Latvijas banka šonedēļ paziņoja, ka komercbanku peļņa aizvadītajā gadā pārsniegusi pus miljardu eiro. Tajā pat laikā uzņēmēji nav apmierināti kā bankas strādā. Tās izvirza nesamērīgas prasības, lai atvērtu kontus vai veiktu citas vienkāršas darbības. Nekā personīga zināms, ka Latvijas banka pirms nedēļas nosūtījusi vēstuli visu komercbanku vadībām, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Tajā lūgts uzlabot attieksmi pret klientiem un mazināt striktās pārbaudes. Bankas gan saka, ka paši banku uzraugi šādas klientu padziļinātas caurskatīšanas pieprasa un noraida pārmetumus, ka būtu vainojamas pie tautsaimniecības stagnācijas. To bankām pārmetis gan Valsts prezidents, gan premjere.
Pirms vairākiem gadiem Latvijā notika finanšu sistēmas kapitālais remonts. Bankās ieviesa stingrus ierobežojumus. Uzņēmēji sūdzas, ka joprojām esot pat neiespējami atvērt kontus. Daudzi to brauc darīt uz ārzemēm. Premjere saka – tas bremzē Latvijas tautsaimniecību.
Pirms nepilna gada darbu Latvijā sāka jaunais ASV vēstnieks Kristofers Tods Robinsons. Vairāki politiķi Nekā personīga neoficiāli apstiprina, ka arī viņam radušās problēmas, kad vēstnieks devies uz kādu no bankām, lai atvērtu kontu.
Baņķieru aprindās diplomāti esot augsta riska klienti, tāpēc tiekot rūpīgāk pārbaudīti. Bet šis gadījums esot tikai viens no piemēriem, ka bankas par vienkārša maksājuma konta atvēršanu pieprasa neskaitāmus dokumentus un izziņas. Par to komercbanku uzraugam Latvijas bankas prezidentam norādījusi arī premjere.
Ministru prezidente Evika Siliņa saka: “Šobrīd tā situācija īsti nav tāda, kādai viņai būtu jābūt. Kad bankas, izvērtējot riskus, arī attiecīgi piemēro prasības klientam. Šobrīd ir bieži vien situācijas, kad bankas izvēlas vienkārši neapkalpot klientus vai arī prasa pārāk daudz augsta riska klientiem attiecinātu standartus.
Un tas, iespējams, ir arī “kapitālā remonta” laikā izdarīto dažādu regulējumu dēļ. Bet tas, iespējams, ir arī dažādās izpratnes dēļ, kad bankas nevēlas ieguldīt pārāk lielu naudu šo risku vadīšanai.
Tas, protams, ir zināmā mērā dārgi arī. Protams, Latvijas Bankas pusē ir savi mājasdarbi jāizdara un arī tiem auditoriem, kas vēlāk ies pārbaudīt bankas, ir jābūt gataviem saprast, ka riski tiek vadīti nevis pēc instrukcijas un punkta, bet tiešām novērtējot risku. Un atbilstoši, ja atnāk pensionārs un viņam tiek prasīts veselu kaudzi jautājumu, kas būtu attiecināma uz uzņēmumu tālās Irākas valstīs, tad, protams, tas nav normāli.”
ASV vēstniecība min vairākus gadījumus, kad investori gribējuši sākt biznesu Latvijā, bet tieši banku attieksmes dēļ nolēmuši to nedarīt.
ASV vēstniecības komentārs Nekā personīga: “Tā ir tiesa, ka daži Amerikas pilsoņi Latvijā atverot bankas kontus, satopas ar šķēršļiem. Taču lielāka problēma ir tā, ka no potenciālajiem amerikāņu investoriem esam dzirdējuši, ka viņi izvēlējās neuzsākt uzņēmējdarbību Latvijā administratīvā sloga dēļ, ar kuru viņi saskārās, atverot bankās kontus un piesaistot finansējumu.
Šīs neizmantotās iespējas Latvijas iedzīvotājiem izmaksā desmitiem miljonu eiro ieņēmumos. Mēs uzskatām, ka konkurētspējīgāks banku sektors, kas pārvalda riskus, nevis izvairās no jebkāda riska, piesaistīs tik ļoti nepieciešamās investīcijas.”
To pašu, ko saka vēstniecība, savā pirms nedēļas komercbanku valdes locekļiem adresētā vēstulē min arī Latvijas Banka. Tās ieskatā bankām jābūt elastīgākām un jāievieš vairāku risku līmeņu produkti. Biznesmeņus, kas strādā ar riskantām valstīm, vērtēt rūpīgi. Bet tos, kam vajadzīgs, piemēram, tikai norēķinu konts, pakļaut mazāk skrupulozām pārbaudēm.
Jāuzlabo arī banku komunikācija. Bieži neesot saprotams, kādas ir to prasības, lai klienti saņemtu pakalpojumu. Kādi dokumenti vajadzīgi. Netiekot arī pietiekoši skaidroti atteikumi, ja banku ieskatā cilvēks nevar atvērt kontu vai saņemt citu pakalpojumu. Bieži banku darbinieki tikai strikti sekojot instrukcijām un arī zema riska klientiem prasot dokumentu kalnus ar apliecinājumiem, lai arī to varētu nedarīt.
Jāpārskata arī augstās komisiju maksas. Tās varētu mainīt, ja vien bankas dažādotu produktus. Mazāka riska piedāvājumiem komisijas tad būtu mazākas, jo bankām nebūtu jāveic padziļinātas pārbaudes.
Komercbankas saka – viņu pusē praktiski viss esot kārtībā. Komunikācija ar klientiem sakārtota, produkti dažādoti. Vainīga ir Latvijas un arī Eiropas centrālā banka, kuru auditori pārbaudēs pieprasa ļoti stingru klientu izvērtējumu. Tādēļ arī prasības no komercbanku puses esot tik augstas.
Lai palielinātu konkurenci un stimulētu vietējās bankas mainīties, politiķi, Latvijas investīciju un attīstības aģentura un citi atbildīgie mēģinot pierunāt Eiropas lielākās bankas nākt izvērst biznesu Latvijā un Baltijā. Uzrunāto saraksts esot garš, bet Ukrainas kara radītās nestabilitātes dēļ pagaidām šīs visas sarunas beigušās bez rezultāta.
Nākamnedēļ valdībā premjeres vadītā Finanšu sektora attīstības padome lemšot, kā atvieglot klientiem piekļuvi banku pakalpojumiem. Santa Purgaile mums apstiprina, ka Latvijā ir sācies jauns “Moneyval” izvērtējums.
Iepriekšējais, kas mums nebija īpaši pozitīvs, notika pēc finanšu sistēmas “kapitālā remonta”. Latvija tik tikko paglābās no nokļūšanas slikto valstu sarakstā. Jauns iespējams pozitīvāks ziņojums ir būtisks, jo to vērtē iespējamie investori. Tas būšot gatavs nākamgad. Un Moneyval pārbaudīs arī banku attieksmi pret klientiem, ko savā vēstulē komercbankām iesaka mainīt Latvijas banka.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Pirms pāris gadiem, kad pāris salīdzinoši mazās bankas izrādījās apkalpo daudz dažādus ļoti apšaubāmus klientus un iespējams atmazgā naudu, tad visi bija sašutuši kā tā var, vajag pārbaudīt lai viss ir tīrs. Tagad kad ir ieviesti kontroles mehānismi un standarti lai maksimāli samazinātu šos šaubīgos klientus – Atkal slikti! :) Bankas tā kā nevajadzētu vainot, tās seko likumdošanai un noteikumiem ko tām uzliek. Ja man kā bankai būtu jāizvēlas starp potenciāli riskantu klientu (kas man var arī izveidot zaudējumus, neatdodot kredītus un overdraftus) un sekojoši sodu no kontrolējošajām iestādēm par to, ka es nepietiekami neizpētīju klientu VAI neatvērt šim klientam… lasīt vēl »
Padomiskā mentalitāte mums vēl ir dzīva.
Domā Ziemeļkorejas naudas atklātu atmazgāšanu Rīgā?
Jā, jā remontēja tiktāl, ka riteņus pieskrūvēja lukturu vietā.
Un tālāk dabūtais mehāniskais monstrs sāka ar baudu spīdzināt cilvēkus.
ASV bankas gan labais piemērs. Apmet ķepas un visiem nodokļu maksātājiem jāiet talkā. Mums ja arī Parex bija.