AIVARS STRAKŠAS*
Rail Baltica Latvijas politikā ir kļuvis par tādu kā “karsto kartupeli”. Sabiedrībai gribas uzzināt, cik projekts galu galā izmaksās un cik būs jāsedz Latvijas budžetam, savukārt politiķiem neērts jautājums un viņi labprāt paklusētu, jo teikt nav ko.
Raidījuma tēmas iemesls ir tāds, ka valdība otrdien konceptuāli atbalstīja līguma parakstīšanu par dzelzceļa projekta Rail Baltica pamattrases būvdarbiem Latvijā 3,7 miljardu apmērā.
Cik var noprast, tad līgums ir noslēgts pēc principa, ka būvēts tiek tikai atbilstoši piešķirtajai naudai. Ja naudas nav un būvēšana ir jāpārtrauc, tad pasūtītājs maksā kādus 10 līdz 15 miljonus eiro līgumsodu, un ar to saistības pret būvētāju arī beidzas. Tas ir loģiski un saprotami, taču sadārdzinās projekta realizācijas izmaksas un arī būtiski pagarinās termiņus.
Uz jautājumiem, cik tad varētu izmaksāt Rail Baltica izbūve un vai būs finansējums, satiksmes ministrs izplūda daiļrunībā, kaut arī varēja atbildēt vienkāršāk – cik izmaksās, nezinām un, kur ņemsim naudu, arī nezinām.
Turklāt radās iespaids, ka mocīt nav jēgas, jo patiešām nezina.
Projekta nav, būvapjoms lāgā nav zināms, turklāt, vai būs viena vai divas sliedes, pagaidām arī nav saprotams. Taču ir atļauja slēgt līgumu par būvniecību! Turklāt ar konkrētu skaitli – 3,7 miljardi!!!
Tā kā naudas nav, tad tika pieminēts tāds finansēšanas veids kā PPP. Izklausās gudri, taču tas ir tas pats valsts budžeta finansējums, tikai izstiepts garākā laika posmā un parasti dārgāks. Tas nenozīmē, ka kāds privātais nofinansēs būvniecību un uzdāvinās valstij.
Lai kā tur būtu vai nebūtu, ir tikai divi finansējuma avoti šim projektam – ES fondi un valsts budžets. To, ko nedabūsim no ES, apmaksāsim no valsts budžeta. Tātad šobrīd, kamēr ES nav apstiprinājusi gatavību finansēt tos miljardus no saviem fondiem, ir jārēķinās, ka atlikumu var nākties maksāt pašiem. Tāpēc ar sapņiem un vīzijām ir jābūt uzmanīgiem un biežāk jāpakonsultējas ar finanšu ministru, vai sapņojas pareizi.
Raidījuma beigās satiksmes ministram tika uzdots jautājums arī par airBaltic spēju nākošā gada jūlijā dzēst savas obligācijas 200 miljonu eiro apmērā. No samudžinātās atbildes sapratu, ka valsts budžetam ir jāsāk gatavoties. Pārējie varianti, manuprāt, ir nekonkrēti un pagaidām maz iespējami.
Taču Briškena kungs vismaz nenoliedza, ka valstij var nākties tādā vai citādā veidā palīdzēt ar obligāciju atmaksu. Arī tas jau ir liels progress.
* Pārdomas par raidījumā “Šodienas jautājums” sarunāto
Avots: Pietiek
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Žēl ka vēl nav atbilžu. Taču ir Ziemassvētki un brīnumu laiks nav beidzies, tāpēc gan jau būs arī atbildes. Atliek gaidīt. Jautājumi paliek iepriekšējie.
Scēnāriji tādi paši kā teātrī – DRAMATISKI!
Laikam jājautā pašam kungam Strakšasam. Kāpēc pēdējo mēnešu laikā tiekat aktīvi publicēts šajā un Pietiek portālā, kurš nav nekāds avots publikācijām? Ar kādu mērķi tas tiek darīts? Kurš to finansē? Nezinošus balamutes ar rakstīšanu aicinu sevi neapgrūtināt.
Cik zinu, tad Strakšas publicējas FB. Saņemies drosmi un uzprasi. Citādi nomirsi aiz ziņkāres. Katrui reizi vieni un tie paši jautājumi. Vai arī uzprasi Liepniekam ar Lapsu, ja nav bail.
visi scen\ariji jau ap vienu un to pašu – jauniem un jauniem aizņemtajiem miljardiem un paties\am partnerattiecībām stambulas ēnā Galvenais te nostiprināt padomju varu, algas un tad ārpakalpojumi sijām ar pareizajām krāsām
Vai esat dzirdējuši Norvēģijas pieredzi, arī tur miljardu projekti tiek starptautiski izsludināti kaut kādu EOS vai citu līgumsaistību dēļ, tādēļ objektus būvē spāņi, ķīnieši utt. Un diemžēl Spāņu firmas, kas uzvarējušas konkursus, ntās reizes tiek ar kaunu patriektas, jo vienkārši darbus veic apkaunojoši neefektīvi un nepazīstot vietējos apstākļus. Ļīdz ar to neprognozējamas izmaksas, jauns konkurss utt. Iedzīvotājiem rezultātā – dārgi maksas ceļi. Tur protams ir kur pasmelties un tāpat vien turpina. Lai šeit veiksme stāv klāt.
Nu man nebūtu pretenziju ja (E)spāņu firma izraktu tuneli, tiktu patriekta dēļ kaukāda sīkuma, un tas tunelis būtu nostiprināms pēcāk. Nākamais būvnieks ieliek 50% darba, pabeidz 50% laikā, un rezultāts – IR.
Šeit jau līdzīgi mēģināja, ar Liepājas Metalurgu, tikai toreiz nacionālais parazītisms pārņēma vadību un beigās iznāca… ne asakas…
P.S. Itāļi saka ko? Gracci? Un smej…
Pašlaik runa iet tikai par būvniecības sadārdzinājumu, taču jāņem vērā arī to, ka atbilstoši palielināsies dzelzceļa uzturēšanas izmaksas un līdz ar to infrastruktūras maksa. Infrastruktūras maksa lielā mērā būs jākompensē no valsts budžeta. Tātad no nodokļiem. Dzelzceļš kā infrastruktūras objekts sastāv no virknes tehnoloģiju, pamatlīdzekļu un iekārtu. Katrai lietai vai tehnoloģijai ir savs nolietošanās periods. Tātad tās investīcijas, kas attiecas uz pašu dzelzceļu būs regulāri jāatjauno. Turklāt bez ES līdzfinansējuma. Varu kļūdīties, bet pie kopējām projekta izmaksām ap 8 miljardiem eiro tie varētu būt kādi pieci varbūt seši miljardi katrus trīsdesmit gadus. Pirmajos piecos gados nekas būtisks, taču pēc tam… lasīt vēl »
Kas tieši sastādītu tās “uzturēšanas izmaksas”?
Kabeļu pulēšana? Gofru nomaiņa? Diametru kalibrācija?