Latvija šogad pirmajā ceturksnī eksportēja preces 4,68 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 8,9% jeb 457,3 miljoniem eiro mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, bet importēja – par 5,14 miljardiem eiro, kas ir kritums par 12% jeb 697,9 miljoniem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Tādējādi 2024.gada pirmajos trīs mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās bija 9,82 miljardi eiro, kas ir par 10,5% jeb 1,16 miljardiem eiro mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.
Savukārt 2024.gada martā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,31 miljardu eiro, kas faktiskajās cenās bija par 17,9% mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 18,8%, bet importa vērtība – par 17%. Martā Latvija eksportēja preces 1,52 miljardu eiro vērtībā, bet importēja – par 1,78 miljardiem eiro.
Salīdzinājumā ar 2023.gada martu ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 46,6% līdz 46%. Jāņem gan vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro, nevis to fizisko daudzumu, norāda CSP.
Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2024.gada martā salīdzinājumā ar 2023.gada martu eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 12% mazāka, bet importa – par 10,2%. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 0,6%, bet importa – par 5,8%.
Šī gada martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, vērojams eksporta samazinājums visās svarīgākajās preču grupās – minerālproduktu eksports mazāks par 99,2 miljoniem eiro jeb 46,8%, mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports mazāks par 66,5 miljoniem eiro jeb 21,8%, koka un tā izstrādājumu, kokogļu eksports mazāks par 44,2 miljoniem eiro jeb 14,1%, augu valsts produktu eksports mazāks par 27 miljoniem eiro jeb 22,9% un parasto metālu un to izstrādājumu eksports mazāks par 26 miljoniem eiro jeb 21,8%.
Arī importā 2024.gada martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, vērojams samazinājums visās svarīgākajās preču grupās – minerālproduktu imports mazāks par 90,3 miljoniem eiro jeb 37,9%, mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports mazāks par 83,1 miljonu eiro jeb 20,3%, satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 43,8 miljoniem eiro jeb 19%, plastmasas un to izstrādājumu imports mazāks par 28,9 miljoniem eiro jeb 24,1% un ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports mazāks par 26,9 miljoniem eiro jeb 10,2%.
Martā svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (18,2% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,8%), Vācija (6,9%) un Zviedrija (6,3%), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (19,6% no importa kopapjoma), Polija (11,6%), Vācija (11,2%) un Igaunija (7%).
Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksporta samazinājumu 2024.gada martā salīdzinājumā ar 2023.gada martu visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī eksporta samazinājums par 88,6 miljoniem eiro jeb 89,8%, bet mehānismu un mehānisko ierīču eksporta samazinājumu – celtņu, buldozeru un citu līdzīgu mašīnu daļu eksporta samazinājums par 5,2 miljoniem eiro jeb 78,5%.
Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa samazinājumu 2024.gada martā salīdzinājumā ar 2023.gada martu visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī importa samazinājums par 76,8 miljoniem eiro jeb 84,3%, bet koka un tā izstrādājumu, kokogļu importa samazinājumu – apaļkoku importa samazinājums par 6,7 miljoniem eiro jeb 45,1%.
Martā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 116 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 52 valstīm.
Šī gada martā salīdzinājumā ar 2023.gada martu Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 2,3 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā samazinājās par 1,1 procentpunktu. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 0,7 procentpunktiem, bet importā palika nemainīgs.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!