Dainis Caune
Trešo reizi mūžā man nācies aizvērt kāda žurnāla pēdējo lappusi, zinot, ka nākamā numura vairs nebūs. Vispirms (1995. gadā) bija žurnāla “Liesma” bankrots, pēc tam (1997.) tika slēgts žurnāls “Viesis”, tagad kopš pavasara vairs nav žurnāla “Sports”. Vēl pa vidu (1999.) piedzīvoju pilnīgi negaidīto vakara avīzes “Spogulis” izmešanu nebūtībā, bet tajā izdevumā es nebiju šefredaktors.
“Sportā” atgriezos pēc gandrīz 30 gadiem, kad šī izdevuma licenci iegādājās Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP) un Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK), bet mani un vēl dažus kolēģus uzrunāja izstrādāt tā attīstības koncepciju. Piedāvāju laikrakstu pārveidot par žurnālu, un tā nu kopš 2006. gada janvāra “Sports” iznāca jaunā formātā, ilgāku laiku pat četrreiz mēnesī.
Cerības, ka šāds izdevums, kura misija bija rādīt sportu visā daudzveidībā, īstenojot devīzi “Latvijā sporto 100 veidos, mēs rakstām par visiem!”, uzsverot, ka sportistu miljonu līgumi sportā nav galvenais mērķis, būs rentabls, bija naivas. To saprata arī LOK un LSFP, no sava Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iedalītā budžeta piešķirot zināmu dotāciju žurnāla izdošanai. Bet tāpēc katru rudeni plāns ledus zem mūsu kājām parādījās vēl pirms lapkriša.
Kā zināms, nākamā gada valsts budžetu apstiprina labi, ja tā paša nākamā gada janvārī, bet “čaklais” Latvijas pasts pēdējā laikā datus par preses izdevumiem ievietošanai abonēšanas katalogos pieprasa jau septembrī, kad redakcijā arvien nervozāks kļūst jautājums – būs nākamgad nauda vai nebūs?! Katru rudeni, analizējot solījumus, runas, viedokļus, “Sporta” abonēšanu izsludinājām vienlaikus ar citiem preses izdevumiem. Piecpadsmit gadus risks attaisnojās, sešpadsmitajā…
Mums vairs bija palicis tikai viens atbalstītājs – īstenais izdevējs LSFP, kam arī bija maz skaidrības par savu budžetu, turklāt visapkārt skanēja nemitīgi aicinājumi “Sportam” pāriet tikai uz digitālo formātu, un pirmo reizi žurnāls oficiālajā abonēšanas katalogā netika ievietots, klusi cerot, ka līdz gada beigām situācija uzlabosies.
Uzkrāto pašu līdzekļu pietika vēl divu pirmo 2021. gada numuru izdošanai. Decembrī klusā cerība tika uzpūsta liesmā. Nāca ziņa, ka atbildīgā IZM amatpersona LSFP valdes locekļiem solījusi, ka “Sporta” izdošanai plānotā nauda tikšot piešķirta, vienlaikus pieprasot izstrādāt jaunu koncepciju 2022. gadam, kas patiesībā jau notika.
Saberzējām rokas un vēlreiz riskējām, Latvijas pasta elektroniskajā sistēmā izsludinot žurnāla abonēšanu 2021. gadam, sākot ar februāra numuru. Tā bija vieglprātība. Vēl lielāka vieglprātība, kā vēlāk izrādījās, bija teikt un rakstīt to, ko domāju.
Proti, publikācijā saistībā ar Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanu ne pārāk glaimojoši izteicos par jaunievēlētās LOK vadības kursu un, kas izrādījās sevišķi bīstami, par Saeimas Sporta apakškomisijas vadītāja Sanda Riekstiņa (Jaunā konservatīvā partija) zināšanām un kompetenci sporta jomā.
Kļūdījos. Sandis Riekstiņš ar savu būvamatniecības vidusskolas diplomu tagad ir Izglītības un ZINĀTNES ministrijas parlamentārais sekretārs, bet “Sporta” vairs nav.
Komunisti, ja viņiem kas nepatika, mainīja mediju redaktorus, jaunie komunisti, kā dēvē JKP, kura kontrolē IzM, likvidē pašus medijus.
Pēc šīs publikācijas Riekstiņš par “Sportu” draudīgi izteicās dažā citā, acīmredzot JKP lojālākā medijā, un drīz vien LSFP budžeta pieprasījumā pretim attiecīgajai ailītei parādījās “0”.
Tā beidzās Latvijā vecākais preses izdevums, kas ar nemainīgu logo bez pārtraukuma iznāca 65 gadus un 4 mēnešus. Paldies visiem, kas piedalījās! Gan kā līdzstrādnieki, gan kā lasītāji!
Un vēl – preses mediju totālās digitalizācijas apoloģētiem… Beidzoties finansēm, tika slēgta arī mūsu mājaslapa sporto.lv, kur lasāma un skatāma “Sporta” digitālā versija. Šoks bija negaidīts. Interneta vidē nekur vairs nav atrodams neviens no vairāk nekā 6000 rakstiem, kas publicēti 369 numuros, nav atrodams neviens no aptuveni 30 000 fotoattēlu! Rodas sajūta, ka jūs vairs ne tikai neesat, bet arī vispār nekad neesat bijis! Vienīgie pierādījumi atrodami bibliotēkās.
Par laimi LSFP apņēmusies tuvākajā laikā mājaslapu atjaunot, un arī “Sporta” licence joprojām ir tās rokās. Varbūt vēl nāks kāds Sprīdītis ar spožu lāpstu… Tāpēc ar trešo smilšu sauju nesteigšos.
“Sports” aiziet veļos… Trešo reizi mūžā man nācies aizvērt kāda žurnāla pēdējo lappusi, zinot, ka nākamā numura vairs…
Posted by Dainis Caune on Svētdiena, 2021. gada 7. Novembris
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: Facebook
Var jau ekstrēmāk – Riekstiņa vietā var izrakstīt kādu no Papua, kas vēl dzīvo džungļos.
Bet Krišjānis jau baidīsies iepīkstēties, baidīdamies par savas valdības eksistenci. Klaunu jeb drīzāk totālu kretīnu valdība un Saeima! Jūs, protams, varat turpināt par viņiem balsot cerībā, ka kādreiz gadīsies ievēlēt arī kādu sakarīgi domājošu cilvēku, bet manis un manas ģimenes vēlēšanās vairs nebūs. Nav vairs spēku, kuriem būtu kaut nedaudz cieņas pret savu tautu un valsti! Tikai vieni vienīgi kro@ļi!
Nu taču vienreiz ir panākumi frontē – un JP revolucionārais karogs tiek augsti celts. Padomju vara jāiedibina un tad būs izpildkomitejas. Tā arī sporta lietās – tikai caur gastronomu (polit-padomi) un tad uz sporta veidu izpildkomitejām. Tomēr padarāms mājas darbs – te tā klasifikācija izstra’dājām un nepārspējams te ir Aserādena -šuplinskas divjūgs. Saklasificēs un tad zinās kādas padomes tur ieceļamas, un tad jau viss tālāk pašsaprotami JKP tvanā