Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja peļņu 286 miljonu eiro apmērā, kas ir par 14,9% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.
Tostarp jūnijā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 35,6 miljonu eiro apmērā.
Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2024.gada 30.jūnijā bija 28,134 miljardi eiro, kas ir par 5,7% jeb 1,528 miljardiem eiro vairāk nekā 2023.gada jūnija beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 26,606 miljardi eiro.
Šogad jūnija beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,887 miljardi eiro, kas ir par 3,7% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,805 miljardus eiro, kas ir par 3,7% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 81,5 miljoni eiro, kas ir par 1,1% mazāk.
No rezidentiem piesaistīto noguldījumu atlikums jūnija beigās bija 18,47 miljardi eiro, kas ir par 4,1% vairāk nekā pirms gada. Tostarp noguldījumi eiro bija 17,297 miljardi eiro, bet ārvalstu valūtās – 1,173 miljardi eiro. Eiro piesaistīto noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2023.gada jūnija beigām ir palielinājies par 4,8%, bet ārvalstu valūtā piesaistīto noguldījumu apmērs ir sarucis par 4,9%.
Savukārt Latvijas monetāro finanšu iestāžu kapitāls un rezerves jūnija beigās bija 3,44 miljardi eiro, kas ir par 1% vairāk nekā 2023.gada jūnija beigās.
2023.gada pirmajos sešos mēnešos monetārās finanšu iestādes strādāja ar peļņu 335,9 miljonu eiro apmērā, bet 2023.gadā kopumā monetāro finanšu iestāžu peļņa bija 573,5 miljoni eiro, kas ir par 75,8% vairāk nekā 2022.gadā.
Monetārās finanšu iestādes ir kredītiestādes un finanšu sabiedrības, kas pieņem noguldījumus no klientiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes, kā arī uz sava rēķina piešķir kredītus un iegulda vērtspapīros.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!