Šogad jūnijā, salīdzinot ar 2023.gada jūniju, rūpniecības produkcijas apjoms, pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās, samazinājās par 5,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Ražošanas apjoms samazinājās apstrādes rūpniecībā – par 3,8% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 20,4%, savukārt ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – pieaugums par 7,5%.
Rūpniecības produkcijas apjoms samazinājās iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 26,2%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 18,2%, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 10,8%, kā arī dzērienu ražošanā – par 9,4%. Kritums bija arī trīs pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs, proti, gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas – par 7,2%, koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 3,3% un pārtikas produktu ražošanā – par 0,3%.
Rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums bija poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 25,5%, iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē – par 21,1%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 9,4%, mēbeļu ražošanā – par 8,2%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,8% un elektrisko iekārtu ražošanā – par 4,7%.
Tāpat jūnijā, salīdzinot ar 2024.gada maiju, rūpniecības produkcijas apjoms, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās, samazinājās par 2,5%. Ražošanas apjoma samazinājums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 2,3% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 27,8%, savukārt apstrādes rūpniecībā produkcijas apjoms saglabājās nemainīgs.
Jūnijā, salīdzinot ar 2023.gada jūniju, apstrādes rūpniecības apgrozījums, pēc kalendāri koriģētiem datiem faktiskajās cenās, samazinājās par 1,6%. Apgrozījums vietējā tirgū samazinājās par 0,8% un eksportā – par 2,1% (tai skaitā eirozonā – par 2,0%, bet ārpus eirozonas – par 2,2%).
Šogad jūnijā, salīdzinot ar 2024.gada maiju, apstrādes rūpniecības apgrozījums, pēc sezonāli koriģētiem datiem, samazinājās par 1,8%. Vietējā tirgū apgrozījums samazinājās par 1,5%, bet eksportā par 2,0% (tai skaitā eirozonā – par 2,7%, bet ārpus eirozonas – par 1,5%).
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
NRA.lv ir līdzīgs raksts “Pusgada dati rāda izzūdošu rūpniecību un uzpūstu kopproduktu”. Rakstā minēts ka rūpniecības samazinājums sācies 2022. gada jūlijā. Tātad ap to laiku kad pieņemtās sankcijas sāka strādāt. Man tas jau 2022. gada martā bija skaidrs, ka tā būs, tad kad eksperti vēl solīja ka dēļ sankcijām Krievijas ekonomikas sabrukums ir neizbēgams, jāpagaidot 3-5 mēneši (pat lsm.lv var atrast tādus rakstus). Man ir pazīstams cilvēks no kravas pārvadājumu uzņēmuma. Ved kravas no ostas uz Krieviju un pretējā virzienā. Šonedēļ stāstīja ka Latvijai ar Krieviju kaut kad drīzumā beigšoties kaut kāds līgums, pateicoties kuram latviešu tālbraucēji varēja vest kravas… lasīt vēl »
Priekš kam Latvijā vajadzīgas darba vietas loģistikas sfērā? Galvenais pie katras iespējas ar putām uz lūpām riet uz Krievijas pusi. Tad ir laime pilnīga.
Par daudz ar birokrātiju tiek traucēti eksportējošie uzņēmumi.
Droša norāde par valdības īpaši sekmīgo darbību. Kā var nepriecāties olimpiādes skatītāji