Igaunija, Latvija un Lietuva “Rail Baltija” projektā vajadzīgos materiālus savulaik vienojās iepirkt kopīgi – tā izdotos panākt lētāku cenu un piesaistīt nopietnākus piegādātājus – atklājies, ka pārmiju iepirkumā samērā formāla iemesla dēļ izslēgts uzņēmums, kas bija iesniedzis viszemāko finanšu piedāvājumu, vēsta “Nekā personīga”.
2021.gadā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopuzņēmums “RB Rail” izsludināja konsolidētus konkursus uz vairākiem “Rail Baltica” būvniecībā nepieciešamiem materiāliem. Slēdzot līgumu par visām trim valstīm, rezultātam bija jābūt lētākam un drošībai par piegādēm – lielākai.
Pārmijām un to savienojumiem ar sliedēm visā trases garumā bija plānots tērēt ap 200 miljoniem eiro. Taču iepirkums ieilga, karš izraisīja inflāciju un tikai četrus gadus vēlāk “RB Rail” publicēja pirmā posma rezultātus ar krietni lielākām summām. Trīs dažādās lotēs pieteikušies bija četri potenciālie piegādātāji.
Parasto pārmiju sadaļā iesniegtā lētākā un dārgākā cena atšķīrās pat trīs reizes. Ātrgaitas pārmiju lotē atšķirība bija divkārša. Tikai divas firmas piedāvāja piegādāt materiālus uzreiz visās trīs sadaļās. To piedāvājums atšķīrās par 267 miljoniem eiro.
Piedāvājums kopā
- Voestalpine 646 248 805 eiro
- Vossloh 379 242 055 eiro
“Tā bija katras kompānijas stratēģija, kādu cenu viņi piedāvā. Bet viņi visi zināja, ka sarunu procedūra nozīmē to, ka būs kārtas ar sarunām, kurās mēs ar viņiem runāsim un diskutēsim par to, kas viņu cenu padara tik augstu vai kas viņu padara šo cenu tik zemu,” saka “RB Rail” finanšu direktors Ojārs Daugavietis.
Bet to, kādēļ vācu dzelzceļa tehnoloģiju kompānija “Vossloh” bija iesniegusi ievērojami zemākas cenas, iepirkuma komisija neuzzināja. Firmu no tālākām sarunām izslēdza, jo tā bija iesniegusi neatbilstošu bankas garantiju.
Pēc tehniskās specifikācijas un iepirkuma nolikuma, prasība ir, iesniedzot piedāvājumu iesniegt arī piedāvājuma nodrošinājumu jeb garantiju par to, ka piedāvājums ir spēkā 180 dienas. Lai nebūtu tā, ka mēs apstiprinām, un viņi saka nē, nē, nē, mums cita cena. Mums vajag garantijas, ka mēs runājam nopietni, ka piedāvājums ir patiess. Konkrētā kompānija iesniedza šo nodrošinājumu tikai par 167 dienām, nevis 180 dienām,” skaidroja “RB Rail” finanšu direktors.
Visticamāk, nesakritība radās tādēļ, ka pieteikumu iesniegšanas termiņu pārcēla. Iepirkumu komisijā bija pārstāvji no visām trim Baltijas valstīm, un par “Vossloh” izslēgšanu bija strīdi, tāpēc padomu prasīja juristiem, un advokātu birojs “Sorainen” secināja, ka 13 dienu īsākas garantijas dēļ sarunas ar “Vossloh” nevar turpināt.
Lēmums par iepirkumu procedūras pirmo posmu tika pieņemts pagājušā gada augustā. Ar firmām sākās sarunas, precizējot, kas tieši, kādos termiņos vajadzīgs.
“Mums bija līdz pat trīs, četriem sarunu raundiem, kurā pēc katra raunda mēs pārkārtojām tehniskās prasības, lūdzām viņiem iesniegt jaunu cenu piedāvājumu versiju. Atkal mēs to izdiskutējām, atkal iesniedza jaunu. Līdz brīdim, kamēr mēs uzskatījām, ka mēs esam gatavi prasīt gala piedāvājumu,” stāsta “RB Rail” finanšu direktors Ojārs Daugavietis.
Sarunu gaitā Austrijas tērauda izstrādājumu ražotājs “Voestalpine” savu sākotnējo 646 miljonu eiro piedāvājumu samazināja par 173 miljoniem eiro, un tas izvēlēts par uzvarētāju visās trīs lotēs. Šajās dienās trīs Baltijas valstis ar “voestalpine” slēdz ietvarlīgumu par pārmiju piegādēm 473 miljonu eiro vērtībā. Tas aizvien ir par 94 miljoniem dārgāk nekā no konkursa izslēgtais piedāvājums. Ministrija un “RB Rail” pret sākotnējo un fināla skaitļu salīdzināšanu protestē, jo sarunu procedūrā arī otra pretendenta piedāvājums būtu mainījies.
Noslēdzot līgumu, mēs nofiksējam šo cenu, zinot, ka tas ir pats izdevīgākais piedāvājums, ko mēs nākotnē arī varam izmantot,” sacīja SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” valdes loceklis Jānis Naglis.”
Lietuvā “Rail Baltica” projekts ticis vistālāk, tur jau liek sliedes, tāpēc Lietuva pirmajam posmam pārmiju konkursu rīkoja pati. Arī tur uzvarēja austriešu “voestalpine”.
Uz jautājumu, vai Lietuva bija zināmā mērā ieinteresēta, lai tas pats piegādātājs turpinātu piegādāt, Naglis atbildēja noraidoši. “Es domāju, ka tas drīzāk mums ir rādītājs arī, ka tas piegādātājs ir tirgū zināms un atbilstošs, un arī tā cena, ko viņi piedāvā iepirkumos, arī ir atbilstoša. Ko mēs Eiropas dzelzceļa līnijās darām, pirms slēgt līgumu, mēs tāpat veicam vēl tādu pārbaudi, kā tā cena šobrīd izskatās tirgū, un arī mēs savā pusē neformāli veicām pārbaudi par to, kāda bija tā cena, kas vinnēja iepirkumā. Salīdzinājām to, kur bija pieejama informācija citur Eiropā, un tā bija līdzīgā līmenī. Tas mums rada komfortu, ka tā cena ir atbilstoša tirgum,” viņš pauda.
No iepirkuma izslēgtā vācu firma “Vossloh” sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā neiesniedza, bet sūtīja vēstules ministrijām, kur norādīja, ka izslēgšanas iemesls ir formāls.
“Mēs saņēmām informāciju, ka potenciāli, veicot kārtējo Rail Baltica iepirkumu, iepirkumā tiek ņemti vērā kritēriji, kas izslēdz zemākās cenas piedāvājumu, potenciāli sadārdzinot par vairāk nekā 200 miljoniem iepirkuma summu. Vismaz frakcijā šim esmu saņēmis no trešās puses, kas ir neiesaistīta, vienkārši kā ar norādījumu: lūdzu, pievērst šim uzmanību. Attiecīgi mēs pievēršam uzmanību,” teica ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis.
ZZS “Progresīvo” vadītajai Satiksmes ministrijai prasīja skaidrot sadārdzinājumu. Ministrija taisnojās, ka “RB Rail” pārkāptu likumu, ja neizslēgtu prasībām neatbilstošo pretendentu.
“Es pievērsu uzmanību un arī februāra sākumā izdevu rezolūciju Satiksmes ministrijas valsts sekretāram. Vērtēt kopumā gan EDzL, gan “RB Rail” iepirkumus, gan arī specifiski šo iepirkumu,” pauda Satiksmes ministrs Atis Švinka (ZZS).
“Pēc tās informācijas, ko ministrija saņēmusi, izvērtējusi, ministrija neapšauba iepirkuma rezultātus, jo mums ir arī jāievēro likumdošana, Publisko iepirkumu likums, arī Eiropas Savienības likumdošana un, saņemot Zaļo Zemnieku savienības rezolūciju, ministrija veica šo izpētes darbu,” Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece “Rail Baltica” projekta jautājumos Kristīne Pudiste.
“IUB ir institūcija, kurai, protams, ir jāseko likumu burtam. Tajā pašā laikā jāsaprot, ka ministri ir no koalīcijas pārstāvētiem spēkiem. Mums ir likumdevēju vairākums. Mums ir pilns valdības sastāvs, un, jā, likumi ir rakstīti, lai ievērotu konkrētu kārtību un konkrētus principus. Tajā pašā laikā, ja mēs redzam, ka ir nu kāda konkrēta situācija, kur likums traucē pieņemt labāko un izdevīgāko lēmumu, mums šeit netrūkst instrumentu, lai reaģētu un attiecīgi sliktākā gadījumā mainīt likumu vai arī ar atsevišķiem lēmumiem izdarītu izņēmumus,” pauda Rokpelnis.
ZZS interese par Rail Baltica projektu strauji augusi pēc tam, kad “Progresīvie” pērnā gada nogalē ierosināja dienesta pārbaudi par Zemkopības ministrijas sakārtoto atbalstu kokrūpniekiem.
“Viņi tika atrauti no citu svarīgu darbu veikšanas, piemēram, Finanšu ministrijas valsts sekretārei bija jāseko līdzi Rail Baltica, kur, iespējams, notiek liela naudas izšķērdēšana,” pauda zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).
Lētākais ir noraidīts, un mēs tagad uzdodam jautājumu Satiksmes ministrijai, ka tā – formālu iemeslu dēļ -, tad ir jāsludina jauns konkurss, tā vienkārši nevar būt!
Satiksmes ministrija noraida ZZS pārmetumus, jo līguma summa sarunu procedūras laikā samazināta par ceturtdaļu. Izvēlētais pretendents apstiprināts arī Ministru kabinetā. Ministrs atzīst, ka fakts, ka piesakās tik maz pretendentu, ir problēma.
“Pēc manas zināšanas šeit ir bijusi nepilnīga tehniskā specifikācija. Varbūt šeit iet runa par vienu un otru pretendentu, bet vienmēr ir jautājums kāpēc? Vai varēja būt gan trešais, ceturtais, piektais? Kādā veidā iepirkumu specifikācijas tiek veidotas?” sacīja satiksmes ministrs.
“Mēs šobrīd strādājam ar visiem lielākajiem uzņēmumiem, kādi Eiropā eksistē un kuri var vispār piegādāt šo iepirkumu. Tas, ka viens no šiem piegādātājiem ir izvēlējies ceļu, vai kāda no Latvijas politiskajām partijām ir izvēlējusies ceļu izmantot šo keisu savas popularitātes celšanai, tas man liekas diezgan nevietā. Tehniskā specifikācija ir sagatavota ar ekspertu palīdzību. Kā es teicu, visu trīs Baltijas valstu ieviesēju institūcijas bija šinī procesā iekšā,” sacīja Ojārs Daugavietis.
No konkursa izslēgtais uzņēmums “Vossloh” uz “Nekā personīga” jautājumiem atbildēja, ka nevēlas publiski apspriest pasūtītāju lēmumus.
Pašlaik tiek slēgts arī līgums par gulšņu piegādi “Rail Baltica” projektam. Tur viens no pretendentiem bija kokrūpnieks “PATA”. To izslēdza pieredzas trūkuma dēļ, bet sūdzību IUB noraidīja.
Jums varētu interesēt:
No “Rail Baltica” iepirkuma izslēgtie Turcijas būvnieki vēršas tiesā pret Latviju – Puaro.lv
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Ņemot vērā to, ka šīs pārmijas diez vai būs nepieciešamas, jāskatās vairāk nevis uz cenu kā tādu, bet gan dažādiem līgumsodiem. Rakstā nav minēts, kādi kurai kompānijai bija paredzēti par līguma laušanu vai apmaksas čakarēšanu. Varbūt velns slēpjas tieši TUR?
Konkrētiem figurantiem, kas pieņēma šādu lēmumu, šie 270 miljoni ir jāatmaksā no savas kabatas, vai arī jāsēž cietumā līdz cietuma darbnīcās sapelnīs šos 270 miljonus.
Ja tie nabagi būtu sakārtojuši lietas pēc būtības, viņus izmestu no valsts dienesta par smagu pārkāpumu vairāku desmitu miljonu apmērā.
Nebrīnos, jo pie tik lielas burta kalpības būtu brīnums, ka viss notiktu saskaņā ar veselo saprātu.