnīgi skaidrs, ka tuvākajā laikā nekas lētāks nepaliks. Tikai dārgāks. Lielais cenu kāpums pārtikā vēl ir mums priekšā.” Līdz šim vēl darbojās iepriekšējie līgumi un varēja pārdot rezervēs un noliktavu krājumos iepirktās preces, bet šogad veikalos parādīsies augstākas preču cenas.
Lielais pārtikas preču cenu kāpums sagaidāms jau gada pirmajā pusē. Bet par gada otro pusi patlaban nevar izteikt prognozes, jo apstākļi var būt ļoti mainīgi. Piemēram, lidmašīnas atceļ reisus, jo nav darbinieku, kas strādātu Covid-19 dēļ utt. “Kādas tur var būt daudz prognozes?!”
Ne tikai atsevišķām precēm
Gulbe norādīja, ka cenu kāpums sagaidāms kopējam preču grozam, nevis tikai atsevišķiem produktiem. “Nevienam nav iespējams, ka tas kļūs lētāks.”
Gāzes, elektrības, degvielas cenu kāpums ietekmē visus, piemēram, gan burkānu audzētāju, gan vistu audzētāju. Jebkura pārtikas produkta ražošanu, transportēšanu un pārdošanu ietekmē energoresursu tarifu pieaugums.
Latvijā seko pasaules tendencēm
Pārtikas cenu kāpums ietekmē visu pasauli, nevis tikai atsevišķi Latviju. “Visā pasaulē cenas ir kāpušas, un mēs jau ejam līdzi.”
Mūsu graudu audzētāji tirgo graudus biržās. Arī mūsu siers tiek eksportēts visā pasaulē, un tas ir biržas produkts. Mēs vienmēr ejam līdzi pasaules cenu tendencēm. Tiesa, ar nelielu nobīdi.
Vieni pirks veselīgāko, citi – lētāko
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja arī vērsa uzmanību, ka mainās un noteikti arī turpinās mainīties pārtikas grozs, ko cilvēki pērk. “Mums padziļinās nevienlīdzība starp cilvēkiem. Tiem, kam ir labi, kļūst vēl labāk. Tie, kam bija slikti, kļūst vēl sliktāk. Šķēres aiziet plašumā.”
Tas nozīmē, ka viena daļa cilvēku domās un rīkosies atbilstoši modernām tendencēm, piemēram, dzīvos zaļi un skatīsies pēc veģetāriešu, vegānu, svaigēdāju un cita veida īpašas pārtikas.
Savukārt otra daļa cilvēku lūkosies pēc precēm, kas ir lētākās, piemēram, iegādāsies siera un krējuma izstrādājums un citus lētākos produktus, piemēram, makaronus un griķus.
Vai trūcīgo cilvēku kļūs vairāk?
Iespējams, pieaugs to cilvēku skaits, kuri meklēs lētākos produktus. Patlaban ir daudz cilvēku, kuru biznesi ir ierobežoti. Tāpat ir mazie uzņēmēji, kuri strādāja nepilnas slodzes – viņiem dzīve varētu kļūt grūtāka, speciāliste pieļāva.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: jauns.lv
Foto: Pixabay
A kāds vegānam vai sveigēdāj ēšanas stilam sakars ar veselīgumu. Nekā veselīga vegānismā nav.
Mūsu graudu audzētāji tirgo graudus biržās. Arī mūsu siers tiek eksportēts visā pasaulē, un tas ir biržas produkts. Mēs vienmēr ejam līdzi pasaules cenu tendencēm
———
Nav brīnums ka tik daudzi brauc prom. Pat krievs savējiem krieviem savā valstī degvielu, gāzi elektrību tirgo pēc vietējām cenām, pēc vietējās pirktspējas, nevis pēc Eiropas biržas cenām. Atcerējos teicienu – Latvietis Latvietim Latvietis.
Manos laukos, līdz šim saimniecības likvidēja tikai mazās saimniecības 1-10 govis. Arī maniem vecākiem kādreiz bija 8 govis un pārdeva pienu. 2000šo gadu sākumā piena lopkopību likvidēja, jo pienu iepirka par 0.5 santīmiem litrā, kamēr veikalā litrs piena maksāja jau ~30-50 santīmu. Vairs precīzi neatceros. Tāda cena pat ražošanas pašizmaksas neatsedza. Šoziem izskatās, vismaz esmu dzirdējis baumas, ka baigās problēmas vietējiem lielākiem lopkopjiem, tādiem, kam saimniecības lielākas un tādēļ papildus algo darbaspēku, kam kredīti, kam viss automatizēts, efektivizēts, visur tur tiek lietota elektrība. Es teiktu tie būs nākošie. Man labi, es visu bērnību redzēju kā vecāki raujas ar saimniecību, un… lasīt vēl »
zaļais kurss, izvēle īpašajam dzīves veidam zaļajā ilgtspējā… pašiem n bija jāsaprot par ko balsoja un savēlēja šādus sprukstiņus no pēdējiem marģināļiem
Ko sēsi, to pļausi. Stulbai politiķu rīcībai vienmēr ir traģiskas beigas.
Ārprāts! Pandēmija, nabadzība, karš, Krievija, Ukraina….bads un iznīcība.
Te, protams, ir runa par Pūķina Krieviju.