Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka samazinājusi Latvijas šā gada IKP prognozi

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpuma prognozi šim gadam, taču norāda, ka Latvijas ekonomikas izaugsme būs straujākā Baltijas valstīs.

ERAB jaunākās prognozes liecina, ka Latvijas IKP šogad pieaugs par 1,8%, nevis par 2%, kā tika lēsts septembrī.

Banka norāda, ka Latvijas ekonomika pērn stagnējusi, ņemot vērā vājo eksportu un iedzīvotāju patēriņa izdevumus. Jaunākie makroekonomikas dati 2023.gada ceturtajā ceturksnī beidzot bijuši krietni optimistiskāki, investīciju kāpuma tempam paātrinoties un iedzīvotāju patēriņa izdevumiem atkal palielinoties, pateicoties algu kāpumam. Kā vairumā Eiropas Savienības dalībvalstu, arī Latvijā bezdarba līmenis pieaudzis, taču pērnā gada pēdējos trīs mēnešos tas veidoja 6,8%, kas ir zems salīdzinājumā ar iepriekšējiem vājas ekonomikas izaugsmes periodiem.

Savukārt nākamajā gadā ERAB Latvijas ekonomikai prognozē izaugsmi 2,6% apmērā.

Lietuvai banka šogad prognozē 1,5% izaugsmi, un šī prognoze saglabāta nemainīga. Nākamgad Lietuvas ekonomikā gaidāma augšupeja par 2,3%.

ERAB lēš, ka Igaunijas IKP šogad pieaugs par 0,8%, nevis par 2%, kā prognozēts septembrī. Nākamajā gadā banka sagaida, ka valsts ekonomika pieaugs par 3,5%.

Vienlaikus ERAB prognozē, ka savas darbības reģiona valstu ekonomika šogad pieaugs par 3%, nevis par 3,2%, kā tika lēsts iepriekš.

Taču gaidāms, ka bankas darbības reģiona valstu ekonomikas izaugsme nākamgad paātrināsies līdz 3,6%.

ERAB prognozē, ka Ukrainas ekonomika šogad pieaugs par 3% un 6% nākamgad.

Banka arī prognozē, ka Krievijas IKP šogad palielināsies par 2,5%, nevis par 1%, kā tika lēsts septembrī. Nākamgad gaidāms, ka šīs valsts ekonomikas izaugsme veidos 1,5%.

ERAB ir 64 dalībvalstu, Eiropas Savienības un Eiropas Investīciju bankas kopīpašums. Tajā dominējošā loma ir Eiropas valstīm, tomēr lēmumu pieņemšanā piedalās arī vairākas citas valstis, tostarp ASV un Japāna. Tā ir dibināta 1991.gadā, lai palīdzētu bijušajām padomju bloka valstīm Eiropā un Vidusāzijā pāriet uz tirgus ekonomiku. Banka darbojas 29 valstīs.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

1 Comment
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
Kartse
Kartse
6 mēnešus atpakaļ

Tas viss joprojām nepamatopti optimistiski. Bankas nav \ņemušas vērā padomju varu un tās brīnišķo ietekmi atpalicības garantēšanā .. līdz Moldovai vairs nav tik tālu, b vēl tikai drusku un tad taboros kā ja jau te dižvadoņi borē par tām kopienam un komūnām pilnīga neprātā