Eksporta kritums draud ar jostu savilkšanu jau drīzā nākotnē

MĀRTIŅŠ APINIS, Neatkarīgā

Informācija par mūsu valsts eksportētā un importētā preču apjoma izmaiņām aizvien vairāk vedina domāt, ka mūsu valsts tautsaimniecības apjoms sašaurinās jeb, vienkāršā valodā runājot, tās vērtība, pārrēķinot maizes kukuļos vai piena pudelēs, kļūst mazāka. Dati par ekonomikas apjoma izmaiņām gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo periodu pērn norādīja uz nepilnu procentu vērtu ekonomisko samazinājumu. Taču straujāks preču eksporta un importa krituma temps jūlijā nekā iepriekšējos mēnešos, turklāt aizvien izteiktāks kritums mašīnbūves produkcijas eksportā norāda uz nepatikšanu tuvošanos mūsu valsts tautsaimniecībā.

Krīt vietējais pieprasījums

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, jūlijā, rēķinot eiro izteiksmē, eksports salīdzinājumā ar pagājušā gada septīto mēnesi ir krities par 15% līdz 1,36 miljardiem eiro. Praktiski tas nozīmē, ka mūsu eksportētāju kontos salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošu laika posmu viena mēneša laikā vien ir ieplūdis par 240 miljoniem eiro mazāk. Labā ziņa ir tā, ka imports ir krities vēl vairāk – apmēram par 435 miljoniem eiro līdz nepilniem 1,79 miljardiem eiro. Protams, ir labi, ka no valsts aizplūstošās naudas apjoms sarūk vairāk un procentuālā izteiksmē (par 17,9%) straujāk nekā to līdzekļu apjoms, kas šeit ieplūst, tomēr šim ārējās tirdzniecības deficīta samazinājumam var būt visnotaļ mānīgs raksturs. Proti, tas liecina, ka mūsu valstī krītas pieprasījums, un šajā gadījumā runa nav tikai par plaša patēriņa precēm mājsaimniecībām, bet gan arī to, ka rūk korporatīvais pieprasījums. Piemēram, preču kategorijā, kas tiek klasificēta kā “mehānismi un mehāniskas ierīces, boileri, katli un to detaļas”, naudas izteiksmē eksports gada laikā ir krities no 177,5 miljoniem līdz 176,3 miljoniem eiro. Taču ir jāņem vērā, ka pēdējā laikā ārējās tirdzniecības cenas ir stipri vien “deformētas” globālajai inflācijai te kāpjot, te strauji krītoties. Tomēr, ja šo pašu preču grupu aplūkojam masas vienībās, tad redzam kritumu no nepilniem 13,2 tūkstošiem tonnu līdz 9,65 tūkstošiem tonnu produkcijas. Praktiski tas nozīmē, ka tādās nozarēs kā ražošana un enerģētika dažādu jauninājumi ieviešana sarūk, un tas ir signāls arī uzņēmējdarbības sašaurinājumam. Tas attiecas ne tikai uz minētajām divām nozarēm, bet arī būvniecību, kur var samazināties ražošanas ēku un dažādu infrastruktūras objektu celtniecības apjomi, kā arī tirdzniecības nozari, kura pārdos mazāku būvmateriālu, apgaismes, santehnikas u.c. preču.

Lielākās briesmas ārējos tirgos

Attiecībā uz ārējo tirdzniecību daudz nepatīkamākus signālus raida eksporta tirgi. Raugoties padziļināti, daudz būtiskāka loma nekā ieņēmumu kritumam naudas izteiksmē ir tam, kurās nozarēs pārdošanas apjomi krītas. Jau kādu laiku esam pieraduši pie tā, ka sarūk kokmateriālu eksporta apjoms gan eiro, gan masas vienībās. Taču tagad “kociniekiem” ir pievienojušies arī mašīnbūvētāji, kuri līdz šim bija turējušie samērā labi. Viena no iepriekš strauji augošajām eksporta sadaļām bija sauszemes transporta līdzekļi un to daļas. Tomēr jūlijā pret pērnā gada attiecīgo mēnesi transporta līdzekļu eksporta apjoms naudas izteiksmē bija sarucis par 7%, bet, rēķinot masas vienībās, kritums sasniedza 22%. Tikmēr mehānismu un mehānisko ierīču eksporta kritums naudas izteiksmē ir 12%, bet masas vienībās – 34% vērts. Zināmas līdzības var vilkt arī daudzās citās nozarēs, tomēr atziņa ir nepārprotama – pieprasījums pēc Latvijas eksportētajām precēm strauji iet mazumā. Zināmā mērā vēl varam pateikties pērnā gada dārdzības pieaugumam pasaulē, kas arī Latvijas eksporta preces padara vērtīgākas, un ar naudu pagaidām izdodas kompensēt fizisko apjomu samazinājumus. Sliktā ziņa ir, ka šādi kompensējošie faktori nevar strādāt mūžīgi un, tiem beidzoties, tiks ierosināta visai gara negatīvu ekonomisko procesu ķēde. Proti, lielāks eksporta ieņēmumu kritums vedina domāt, ka samazināsies ne tikai uzņēmumu ienākumi, bet arī algoto strādnieku skaits. Jo mazāk ekonomiski aktīvu iedzīvotāju, jo mazāka iespēja tērēt un darbu dot citiem. Turklāt arī uzņemto finanšu saistību kārtošana notiks daudz grūtāk nekā līdz šim, tādējādi kreditēšanas vidi pasliktinot vēl vairāk. Tā kā jau pagājušajā ceturksnī ekonomika bija samazinājusies, tad šajā ceturksnī kritums var kļūt vēl dziļāks. Cilvēkam ar vidējo vai mediānas algu pašreizējie ārējās tirdzniecības dati vēsta par gaidāmo situācijas pasliktināšanos darba tirgū un vienlaikus norāda uz nepieciešamību rūpīgāk apdomāt finansiāli ietilpīgus pirkumus un, ja ir iespēja, vairāk domāt par finanšu “drošības spilvenu” veidošanu.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!