Studējošo skaits 2023.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, samazinājies par 44%, izriet no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārskata par Latvijas augstāko izglītību 2023.gadā.
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2005.gadā Latvijas augstskolās studēja 131 125 studējošie. Tas bija lielākais studentu skaits kopš 2000.gada. Pēc 2005.gada studējošo skaits pakāpeniski samazinājies.
Straujākais samazinājums novērojams laika posmā no 2009. līdz 2014.gadam – studējošo skaits sarucis par 17 975 studentiem.
Kopš 2005.gada studējošo skaits tematiskajā grupā “Izglītība” sarucis vairāk nekā trīs reizes. 2005.gadā šajā virzienā studēja 16 007 studenti, bet 2023.gadā to skaits saruka līdz 4687 studējošajiem.
Savukārt tematiskajā grupā “Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības” studējošo skaits sarucis par 46 014 studentiem. 2005.gadā šajā virzienā studēja 71 049 studenti, bet 2023.gadā – 25 035 studenti. Studējošo skaits samazinājies arī tādās tematiskajās grupās kā “Humanitārās zinātnes un māksla” un “Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība”.
Tikmēr tematiskajā grupā “Veselības aprūpe un sociālā labklājība” studējošo skaits pieaudzis divas reizes. 2005.gadā šajā virzienā studēja 6793 studenti, bet 2023.gadā to skaits pieauga līdz 14 145. Studējošo skaits pieaudzis arī dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju studijās.
Tendenci samazināties kopējam studējošo skaitam IZM skaidro ar demogrāfiskiem procesiem.
Kopējais iedzīvotāju skaits no 2005. līdz 2023.gadam samazinājies par 16%, savukārt iedzīvotāju skaits vecumā no 20 līdz 39 gadiem – par 29%.
Lielākais imatrikulēto skaits bija 2006.gadā – 45 047 imatrikulēto. Kopš tā laika imatrikulēto skaits samazinājās. Lai gan 2023.gadā bija lielākais imatrikulēto skaita pieaugums – par 2452 studentiem vairāk nekā gadu iepriekš -, IZM to skaidro ar strukturālajām pārmaiņām, kā rezultātā jau esošie studenti no jauna imatrikulēti jaunajā struktūrvienībā.
Savukārt visvairāk studentu absolvēja augstskolu 2007.gadā – 26 752 absolventi.
Kopš 2010.gada novērojams pastāvīgs absolventu skaita kritums.
Tomēr 2023.gadā to skaits pieaudzis par 637 absolventiem, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tas ir lielākais kāpums kopš 2018.gada.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Cik reizes savukārt ir pieaugušas rektoru, prorektoru, dekānu, prodekānu, augstskolu padomju, administratīvā personāla algas un štati? Noteikti neproporcionāli daudz.
Pēdējos gados Latvijā arī universitātes izglītība ir deģenerējusies. Viss sākās ar tā saukto Boloņas procesu, ko aprobežotā ierēdnieciskā birokrātija atbalstīja (vai nav jauki no 4-gadīgām bakalaura studijām pariet uz 3-gadīgām). Valsts finansējums samazinās izglītībai (vajag mazāk docētāju, ātrāk darba tirgū iekļaujas jaunie cilvēki). Nav gan novērots, ka studenti ir ģenētiski modificējušies tā, ka to ko agrāk apguva 4 gados, tagad var apgūt 3 gados. Tā rezultātā universitātes izglītība Latvijā nu jau ir tik zemā līmenī, ka tiešām jāstudē ārzemēs, ko arī enerģiskākie jaunie cilvēki dara. Ja jau gribēja ietaupīt uz izglītības rēķina, tad vajadzēja skolā no 9-gadīgās izglītības pāriet uz… lasīt vēl »
Es teiktu – brīnumaini mazs samazinājums, ja ņem vēlā to, ka ES tepat visapkārt ir universitātes, kur, salīdzinājumā ar Latviju, ir simboliska studiju maksa vai tās nav vispār, bet studiju līmeni vispār nevar salīdzināt ar senilo pīļu dīķi (ar ļoti atsevišķiem izņēmumiem). Taisni brīnums, ka kāds to vēl izvēlas.
Skaita izmaiņas ir saistītas ar atalgojuiem nozarērs. Mediķi tagad ir pelnošākā profesija LV, līdz ar to ar vairāk studētāju tai nozarē. Inženie nozarēs tikai top 10% makisā lielās algas, pārējiem tik nedaudz vairāk par vidējo. Tā kā pēc ši sadalijuma var redzēt labāk atmaksātās nozares.