Lai mazinātu valsts budžeta izdevumus nākotnē, jau šobrīd jāsāk plānot reformas, kas vērstas uz sabiedriskās infrastruktūras tīklu optimizāciju, atsevišķu valsts funkciju nodošanu privātajam sektoram un izmaksu lietderīguma analīzi valsts resoros, norāda Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, komentējot nākamā gada valsts budžeta projektu.
Viņš pauda, ka šī brīža apstākļos drošība ir prioritāra un šajā jomā nedrīkst taupīt –aizsardzības spēju stiprināšanai jāpiešķir nepieciešamie līdzekļi.
“Iedzīvotāju pārliecība par drošu nākotni ir arī būtisks faktors, kas ietekmē ekonomiku. Šajā ziņā budžets sper nopietnus soļus uz priekšu,” uzsver Rutkaste.
Viņš arī piebilda, ka vienlaikus pēdējo gadu laikā budžeta izdevumu apjoms ir būtiski pieaudzis, un tuvākajos gados ierobežot budžeta deficītu kļūs vēl izaicinošāk. Rutkaste uzsver, ka, nemazinot budžeta izdevumu vajadzības, nodokļu palielināšana nākotnē kļūs neizbēgama, un tam būs negatīva ietekme uz ekonomiku.
“Diemžēl līdzšinējā pieredze liecina, ka politiskajā procesā, kas neietver nopietnas strukturālas reformas, vienoties par pietiekamu un ilgtspējīgu budžeta izdevumu samazināšanu nav iespējams,” pauda Rutkaste, skaidrojot, ka Latvijas Bankas ieskatā jau šobrīd jāsāk darbs pie reformu plānošanas, kas mazinās valsts budžeta izdevumu nepieciešamību nākotnē.
Viņš skaidro, ka šādām reformām jābūt vērstām uz sabiedriskās infrastruktūras tīklu optimizāciju (izglītība, veselības aprūpe, transports u.c.), atsevišķu šobrīd valsts realizētu funkciju nodošanu privātajam sektoram, kā arī kontroles mehānismu nostiprināšanu un izmaksu lietderīguma sistēmisku analīzi dažādos valsts resoros.
Kā zināms, valdība 14. oktobrī atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 17,945 miljardi eiro.
Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem – par 804,3 miljoniem eiro.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 5,1 miljarda eiro apmērā.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.
Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.
Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp aizsardzībai un drošībai paredzēti 448,3 miljoni eiro.
Finanšu ministrija (FM) norāda, ka 2026. gada valsts budžets un vidēja termiņa budžeta ietvars 2026.-2028. gadam sagatavots atbilstoši Eiropas Savienības (ES) un nacionālajiem fiskālās disciplīnas noteikumiem.
Nākamā gada budžetā paredzēti gan papildu ieguldījumi valsts drošībā, gan atbalsts ģimenēm ar bērniem un kvalitatīvai izglītībai. Tāpat FM norāda, ka budžetā paredzētas vairāk nekā viena miljarda eiro ES fondu investīcijas, kā arī pašvaldību ieņēmumu pieaugums par 151,4 miljoniem eiro.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Izdevumus nudien vajag optimizēt. Pirmais solis – likvidēt iestādes, kuras faktiski nav nepieciešamas. Piemēram, LATVIJAS BANKA ar 531 ( ! ) darbinieku. Skaidrs, ka tur visi Rutkastes, Vilkastes, Pimpastes un vinu radinieki. PROM!
Vai tad privatais sektors, dala, nav jau ta to ceņiku parspileti uzlikusi cenam, nez ko daudz risinas, ja ari atkarigs no citu zemju resursiem un lieliem viriem
Vispārzināms jau ne pirmo gadu. Tikai Progresīvā Vienotība nav ar mieru ne vismazāko kustību veikt nomenklatūras kastas mazinašnā un tīrīt valsts pārvaldi un pašvaldības. Kur tad liksi tos noteikti atlaižaos 20-25% no dīkdieņiem. Nav stādājuši un nestrādās. Bet ja nu prāta aptumsumā tie var novēlēt par Vienotību? Labāk celt nodokļus. Un tad visu vainu var novelt uz Krieviju un Ķīnu. Būs, kas tam arī noticēs.
Jāsāk lasīt vēstures grāmatas par Romas sabrukumu un jāpacenšas saprast, kurā brīdī jātrin slidas uz provinci.Cik atceros no bērnībā lasītā, lielajiem centriem būs kapzģec .