Reālā darba alga lielākajā daļā Eiropas valstu ir sarukusi, rekordaugstajai inflācijai “noēdot” nominālo darba samaksas pieaugumu, un viens no visstraujākajiem kritumiem reģistrēts Latvijā.
2022. gadā inflācija Eiropas Savienībā (ES) sasniedza četras desmitgades nepieredzētu līmeni. Laikā no 1997. gada līdz 2021. gada beigām augstākā gada inflācija, kāda tikusi reģistrēta ES, bija tikai 4,4 %. Tas notika 2008. gada jūlijā.
Savukārt 2022. gada oktobrī inflācija sasniedza 11,5 %. Pēc šī maksimuma inflācija sāka samazināties, tomēr 2023. gada jūnijā tā joprojām bija 6,4% līmenī.
Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumu “Nodarbinātības izredzes 2023.gadā: Mākslīgais intelekts un darba tirgus”, Covid-19 krīzei sekoja ievērojams cenu kāpums.
Cenas sāka pieaugt jau 2021. gadā, sākoties straujai atlabšanai pēc pandēmijas un pateicoties ar to saistītajiem traucējumiem piegādes ķēdēs. Jaunu inflācijas vilni izsauca enerģijas cenu kāpums, kuru 2022.gadā radīja Krievijas agresija pret Ukrainu.
Mājsaimniecībām nākas cīnīties ar pieaugošo dzīves dārdzību, un gandrīz visas ES dalībvalstis pēdējā gada laikā ir palielinājušas algu nominālo stundas likmi, taču šis pieaugums nesasniedz inflācijas tempu.
Gada laikā kopš 2023. gada pirmā ceturkšņa reālā alga samazinājusies 22 no 24 Eiropas valstīm.
Reālā stundas alga no 2022. gada pirmajam ceturksnim līdz 2023. gada pirmajam ceturksnim palielinājusies tikai Beļģijā un Nīderlandē, kur tā attiecīgi pieaugusi par 2,9 un 0,4%.
Pārējās Eiropas valstīs reālā alga sarukusi, sākot ar 0,8% Luksemburgā un beidzot ar 15,6% Ungārijā.
Vairākās ES valstīs kritums bija ievērojams, jo reālās alga stundas likmes samazinājums pārsniedzis 5%. Ungārijai šajā ziņā seko Latvija, kur reālā alga sarukusi par 13,4%. Straujš reālās algas kritums reģistrēts arī Čehijā (-10,4%) un Zviedrijā (-8,4%).
Tikmēr Lietuvā un Igaunijā reālā alga kritusies par attiecīgi 5,8 un 4,9%.
Ne tik straujš reālā algas kritums reģistrēts Francijā (-1,8%), Lielbritānijā (-2,9%) un Vācijā (-3,3%).
Nominālā stundas alga palielinājusies visās 24 sarakstā iekļautajās valstīs, un pieauguma temps svārstās no 0,6 % Somijā līdz 13,6 % Lietuvā.
Ungārijā nominālā stundas alga gada laikā pieaugusi par 9,8%, Lielbritānijā – par 6,1%, bet Francijā – par 4,2%.
Tikmēr Latvijā reģistrēts nominālās algas pieaugums par 6.2%, bet Igaunijā – par 11,4%.
Gada inflācijas līmenis no 2022. gada 1. ceturkšņa līdz 2023. gada 1. ceturksnim svārstījās no 3,2% Šveicē līdz 25,4% Ungārijā. Arī šajā jomā Latvija ierindojas uzreiz pēc Ungārijas, gada inflācijai sasniedzot 19,6%.
Tajā pašā laikā Igaunijā un Lietuvā gada inflācija bijusi attiecīgi 17,1 un 18,4% līmenī.
ES kopumā šajā periodā vidējais inflācijas līmenis bija 9,4%
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Eiropa gan ir līdz Urāliem, bet nav tik traki- joprojam esam apsteiguši Albāniju.. Bet tas tikai šobrīd.
citiem paziņām darba devēji palielina algas. Man gan ne. Stāsta pasaku ka notiekot karš, ka esot jābūt priecīgiem ka nekrītot raķetes uz galvas, un ka jāpriecājas ka par karu jāmaksājot tikai ar maciņu. Katru sapulci lielais boss sāk ar to ka nedrīkstot aizmirst ka notiekot karš. Es tam galīgi nepiekrītu, tāpat kā vismaz 2/3 darba kolektīva. Reāli visiem vienalga par to karu. Es esmu atradis ļoti vienkāršu risinājumu – tādā darbavietā pats samazinu slodzi. To ko iepriekš darīju pāris dienu laikā dagad daru nedēļu, pusotru. Un pats galvenais ka visi kolēģi tā sākuši darīt. Jo ja nepalielina algu, kāda jēga… lasīt vēl »
Vajag skaidri teikt- otrais labākais asniegus un tikai nedaudz šķir līdz pilnīgai uzvarai. Viss būs sasniedzams,te visma skaitliskas vērtībās redz ģeniālās valdības un ekonomikas ministres titānisko darbu ekonomikas graušanā un atpalicības nodrošinašanā– izdodas!
Kāpēc dažiem vienmēr jāizceļ kautkas negatīvs par Latviju? Urlām tas ir ļoti patīkami. Ir noteikti jomas, kurās mēs esam stap pirmajiem, starp labākajiem, starp gudrākajiem. Vai pesimisms nav garīga slimība?
kuras tad ir tās jomas, kur ir tā pirmā vieta? Cik skatījos statistiku, tad pirmā vieta pasaulē ir alkohola patēriņā uz vienu iedzīvotāju. Un 3. vieta pasaulē ir visstraujāk izmirstošāko valstu topā, uzreiz aiz Bulgārijas un Lietuvas, tas ir neskaitot visādas mazās salas. Tātad tu piedāvā cenzēt negatīvo? Tas parāda ka patiesībā saproti ka viss ir tik slikti, ka jāsāk cenzēt informācija. Domā ja nerunās par problēmām, tad viņas pazudīs? Izklausās ka velc uz Ziemeļkorejas variantu.
Kā citādi pievērst uzmanību vajadzībai steidzīgi labot kļūdas? Ja to tagad nedarīs būs daudz lielākas ziepes – cīņa par pēdējām vietām nevis Eiropā, bet pasaulē.
Labs argumemts nepamatotas sevis slavēšanas attaisnošanai.
Lai latiši iet sēnes lasīt. Tajās ir daudz ogļhidrātu un minerālu
BALSOJIET! BALSOJIET! BALSOJIET!
BALSOJIET PAR JAUNO VIENOTĪBU!
BALSOJIET PAR LATVIJAS CEĻU UZ NABADZĪBU.
Tas viss ir JV politikas sekas: atbalstīt ārvalstu oligopolus un likvidēt pašmāju uzņēmumus.
JV vispār neko no ekonomikas nejēdz un ir aizņemta tikai ar varas kā statusa regālijas palielināšanu un noturēšanu.