Sekojot līdzi Latvijas strādājošo apmierinātības un noskaņojuma tendencēm, pētījumu kompānija Kantar veica pētījumu, kurā noskaidroja darbinieku kopējo apmierinātību gan ar dzīvi, gan ar darbu, kā arī identificēja apmierinātības rādītāju izmaiņas dinamikā.
Pētījuma rezultāti liecina, ka 2/3 (67% ) darbinieku Latvijā ir kopumā apmierināti ar savu pašreizējo darbu (tostarp 13% ir ļoti apmierināti un 54% ir drīzāk apmierināti). Savukārt gandrīz 1/3 (31%) ar pašreizējo darbu nav apmierināti (tostarp 6% nemaz nav apmierināti un 25% ir ne pārāk apmierināti).
Kopumā apmierinātāki ar darbu ir vadītāji, darbinieki ar augstiem personīgajiem ienākumiem (1501 EUR un vairāk), strādājošie ar latviešu sarunvalodu ģimenē, tie, kuri savu pašreizējo darba slodzi vērtē kā atbilstošu, darbinieki, kuri strādā “hibrīddarba” režīmā, strādājošie, kuri ar savu pašreizējo dzīvi ir kopumā apmierināti, kā arī savu emocionālo labsajūtu dzīvē un darbā raksturo pozitīvi.
Savukārt salīdzinoši zemāka apmierinātība ar darbu raksturīga strādniekiem, darbiniekiem ar zemiem (līdz 600 EUR) un vidēji zemiem (601-1000 EUR) personīgajiem ienākumiem mēnesī, strādājošiem ar citu (ne latviešu) sarunvalodu ģimenē, tiem, kuri nedēļā strādā 41 un vairāk stundas un kuri savu pašreizējo darba slodzi raksturo kā pārāk augstu, arī darbinieki, kuri ar savu pašreizējo dzīvi ir kopumā neapmierināti, kā arī savu emocionālo labsajūtu dzīvē un darbā raksturo negatīvi.
Pētījums atklāj, ka darbinieku kopējā apmierinātība ar savu pašreizējo darbu gada laikā pakāpeniski ir samazinājusies (no 74% februārī uz 72% aprīlī un 67% septembrī).
Strādājošo kopējā apmierinātība ar darbu kopš gada sākuma ir būtiski samazinājusies, nozīmīgi krītot tieši «ļoti apmierināto» darbinieku īpatsvaram (no 20% februārī uz 13% septembrī), vienlaikus pieaugot gan ne pārāk apmierināto, gan neapmierināto darbinieku īpatsvaram. Kopumā varētu teikt, ka darbinieku apmierinātības rādītāji ir atgriezušies 2018. gada līmenī.
Kantar pētījuma rezultāti iezīmē vērā ņemamu tendenci – pēdējā laikā būtiski ir pieaudzis to darbinieku īpatsvars, kuru apmierinātību un emocionālo labsajūtu darbā negatīvi ietekmē garīgās un fiziskās veselības problēmas.
Kādi ir strādājošo apmierinātības ar dzīvi un darbu salīdzinošie rādītāji?
Kantar lielo klientu direktore, socioloģe Signe Kaņējeva, skaidro: “Pētījums liecina, ka pastāv korelācija strādājošo apmierinātībā ar darbu un apmierinātībā ar dzīvi, tās nav savstarpēji nodalāmas jomas. Apmierinātība vienā jomā ietekmē apmierinātību otrā jomā. Piepildīta privātā dzīve iedvesmo darbam, rosina jaunām idejām, un arī apmierinātība darba dzīvē rada pacēlumu privātajā dzīvē. Un pretēji! Kopumā jebkuram darbiniekam ir svarīgi justies apmierinātam, novērtētam un realizēties dažādās lomās”.
Tomēr interesanti, ka ar savu pašreizējo darbu strādājošie Latvijā kopumā ir salīdzinoši apmierinātāki nekā ar savu dzīvi (attiecīgi 67% ir apmierināti ar savu darbu un 63% – ar dzīvi), turklāt būtiskas atšķirības ir tieši “ļoti apmierināto” īpatsvarā (attiecīgi 13% ir ļoti apmierināti ar savu darbu un tikai 7% ir ļoti apmierināti ar savu dzīvi).
Savukārt 31% darbinieku ir kopumā neapmierināti ar savu darbu un salīdzinoši lielāks īpatsvars (34%) ir neapmierināti ar dzīvi.
Kādi ir Latvijas strādājošo un iedzīvotāju apmierinātības ar dzīvi rādītāji Eiropas valstu kontekstā?
Aplūkojām Latvijas strādājošo apmierinātības ar dzīvi un darbu salīdzinošos rādītājus, bet vērtīgi ir arī palūkoties plašāk un saprast, kādi ir Latvijas strādājošo un iedzīvotāju kopējie apmierinātības ar dzīvi rādītāji Eiropas valstu kontekstā?
Eurobarometer Standard pētījums (2024) liecina, ka Eiropas Savienības valstu iedzīvotāji (86%) vidēji biežāk nekā Latvijas iedzīvotāji (81%) ar savu dzīvi ir kopumā apmierināti.
Tendenču līmenī, salīdzinot Eiropas Savienības valstu kopējos apmierinātības ar dzīvi rādītājus ar aktuālā darbinieku pētījuma rezultātiem Latvijā, iezīmējas līdzīga sakarība – Eiropas Savienības valstu iedzīvotāji (86%) salīdzinoši biežāk nekā darbinieki Latvijā (63%) ir norādījuši, ka ar savu dzīvi ir kopumā apmierināti.
Par pētījumu
Kantar pētījumu veica laika periodā no 2024. gada 17. līdz 23. septembrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 1000 darba ņēmējus.
Kantar pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs darba ņēmēju kopumam. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā Kantar strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Santehniķiem un elektriķiem darba pāri pārēm…