Pirmajā vietā “airBaltic”- kompānijas, kuras pērn cietušas lielākos zaudējumus

airBaltic krājbanka

Ja 2020.gadā ar zaudējumiem strādāja 47% no visiem uzņēmumiem, šo komersantu kopējam zaudējumu apmēram aizpērn pieaugot līdz 1,8 miljardiem eiro, tad aizvadītajā gadā ar zaudējumiem strādājošo uzņēmumu skaits nedaudz samazinājies, tāpat arī sarucis to kopējo zaudējumu apmērs, liecina Lursoft pētījuma dati.

Lursoft aprēķinājis, ka no visiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši pārskatus par 2021.gadu, ar zaudējumiem aizvadīto gadu noslēguši 45,4%. Šo uzņēmumu kopējie zaudējumi pērn sasniedza 1,43 miljardus eiro.

Pēdējos trīs gadus ar zaudējumiem strādājusi arī nacionālā lidsabiedrība AS “Air Baltic Corporation”. Lai arī pērn tie bijuši uz pusi mazāki nekā gadu iepriekš, tik un tā AS “Air Baltic Corporation” 2021.gadā zaudētāju topā saglabājis 1. vietu. Lursoft pieejamais gada pārskats rāda, ka pēc tam, kad Covid-19 pandēmijas ietekmē 2020.gadā lidsabiedrības apgrozījums saruka par 72,8%, pērn tas audzis par 44,1%. Tomēr, neskatoties uz šo apstākli, 2021.gada 195,9 milj. EUR lielais apgrozījums ir vēl tālu no pirmspandēmijas laika pozitīvās izaugsmes, kuru bija uzņēmis AS “Air Baltic Corporation”. Pagājušo gadu lidsabiedrība noslēdza ar 133,65 milj. EUR zaudējumiem.

Ņemot vērā, ka Covid-19 pandēmija turpināja pērn negatīvi ietekmēt aviopārvadājumu nozari, sākotnējās cerības par tirgus atlabšanu, kas tika iekļautas AS “Air Baltic Corporation” biznesa plānā, nepiepildījās. Tā rezultātā finansējumu 250 milj. EUR apmērā, ko aviosabiedrība kā pamatkapitāla palielinājumu saņēma no Latvijas valdības, nebija pietiekams biznesa plāna izpildei. “Kad 2021.gada otrajā ceturksnī kļuva skaidrs, ka globālā pandēmija atkal atstās būtisku ietekmi uz aviokompānijas komercrādītājiem, vadība atjaunoja uzņēmuma biznesa plānu. Tajā tika saglabāti iepriekšējie ilgtermiņa mērķi, taču jaunais plāns iekļauj jaunas nozares prognozes, galvenokārt paredzot lēnāku avionozares atlabšanu,” teikts “Air Baltic Corporation” vadības ziņojumā.

2021.gada beigās “Air Baltic Corporation” koncernā tika nodarbināti ap 1,6 tūkstoši darbinieku, kas ir par 30,5% vairāk nekā gadu iepriekš. Darba spēka pieaugumu ietekmēja pieaugošais lidojumu apjoms pret 2020.gadu, kā arī cerības uz ievērojamu tirgus atlabšanu 2022.gadā. Jānorāda, ka kopumā uzņēmumos, kas 2021.gadā strādājuši ar zaudējumiem, aizvadītajā gadā bija nodrošināti 151,9 tūkstoši darba vietu.

Lursoft pētījuma dati rāda, ka gaisa transporta nozarē ar zaudējumiem pagājušajā gadā strādājuši 44,4% no visiem uzņēmumiem, kas iesnieguši pārskatus par 2021.gadu. Salīdzinot ar gadu iepriekš, ar zaudējumiem strādājošo uzņēmumu skaits šajā nozarē samazinājies.

Lursoft izpētījis, ka ar zaudējumiem strādājošo uzņēmumu īpatsvars samazinājies arī citās nozarēs, kuras iepriekš smagi skāruši Covid-19 pandēmijas ierobežojošie pasākumi. Piemēram, izmitināšanas nozarē ar zaudējumiem 2020.gadā strādāja 61,1% no visiem pārskatus iesniegušajiem uzņēmumiem, savukārt pērn to īpatsvars samazinājās līdz 53,4%, kas ir teju tāds pats rādītājs kā pirms pandēmijas. Līdzīgi ir arī sabiedriskās ēdināšanas nozarē, kur vēl pirms Covid-19 pandēmijas izplatīšanās ar zaudējumiem strādāja 54,5% uzņēmumu, 2020.gadā to īpatsvars palielinājās līdz 62,3%, bet aizvadītajā gadā atkal samazinājies līdz 51,9%.

Mazumtirdzniecības sektorā, ko pārstāv arī SIA “Lidl Latvija”, ar zaudējumiem strādājošo uzņēmumu īpatsvars nav piedzīvojis tik krasas svārstības. Lursoft dati rāda, ka 2019.gadā ar zaudējumiem strādāja puse no visiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, 2020.gadā šādu uzņēmumu īpatsvars nozarē pieauga līdz 51,9%, bet aizvadītajā gadā samazinājās – 49,4%.

Savu pamatdarbību SIA “Lidl Latvija” uzsāka vien aizvadītā gada rudenī, līdz ar to ieņēmumi nav gūti par pilnu finanšu gadu. 2021.gadā SIA “Lidl Latvija” apgrozīja 101,4 milj. EUR, turpinot strādāt ar zaudējumiem. Pērn tirgotāja zaudējumi palielinājās līdz 53,4 milj. EUR. Zaudējumi radušies, jo uzņēmums turpinājis ieguldīt mazumtirdzniecības ķēdes attīstībā un ar to saistītajos procesos. Jānorāda, ka pirmos 15 veikalus SIA “Lidl Latvija” atklāja vien aizvadītā gada 7.oktobrī, bet līdz finanšu gada beigām uzņēmums bija atvēris 18 veikalus. Šobrīd, pēc Lursoft pieejamās informācijas, uzņēmumam reģistrētas 20 aktīvas struktūrvienības.

Lursoft izpētījis, ka 2021.gadā ar zaudējumiem, kas pārsniedz 10 milj. EUR atzīmi, strādājuši seši uzņēmumi.

Uzņēmumi, kas 2021.gadā strādājuši ar vislielākajiem zaudējumiem:

  1. AS “Air Baltic Corporation”: 133,65 milj. EUR zaudējumi;
  2. SIA “Lidl Latvija”: 53,36 milj. EUR zaudējumi;
  3. SIA “CG Investīcijas”: 17,11 milj. EUR zaudējumi;
  4. SIA “Tirdzniecības centrs “MOLS””: 16,72 milj. EUR zaudējumi;
  5. SIA “ALFOR”: 13 milj. EUR zaudējumi;
  6. SIA “JOOM”: 10,65 milj. EUR zaudējumi;
  7. VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””: 9,42 milj. EUR zaudējumi;
  8. SIA “European Lingerie Group”: 9,21 milj. EUR zaudējumi;
  9. AS “Pillar Capital”: 8,45 milj. EUR zaudējumi;
  10. SIA “Delta Property”: 8,29 milj. EUR zaudējumi.

Trešais lielākais zaudējumu apmērs pērn reģistrēts nekustamo īpašumu jomā strādājošajam SIA “CG Investīcijas”, kura vienīgais kapitāldaļu turētājs ir Maltā esošais IMG LV limited. Lursoft Multi atskaites dati rāda, ka ar zaudējumiem uzņēmums strādājis visu periodu kopš tā dibināšanas 1999.gadā, kopējam zaudējumu apmēram šo gadu laikā pārsniedzot jau 20 milj. EUR. Tikmēr kopējais SIA “CG Investīcijas” apgrozījums laika periodā no 1999.gada līdz 2021.gadam veido vien 2,7 milj. EUR.

SIA “CG Investīcijas” ir nekustamo īpašumu projekta uzņēmums, kura mērķis ir realizēt “Da Vinci” darījumu un daudzstāvu dzīvojamās ēkas kompleksu. Pēc jaunā būvniecības projekta izstrādes, uzņēmums iecerējis celtniecības darbus uzsākt 2023.gada pavasarī, bet tos pabeigt un nodot nekustamo īpašumu ekspluatācijā – tuvāko 3 gadu laikā. Jānorāda, ka no SIA “CG Investīcijas” 17,1 milj. EUR lielajiem zaudējumiem 2021.gadā lielākā daļa, proti, teju 17 milj. EUR izveidojās objekta pārvērtēšanas rezultātā.

Starp 10 lielākajiem zaudētājiem 2021.gadā atrodami arī vēl citi nekustamā īpašuma nozares uzņēmumi – AS “Pillar Capital” un SIA “Delta Property”.

Raugoties, kā pēdējo gadu laikā mainījies ar zaudējumiem strādājošo uzņēmumu īpatsvars nekustamo īpašumu jomā, redzams, ka pēdējos trīs gadus šajā ziņā izmaiņas nozarē bijušas minimālas, jo visu apskatīto periodu šajā nozarē ik gadu ar zaudējumiem strādājusi puse no visiem uzņēmumiem, kas iesniegusi gada pārskatus.

Cita situācija pēdējos gados bijusi, piemēram, azartspēļu nozarē, ko pārstāv arī SIA “ALFOR”, kas 2021.gadā strādājis ar 13 milj. EUR lieliem zaudējumiem. Lursoft izpētījis, ka ar zaudējumiem 2019.gadā strādāja mazāk nekā ceturtā daļa no visiem azartspēļu uzņēmumiem, taču jau 2020.gadā, kad tika ieviesti Covid-19 pandēmiju ierobežojošie pasākumi, ar zaudējumiem strādājošo uzņēmumu skaits nozarē palielinājās līdz 61,1%. Lai arī pērn šādu uzņēmumu īpatsvars azartspēļu nozarē ir sarucis, rādītājs vēl nav spējis atgriezties pirmspandēmijas līmenī, proti, pagājušo gadu ar zaudējumiem noslēdza 52,6% no visiem azartspēļu uzņēmumiem.

Pētot SIA “ALFOR” iesniegtos gada pārskatus, redzams, ka vēl 2019.gadā SIA “ALFOR” sasniedza savu apgrozījuma rekordu – 80,3 milj. EUR. Jau 2020.gadā šis rādītājs saruka līdz 36,2 milj. EUR, bet pērn kritums turpinājās, apgrozījumam samazinoties jau līdz 11 milj. EUR. Pēc tam, kad 2019.gadā SIA “ALFOR” pēc nodokļu nomaksas guva 21,2 milj. EUR peļņu, turpmākie divi gadi uzņēmumam nesuši zaudējumus.

Vienlaikus, analizējot ar zaudējumiem nozarēs strādājošo uzņēmumu īpatsvaru, Lursoft izpētījis, ka citās nozarēs šādu uzņēmumu īpatsvars bijis vēl lielāks. Piemēram, koksa un naftas pārstrādes produktu ražošanā, citu transportlīdzekļu ražošanā, kā arī ar ieguves rūpniecību saistīto palīgdarbību nozarē ar zaudējumiem 2021.gadā strādājuši pat vairāk nekā 60% uzņēmumu. Teju 60% uzņēmumu zaudējumi pērn bijuši arī jomā, kas saistīta ar bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbību. Jānorāda gan, ka arī pirms pandēmijas, proti, 2019.gadā, ar zaudējumiem strādājošo uzņēmumu īpatsvars šajā nozarē bijis augsts – 55% (2020.gadā pieaudzis līdz 70%).

Nozares, kurās, attiecinot pret kopējo nozarē iesniegto gada pārskatu skaitu 2021.gadā, ir lielākais ar zaudējumiem strādājošo uzņēmumu īpatsvars:

  1. Ar ieguves rūpniecību saistītās palīgdarbības: 66,7%
  2. Koksa un naftas pārstrādes produktu ražošana: 66,7%;
  3. Citu transportlīdzekļu ražošana: 61,2%;
  4. Bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība: 59,0%;
  5. Sociālā aprūpe ar izmitināšanu: 56,8%.

Kamēr pērn ar zaudējumiem strādāja vidēji 45,4% no visiem uzņēmumiem, bijušas arī vairākas nozares, kurās šādu uzņēmumu īpatsvars bijis zemāks.

Līdere šajā ziņā 2021.gadā bijusi veselības aizsardzības nozare, kur ar zaudējumiem strādājusi vien ceturtā daļa no visiem uzņēmumiem. Lai gan Covid-19 pandēmijas laikā veselības nozare saņēma lielus papildu līdzekļus no valsts, Lursoft pētījuma dati atklāj, ka, neraugoties uz šo apstākli, piemēram, 2020.gadā ar zaudējumiem strādājošo uzņēmumu skaits veselības nozarē pat nedaudz pieauga (līdz 28,02%), kas varētu būt skaidrojams ar to, ka Covid-19 pandēmijas ierobežojošie pasākumi uz laiku lika atrasties dīkstāvē arī dažādu spektru veselības pakalpojumu sniedzējiem.

Otra nozare, kurā arī ar zaudējumiem strādājošo uzņēmumu īpatsvars ir zemāks par 30%, ir lauksaimniecība. Pērn zaudējumi nozarē bijuši vien 27% no visiem uzņēmumiem, kas iesnieguši pārskatus par 2021.gadu.

TOP 5 nozares, kurās, attiecinot pret kopējo nozarē iesniegto gada pārskatu skaitu 2021.gadā, ir mazākais ar zaudējumiem strādājošo uzņēmumu īpatsvars:

Dati apkopoti uz 16.11.2022.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: Lursoft

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

8 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
Negausīgs
Negausīgs
2 gadus atpakaļ

Man čoms kādreiz kaut ko ir darījis tajā aribaltikā. Visu laiku ņirgājās par to cik viegli tur būtu hakeriem kaut ko uzlaust. Ka visas sistēmas vecas, cauras ar XP windowsiem. Apgaismojums ar gandrīz vai 98 windowsu tiek darbināts. Nauda tur tiekot taupīta uz pilnīgi visu. Lai no malas izskatās moderni, priekš TV žurnālistiem un apmeklētājiem, tad esot nopirkti monitori kas labi izskatās, un ar VGA to HDMI pārveidotāju pieslēgti pie veciem datoriem, kuri paslēpti zem galdiem.

Stienis
Stienis
2 gadus atpakaļ

Skaidrs, ka viņiem visiem ir labi grāmatveži…

garāmgājējs
garāmgājējs
2 gadus atpakaļ

Manīju reklāmu zombijkastē – laikam “Dejo ar zvaigzni” vai kas tml, un tajā izskanēja frāze: “Atbalsta AirBaltic”.
Tad nu dikti interesē kā izpaužas šis atbalsts?

Ha Ha
Ha Ha
2 gadus atpakaļ

Nu nevar uzņēmums mēnešiem strādāt ar zaudējumiem, viens pat no 1999. gada zaudē, bet strādā plaukdams!
Šitādu datu vācēji mūs par idiotiem uzskata, vai paši tādi?

Air Scooter
Air Scooter
2 gadus atpakaļ
Reply to  Ha Ha

Vienīgais, kas air balticam ienesa kaut kādu peļņu, bij viņu taksometru bizness, kad tam bij priekśrocības pie lidostas.

Putins
Putins
2 gadus atpakaļ
Reply to  Ha Ha

Vai tad manam aģenta krišjānītim peteram bij uzdevums attīstīt kaut ko? Ideja bij noprivatizēt tāpat kā Krājbanku cau leščinski. Vnk, guseļņikovam rokas aug no dibena un nekas nesanāca

Ha Ha
Ha Ha
2 gadus atpakaļ
Reply to  Putins

Tad jau tikai likvidēt ar bankrotu! Bet maitas strādā, ņemot naudu no valsts vai mazgājot nozagto naudu, un pat no 1999. gada strādā!

bēdu manu lielu bēdu
bēdu manu lielu bēdu
2 gadus atpakaļ

Cerams, ka Air Baltic kriptovalūtu investors Artūrs Garais valsts naudiņu nebij pārskaitījis bankrotējušajam FTX uz Bahamu salām.