Latvija pērn ceturtajā ceturksnī bijusi starp astoņām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kurās salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada reģistrēts iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums, liecina trešdien publiskotie ES statistikas pārvaldes “Eurostat” ātrā novērtējuma dati, kas apkopoti par 22 bloka zemēm.
Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, Latvijas IKP ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada samazinājies par 0,2%.
Arī Čehijā un Vācijā ekonomika samazinājusies par 0,2%, bet vēl ekonomikas lejupslīde ceturtajā ceturksnī gada salīdzinājumā reģistrēta Nīderlandē (-0,3%), Austrijā un Somijā (abās valstīs -1,3%), Igaunijā (-3%) un Īrijā (-4,8%).
No valstīm, par kurām pieejami sākotnējie dati, straujākais ekonomikas pieaugums šajā periodā bijis Slovēnijā (+2,6%), Kiprā (+2,3%), Portugālē (+2,2%) un Spānijā (+2%), bet Zviedrijā IKP saglabājies nemainīgs. Lietuvas IKP palielinājies par 0,3%.
ES vidēji IKP ceturtajā ceturksnī, salīdzot ar oktobri-decembri pirms gada, palielinājies par 0,3%, bet eirozonā – par 0,1%.
Savukārt salīdzinājumā ar trešo ceturksni ES ekonomika pieaugusi par 0,1%, bet eirozonas IKP saglabājies nemainīgs.
Ceturkšņa salīdzinājumā ekonomikas izaugsme fiksēta 13 no ES dalībvalstīm, par kurām pieejami dati. Visstraujākā tā bijusi Slovēnijā (+1,1%), Portugālē un Kiprā (abās valstīs +0,8%), kā arī Spānijā (+0,6%).
Francijā, Ungārijā un Polijā ekonomikas apmērs saglabājies iepriekšējo trīs mēnešu līmenī, bet straujākais kritums reģistrēts Īrijā (-0,7%), kā arī Igaunijā, Rumānijā un Somijā (visās valstīs -0,4%). Latvijas ekonomika ceturkšņa salīdzinājumā pieaugusi par 0,4%, bet Lietuvas ekonomika sarukusi par 0,3%.
Dati par Dāniju, Grieķiju, Horvātiju, Luksemburgu un Maltu nav pieejami.
Gada izteiksmē aprēķinam par Nīderlandi izmantoti pēc darba dienām pielāgoti dati.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Vai tad bija gaidāms cits rezultāts? Apskatamies globusu, sameklējam kur atrodas Latvija. Atveram vietējās ziņas, apskatamies ka visi grib sankcijas. Padomājam. Veikalos absolūti lielākā daļa preču importa. Nav svarīgi Āzijas vai Eiropas. Ja pirms 24. februāra Latvijā nāca Krievijas preces, kuras tālāk veda uz Eiropu. Atpakaļbraucienā Eiropas preces veda uz Latvijas veikaliem. Kravas gāja abos virzienos. Tagad pateicoties sankcijām gandrīz nav Krievijas kravu. Šeit neražo tik daudz, lai būtu tādi apjomi ko vest uz Eiropu. Rezultātā kravas mašīnas tukšas brauc uz Eiropas valstīm pēc precēm. Tukšā brauciena izmaksas tiek iekļautas preces gala cenā, ko apmaksā Latvijas pircējs. Tas ir viens… lasīt vēl »
Vēl viens tranzīta upuris, kam vajag krievu preces.
Ja nepatīk mans viedoklis, tad vari likt pretī argumentus. Vari piedāvāt risinājumu, lai samazinātu dārdzība. Bet nē, to jau izcilības centra troļļi neprot, prot tikai uzbrukt viedokļa autoram (ad hominem) nosaucot par tranzīta upuri. Personīgi es nesūdzos. Bet tas ka Latvijā viss ir dārgāks kā citur, rada citas problēmas. Piemēram tie paši bērni nedzimst dēļ dārdzības. Latvija ar sankcijām nodara lielāku postu sev, un tie kas liek sankcijas tie nedomā par parasto latvieti.
Te tajā bildēkatrs var redzēt kā vēlstraujākatpalekam no Rumānijas– brīnišķīgavalsts pārvadīšana un valdība, sen bijām pelnījuši izsaimniekot padomēs, valdēs, burbuļservisos im tā tam būt– izveidots jau tas ceļš uz pilnīgu sabrukuu Par to ar stabulas dziesmām un praida karogu- tā vienīgā prioritāte valstī un tā tam būt