Pēc uzņēmēju sūdzībām valdībai nāksies vērtēt par ES naudas apguvi atbildīgās iestādes darbu

Karstas diskusijas par to, kādai turpmāk vajadzētu izskatīties Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (CFLA), otrdien, 2. maijā, aizvadītas Saeimas komisijā. Viedokļu plaisa starp uzņēmējiem un pašu aģentūru šobrīd izveidojusies milzīga. Uzņēmēji uzskata – iestāde kavē Eiropas Savienības (ES) naudas apguvi, bet pati aģentūra skaidro, ka ne jau viņi pie vainas, ka ES naudas apguve stingri jākontrolē. Saeimas komisija uzdevusi valdībai vērtēt CFLA darbu.

Apmēram pirms mēneša iebildes par līdzšinējo CFLA darbību cēla virkne uzņēmēju organizāciju.

 Atklātā vēstulē uzņēmēji norādīja uz Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna programmu ieviešanas kavēšanos, aicinot nomainīt esošo CFLA vadību un atsevišķas Finanšu ministrijas amatpersonas.

Vismaz pagaidām par tik krasu soli vienošanās nav – atlaišanas nav notikušas, un aģentūra turpina darbu kā iepriekš.

“Mēs uzskatām, ka ar šo vadību CFLA strādāt nav iespējams. Tas bija redzams arī šajā sēdē. Nav dialoga. (..) Laiks ir no svara. Šī nauda pārvēršas putekļos 2026. gada 1. jūlijā. Viss!” brīdināja Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) prezidents, uzņēmējs Normunds Bergs.

Saeimas Tautsaimniecības komisijā, kur jautājums šodien apspriests, satikās abu pušu pārstāvji, tostarp atbildīgās ministrijas un CFLA vadība. Aģentūras direktore kritiku noraidīja, skaidrojot, ka aģentūra ir tikai mazs ķēdes posms kopējā mehānismā ES fondu līdzekļu apgūšanā.

“Es piekrītu, ka noteikti mums ir visās jomās jāstiprina sadarbība valsts pārvaldē uzņēmējdarbības sektoros. Bet es noteikti negribētu piekrist tam, ka CFLA ir vienīgais kavēklis, lai šīs programmas apgūtu, jo tas ir tiešām kopējs darbs,” norādīja CFLA direktore Anita Krūmiņa.

Uzņēmēju ieskatā, aģentūra šobrīd nepilda tai paredzētās funkcijas un darbojas drīzāk kā prokuratūra – mēģinot sodīt, nevis palīdzēt saņemt finansējumu. 

CFLA pārstāvji arī šim apgalvojumam nepiekrita.

Uzklausot abu pušu viedokļus, domas par tematu izteica arī komisijas deputāti.

“Mums ir nepieciešams tāds fundamentāls restarts arī visā šajā sistēmiskajā ietvarā, kā mēs apgūstam struktūrfondus,” sprieda Saeimas deputāts Kaspars Briškens (“Progresīvie”).

“Mēs esam totāli birokratizēta valsts, kurā nav iespējams ātri pieņemt lēmumus. Es domāju, ka Berga kungs ļoti precīzi definēja problēmu,” vērtēja Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (“Latvija pirmajā vietā”).

“Es vēlētos tomēr redzēt arī, lai Finanšu ministrija ir viena no tām, kura pilnībā uzraudzītu šo mūsu Eiropas finanšu līdzekļu izlietojumu un atbildību uzņemtos arī šajā situācijā,” sacīja Saeimas deputāts Arnolds Jātnieks (Nacionālā apvienība).

“Ļoti būtu ieteicams, ja mēs runājam par sekām uz budžetu, kas ir mūsu visu iedzīvotāju nauda, tad tur es arī gribētu zināt – kas būs tā iestāde, kas uzņemsies pilnu atbildību, ja kaut kas nesanāk. Jo citādāk: kur ir kolektīvā atbildība, tur neatbild neviens,” teica Saeimas deputāts Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība).

Ar mērķi veicināt efektīvāku Atveseļošanas fondu apgūšanu komisija uzdeva valdībai divu nedēļu laikā pārskatīt un izvērtēt CFLA funkcijas.

Papildus tam nākamnedēļ jautājumu ar iesaistītajām pusēm plāno apspriest arī par nozari atbildīgais finanšu ministrs un tad, iespējams, sagaidāmi konkrētāki risinājumi.

Kā zināms, Latvijas lielākās uzņēmēju organizācijas, norādot uz ANM programmu ieviešanas kavēšanos, pagājušajā mēnesī aicināja nomainīt CFLA vadību un attiecīgās Finanšu ministrijas amatpersonas.

Publiski izplatītajā vēstulē organizācijas norādījušas, ka Latvijas ANM plānā iekļautās ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformas, digitālās transformācijas programmas netiek ieviestas plānotajos termiņos. Līdz ar to nav pieejamas investīcijas, kas tik ļoti nepieciešamas Latvijas izaugsmei un attīstībai. Latvijas ekonomiskais izrāviens tiekot kavēts no valsts pārvaldes puses, koncentrējoties uz birokrātiskiem procesiem un formālismiem, nevis mērķi un rezultātiem, norādīja uzņēmēju organizācijas.

Ja Latvija izpildīs visas prasītās reformas, valstij kopumā pieejamais finansējums no ANM būs 1,82 miljardi eiro. Ieguldījumi plānoti investīcijām, piemēram, energoefektivitātes paaugstināšanai, uzņēmumu un valsts pārvaldes digitalizācijai, valsts un reģionālas nozīmes autoceļiem, dzelzceļa infrastruktūras uzlabojumiem, kā arī vēl vairākās citās jomās.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) iepriekš pauda neizpratni par CFLA lielo piesardzību ANM atbalsta līdzekļu piešķiršanai  digitālajiem inovāciju centriem. Arī premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) atzina kļūdas CFLA darbā attiecībā uz ANM programmu ieviešanas kavēšanos. Vienlaikus viņš norādīja, ka situācija šajā jautājumā ir daudz dziļāka un var būt pat tā, ka Latvijai var nākties atmaksāt jau izmaksāto ES atbalstu.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!