Latvija pērn 11 mēnešos eksportēja preces 19,429 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 30,5% jeb 4,545 miljardiem eiro vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, bet importēja – par 24,112 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 35,3% jeb 6,287 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tādējādi 2022.gada 11 mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 43,542 miljardus eiro, kas ir par 33,1% jeb 10,832 miljardiem eiro vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā.
Tostarp novembrī Latvija ir eksportējusi preces 1,949 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,4% jeb 133,7 miljoniem eiro vairāk nekā oktobrī un par 20% jeb 324,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada novembrī. Savukārt importējusi Latvija novembrī ir preces 2,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 5,3% jeb 125,8 miljoniem eiro mazāk nekā pirms mēneša, bet par 34,2% jeb 574,7 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada novembrī.
Statistikas pārvaldē norāda, ka 2022.gada novembrī salīdzinājumā ar 2021.gada novembri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apmērā samazinoties no 49,2% līdz 46,4%.
Eksportējusi Latvija 2022.gada novembrī visvairāk koku, koka izstrādājumus un kokogles – 284,947 miljonu eiro vērtībā (14,6% no kopējā eksporta), kas ir par 1,6% mazāk nekā oktobrī un par 0,2% mazāk nekā 2021.gada novembrī. Minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti eksportēti 230,208 miljonu eiro apmērā (11,8%), kas ir par 2,8% vairāk nekā pirms mēneša un 2,1 reizi vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt elektroierīces un elektroiekārtas eksportētas par 193,888 miljonu eiro (9,9%), kas ir par 0,2% vairāk nekā pirms mēneša un par 22,9% vairāk nekā gadu iepriekš.
Statistikas pārvaldē norāda, ka minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksporta kāpumu 2022.gada novembrī salīdzinājumā ar 2021.gada novembri visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī un elektroenerģijas eksporta pieaugums attiecīgi par 58,4 miljoniem eiro un 26,3 miljoniem eiro. Savukārt koka un tā izstrādājumu, kokogļu eksports samazinājās, sarūkot zāģmateriālu eksportam par 42,5 miljoniem eiro jeb 40,4%.
Importā novembrī lielākais īpatsvars bija minerālajam kurināmajam, naftas un tās pārstrādes produktiem, kas ievesti 486,188 miljonu eiro vērtībā (21,6% no kopējā importa apmēra), kas ir par 21,6% mazāk nekā oktobrī, bet 3,5 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, seko elektroierīces un elektroiekārtas, kas ievestas 232,372 miljonu eiro vērtībā (10,3%), kas ir par 0,9% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 18,2% vairāk nekā 2021.gada novembrī, kā arī mehānismi un mehāniskās ierīces, kas ievestas 179,955 miljonu eiro vērtībā (8%), kas ir par 8,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 2,7% vairāk nekā pirms gada.
Statistikas pārvaldē skaidro, ka minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa kāpumu 2022.gada novembrī salīdzinājumā ar 2021.gada novembri visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī importa pieaugums par 245,5 miljoniem eiro.
2022.gada novembrī salīdzinājumā ar 2021.gada novembri Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 1,1 procentpunktu un bija 69,3%, savukārt kopējā importa vērtībā pieauga par 6,2 procentpunktiem – līdz 83,1%. Vienlaikus NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 0,1 procentpunktu un veidoja 9,4%, bet importā saruka par četriem procentpunktiem un bija 5%.
Novembrī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (16,1% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,5%), Krievija (6,6%) un Vācija (6,1%). Savukārt nozīmīgākie importa partneri bija Lietuva (28,7% no importa kopapjoma), Vācija (10,2%), Polija (9,3%) un Igaunija (8,6%).
2022.gada novembrī salīdzinājumā ar oktobri eksporta vērtība uz Ukrainu pieauga par 10,6% jeb 3,8 miljoniem eiro. To visvairāk ietekmēja minerālproduktu eksporta pieaugums par 33,4% jeb 4,1 miljonu eiro.
Vienlaikus eksports uz Krieviju palielinājās par 7% jeb 8,4 miljoniem eiro, ko ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksporta pieaugums par 77,3% jeb 6,8 miljoniem eiro, kamēr eksports uz Baltkrieviju samazinājās par 5,4% jeb vienu miljonu eiro. Eksporta samazinājumu uz Baltkrieviju lielākoties ietekmēja optisko ierīču un aparatūras eksporta samazinājums par 43,8% jeb 1,9 miljoniem eiro.
2022.gada novembrī, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, importa vērtība no Ukrainas palielinājās par 1,8% jeb 597 200 eiro, ko ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu importa pieaugums par 42,1% jeb 3,9 miljoniem eiro.
Vienlaikus imports no Krievijas samazinājās par 39% jeb 51,6 miljoniem eiro, ko galvenokārt ietekmēja minerālproduktu importa kritums par 61,7% jeb 64,7 miljoniem eiro. Savukārt imports no Baltkrievijas pieauga par 39,7% jeb 5,2 miljoniem eiro, ko ietekmēja dzīvnieku vai augu tauku un eļļu importa pieaugums par 6,1 miljonu eiro.
2022.gada novembrī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 117 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 50 valstīm.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: leta
Vajadzēja būt otrādi.
Tie debīlie, parazītiskie, kuņas izmetņi nesaprot ko nozīmē inflācija.
inflācijai ir savs pozitīvais efekts…. bet par kādu venu? Un kurš apmaksā šo izklaidi