Elektrības tirgus ilgstoši bremzē Latvijas izaugsmes iespējas

MĀRTIŅŠ APINIS, Neatkarīgā

Dārga elektrība Latvijā ir temats, kas apspriests jau gadiem, diemžēl gan bez pozitīva rezultāta gala patērētājiem. Varētu teikt, ka pēc jauno sadales tarifu stāšanās spēkā šā gada 1. jūlijā lielākie zaudētāji ir iedzīvotāji, kamēr uzņēmējsabiedrībām tarifu izmaiņa var visai kardināli atšķirties. Tomēr kopumā arī Latvijas uzņēmumi turpina strādāt ar augstām energoizmaksām, kas nekādā veidā neuzlabo konkurētspēju, kas būtu bijis ļoti noderīgi pašreizējā šaubīgajā pasaules tautsaimniecības situācijā.

Grauj konkurētspēju

Dārgi maksāt, kad produkcijas cenas krītas, var nozīmēt uzņēmumu finanšu situācijas pasliktināšanos laikā, kad dažādu izaicinājumu tāpat netrūkst. Turklāt Latvijas uzņēmēji ne reizi vien ir uzsvēruši, ka dārgā elektrība grauj viņu konkurētspēju.

““Sadales tīkla” politika ir orientēta uz to, lai netiktu turētas liekas elektrības jaudas, taču dzīvē viss nenotiek tik “plakani”, kā varbūt kāds domā,” norāda Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Toms Grīnfelds. Jaudu nepieciešamība var atšķirties gan dažādās ekonomikas situācijās, gan dažādās ražošanas stadijās. Šobrīd tāda noteikta izvērtējuma par jauno tarifu ietekmi uz uzņēmumiem nav, jo situācija ir ļoti atšķirīga – kamēr vieniem uzņēmumiem var būt to pieaugums, kādam citam tarifi varētu būt kļuvuši zemāki, norāda rūpnieku pārstāvis. Pēc asociācijas vadības pārstāvja teiktā, dārgās elektrības jautājums saglabā savu aktualitāti. T. Grīnfelds teic, ka tieši saistībā ar elektrības tarifiem neviens viņa pārstāvētās nozares uzņēmums darbību varētu nepārtraukt, taču uzsver, ka ir nepieciešams lūkoties uz dažādu faktoru kopsummu, kas ietekmē uzņēmumu finanšu situāciju, kā labu piemēru minot pieaugušās aizdevumu procentu likmes. Tas negatīvi ietekmē gan produkcijas gala noņēmējus, gan arī ražošanas uzņēmumus, jo abas puses saskaras ar izmaksu pieaugumu.

Līdzīgi situāciju vērtē arī gaļas pārstrādes uzņēmuma “Forevers” vadītājs un īpašnieks Andrejs Ždans. Viņaprāt, minētais izmaksu pieaugums būtisku ietekmi nerada. Taču regulāri pieaugošo izmaksu apjoms spēj novājināt biznesu. Tas notiek, kad ir uzkrāta kritiska izmaiņu masa un neliels izmaksu pieaugums var radīt būtiskas problēmas. “Tāpat nevar izslēgt, ka kārtējais izmaksu pieaugums var raisīt uzkrātā noguruma efektu – uzņēmējs ir psiholoģiski noguris no nemitīgu jaunu problēmu risināšanas. Tam nav citu risinājumu kā tikai kompensēt izmaksu pieaugumu ar preces cenu. Izmaiņas sadales un pārvades tīklu izmaksās kārtējo reizi stimulēs arī mājsaimniecību izmaksu pieaugumu. Tāpat jārēķinās, ka varam saskarties ar tā saukto tauriņa efektu jeb koncepciju, kas paredz, ka nelielām izmaiņām var būt liela ietekme, kas raisa nozīmīgus procesus,” vērtē A. Ždans. Pēc viņa teiktā, ņemot vērā ražošanas apjomos izmantoto jaudu, konkrētais tarifu pieaugums praktiski nemaina pašizmaksu. Tas gan rada lielāku spiedienu uz patērētāju pirktspēju.

Iegriezis attīstībā

Uz to, ka elektrības tirgus nav uzņēmējdarbībai labvēlīgs, norāda arī a/s “Latvijas finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis. “Vispirms vēlos atgādināt, ka elektroenerģijas cenas Latvijā, salīdzinot ar ekonomiskajā ziņā konkurējošajām Baltijas jūras reģiona valstīm, vēsturiski vienmēr bijušas ievērojami augstākas. Turklāt sadales un pārvades tīklu uzturēšana un attīstība ilgstoši finansēta ar neproporcionāli lielu maksu no uzņēmējdarbības – īpaši energoietilpīgo ražotāju – puses, šķērssubsidējot un “mākslīgi” atvieglojot mājsaimniecības. Rezultātā Latvijas apstrādes rūpniecība savās attīstības iespējās atpalika par 10-20%, par ko ražotāji cēla trauksmi daudzkārt. Tagad varam redzēt tam sekas, aplūkojot Latvijas un kaimiņvalstu ekonomiku salīdzinošos rādītājus,” situāciju skaudri vērtē Latvijas lielākā kokapstrādes uzņēmuma vadītājs. Viņaprāt, šādu politiku bija nepieņemami turpināt, tāpēc lēmums par šķērssubsīdiju likvidāciju starp sabiedrības grupām ir pareizs. Īpaši šobrīd, kad nepieciešamas garantijas investīciju iespējām, lai kara apstākļos pēc iespējas ātrāk atslēgtos no agresorvalsts Krievijas augstsprieguma tīkla.

“Mēs visi atceramies, cik sāpīgi izjutām kara izraisīto elektrības cenu sadārdzinājumu. Tas būtiski ietekmē arī Latvijas elektroenerģijas sadales un pārvades uzņēmumu izmaksas un līdz ar to viņu iespējas iepriekšējo tarifu ietvaros investēt atslēgumam absolūti nepieciešamajā infrastruktūrā. Ja šo investīciju lielākā proporcija būtu jāapmaksā ražojošajiem uzņēmumiem, tas veicinātu vēl lielāku Latvijas tautsaimniecības reģionālo atpalicību. Protams, šobrīd, vērtējot pēc pieslēgumu skaita, lielākajai daļai patērētāju maksa ir palielinājusies. Tajā pašā laikā tautsaimniecībā daudziem noņemti strauja izmaksu pieauguma riski,” situāciju raksturo kompānijas vadītājs.

Pēc U. Biķa teiktā, “Latvijas finiera” sadales un pārvades tarifi ir mēreni pieauguši, atbilstoši uzņēmuma izmantotajai jaudai un elektroenerģijas patēriņam. Taču vienlaikus U. Biķis teic, ka viņa pārstāvētā kompānija apzinās, ka tāda ir neatkarības, stabilitātes un drošības cena. “Būtiskākais jautājums – vai sabiedrībai ir pietiekami pamatoti skaidroti esošie apstākļi un riski? Ka, izmantojot enerģiju kā kara ieroci, arī mums tuvākajās ziemās rozetēs var nebūt strāvas, tāpat kā Ukrainā?” retorisks ir U. Biķis. Viņš arī aicina ierēdņus un politiķus nepaļauties populismam, bet nodarboties ar kvalitatīvu informatīvo darbu par investīciju nepieciešamību, kā arī nopietni domāt par mērķētām atbalsta programmām tām mājsaimniecību grupām, kam draud nonākšana energo nabadzībā.

Ceļ inflāciju

Runājot par jaunajiem sadales un pārvades tarifiem, “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis teic, ka tie jūlijā “iedeva” inflācijai papildu 0,9 procentu punktus, kas ir daudz un bremzēja pirktspējas atjaunošanos. Pēc ekonomista domām, visticamāk, šobrīd inflācija jau ir zemāka par darba samaksas pieaugumu. “Lielākas problēmas tas rada sociālajām grupām, kuru ienākumi tiek indeksēti pēc laika. Tādēļ pieauguma sekas ir jāvērtē, raugoties uz finansiāli ievainojamāko sociālo grupu spējām segt izdevumus,” uzsver D. Gašpuitis. Kopumā skatoties, pieaugums gan nav izšķirošs, lai mājsaimniecībām radītu maksātspējas problēmas. Vērtējot jauno tarifu ietekmi uz kopējo tautsaimniecību, viņš izsaka viedokli, ka izmaiņām, vismaz atbilstoši ziņotajam, būtu jāstiprina uzņēmumu konkurētspēja, īpaši ja pieslēgumu izmanto efektīvi, uzskata tautsaimniecības norišu eksperts.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!