Pāriet uz saturu

Interneta žurnāls

Ietekme un nauda

Banku kredītu procentlikmes Baltijas valstīs – augstākās eirozonā

Komercbanku izsniegto kredītu procentu likmes Baltijas valstīs – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā – ir starp augstākajām eirozonā, par Latvijas Bankas aplēsēm informēja tās Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Viņš ekspertu sarunā “Kā risināt ieilgušās tautsaimniecības finansēšanas problēmas?” norādīja, ka kredītu procentu likmes Latvijā un Baltijas valstīs kopumā jau ilgstoši ir bijušas starp augstākajām eirozonā. Turklāt arī procentu likmju dinamika Baltijas valstīs ir atšķīrusies no citām eirozonas valstīm.  

Laika posmā no 2014. gadam līdz 2022. gadam Eiropas Centrālās bankas (ECB) bāzes procentu likmes samazināja, kam sekoja būtisks komercbanku kredītu procentu likmes samazinājums vairumā eirozonas valstu. Tikmēr Latvijā kredītu procentu likmes pamatā “stāvēja uz vietas”, bet Lietuvā un Igaunijā pat pieauga. 

Pēc tam, kad ECB 2022. gada vidū sāka celt savas procentlikmes, tās pieauga arī komercbanku izsniegtajiem kredītiem visā eirozonā, bet Latvijā mājsaimniecību aizdevumu procentlikmes kāpa ļoti strauji. Šā gada pirmajā pusgadā kredīta likme Latvijā no jauna izsniegtajiem mājokļu kredītiem bija 5,3%, kamēr eirozonā vidēji tie bija 3,5%. Līdzīgi augstas procentu likmes vērojamas arī Lietuvā un Igaunijā, klāstīja Latvijas Bankas ekonomists. 

ECB procentu likmju statistika liecina, ka teju visām lielākajām bankām Baltijas valstīs no jauna izsniegto kredītu procentu likmes ir starp augstākajām eirozonas banku vidū. Par augstu kredītu uzcenojumu Baltijas valstīs liecina arī tas, ka pat viszemākās aizdevumu procentu likmes Latvijā ir krietni virs eirozonas vidējā līmeņa, piebilda Vilerts.

Viņš atzīmēja, ka Latvijā pieaug procentlikmes ne tikai no jauna izsniegtiem komercbanku kredītiem, bet jau iepriekš pagātnē izsniegtiem aizdevumiem. Iemesls tam ir – Baltijas valstīs kredītu īpatsvars ar mainīgām likmēm ir krietni lielāks nekā ar fiksētām likmēm. Tiesa, Latvijā augstas ir gan mainīgās, gan fiksētās kredītu procentu likmes.

Latvijas Bankas ekonomists skaidroja, ka augstās kredītprocentu likmes Baltijas valstīs skaidrojamas ar to, ka komercbankām šeit ir augstākas finansējuma piesaistes izmaksas nekā komercbankām citviet eirozonā. Pārliecinoši lielāko daļu no piesaistītā finansējuma veido depozīti – 78% no banku pasīviem.

Lai gan arī depozītu likmes Latvijā ir augušas, vidējā noguldījumu cena nav pieaugusi tik strauji kā ECB “Euribor” likme. Banku salīdzinošie lielie peļņas rādītāji skaidrojami ar to, ka kredītu procentu likmes auga ļoti strauji, bet depozītu likmes – lēni. Banku peļņas rādītāji ir “diezgan spēcīgi”, lai arī Latvijas kredītportfelis ir viens no zemākajiem eirozonā.

Secināts arī, ka Latvijā ir augsta kredītu tirgus koncentrācija, proti, kreditēšanas tirgū dominē četras bankas. Šajā gadā ap 80% no uzņēmumiem kopumā Latvijā izsniegtajiem aizdevumiem bija izsniedzis šis “četrinieks”, bet mājsaimniecību kreditēšanā šis īpatsvars ir tuvu 100%.

Pēc Vilerta sacītā, Baltijas valstīs ir augstākā kredītu koncentrācija eirozonā. “Tas nenozīmē vāju konkurenci [banku sektorā], bet šie rādītāji bieži vien ir saistīti,” teica centrālās bankas ekonomists. Augstās kredītu koncentrācijas viena no “blaknēm” ir salīdzinoši augstās kredītu procentu likmes.

Latvijas Bankā lēš, ka tieši augstās kredītu tirgus koncentrācijas dēļ kredītņēmējiem Latvijā salīdzinājumā ar citām eirozonas valstīm ir nelabvēlīgi nosacījumi. Latvijā salīdzinoši ar citām eirozonas valstīm ir liels to uzņēmumu īpatsvars, kam ir ierobežotas iespējas tikt pie aizdevuma. Iemesls bijis augstā kredīta cena un ķīlas prasības.  

Centrālās bankas aplēses rāda arī, ka kreditēšanas apjomi Latvijā ir zemi gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu segmentā, salīdzinot ar kreditēšanas apjomiem citās eirozonas valstīs. Izsniegto kredītu atlikums mājsaimniecībām un nefinanšu institūcijām Latvijā 2023. gada 2. ceturksnī veidoja 27,2% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).

Latvijas Bankas ekonomists piebilda: neskatoties uz pandēmiju un Krievijas iebrukumu Ukrainā, Latvijas kredītportfeļa kvalitāte ir pastāvīgi izlabojusies. Kredītu samaksas kavējumi ir virs 1% gadījumu. 

Avots: lsm.lv

Tēmas

Dalies ar rakstu

Vēl par tēmu

Skatīt vairāk

Lasītākie raksti

Skatīt vairāk

Komentāri (13)

13 komentāri
Kārtot
Jaunākie
Vecākie Visvairāk balsu
gibons
3 g. atpakaļ

Šīm bankām varētu ticēt, ja tās nebūtu tik netīri no labas prakses viedokļa aplaupījušas Latvijas hipotekāro kredītu ņēmējus iepriekšējās krīzes laikā un pēc tās.

Tiešām???
3 g. atpakaļ

Algas viszemākās bet likmes visaugstākās!Kaut kas neiet kopā….

Jefiņš
3 g. atpakaļ
Atbilde uz  Tiešām???

Tā ir banku loģika – ja tik mazi ienākumi klients ir riskants un tāpēc lieli procenti.

Sankcijas
3 g. atpakaļ

Nu jā, Kariņš taču teica ka jāmaksā par karu Ukrainā.

Point of no return
3 g. atpakaļ
Atbilde uz  Sankcijas

Un maksā tieši jaunās ģimenes kam hipotēkas. Kamēr nomaksā visus maksājumus bērniem vairs nekas nepaliek. Pēc tam brīnās kāpēc nedzimst bērni un kārtējais 100gades antirekords demogrāfijā. Sekas jau būs vēlāk.

ruksis
3 g. atpakaļ

Un ko ir darījusi kariņkomanda lai to novērstu? Rūpējusies tikai par siltiem krēsliem?

Bijušais klients.
3 g. atpakaļ

Pārdotu savu balsi nākamajās vēlēšanās pret solījumu dibināt Latvijā valsts komercbanku.

Reirs
3 g. atpakaļ

Mums kompartijas skolā mācīja tikai kā kādam kaut ko atņemt un pārdalīt. Kā kautko radīt mums nemācīja.

Pateicīgā latvāņu tauta
3 g. atpakaļ

Paldies, ka pārdevāt valstij piederošās “Latvijas hipotēku un zemes banku” un banku “Citadele”.

Latkrievijas televīzija
3 g. atpakaļ

Izklausās pēc pesimistiski mazohistiskas pašapmierināšanās. Forši

levitkucins
3 g. atpakaļ

Jau laicīgi vaidzēj sapirkties īpašumus. Lūzeri

putlerkuce
3 g. atpakaļ
Atbilde uz  levitkucins

Man pieder visa krievija !

Jefiņš
3 g. atpakaļ

To varēja gaidīt no sīkbodniekiem. Nevaru saprast kāpēc ir jāauklējas ar to karteli? Vajag piedraudēt ar neslavas celšanu karteļa bankām un ja nedzirdēs piedraudēt ar kriminālatbildības atcelšanu par banku pelšanu. Tā, protams, tika ieviesta ar pārspīlējumiem un šā vai tā ir maināma. Tas tām liks atvērt ausis, jo citādi pieradušas pie praktiski bezriska biznesa spļauj visam virsū.

Dalīties ar rakstu