“AirBaltic” būs jāmaksā ap 100 miljoniem eiro par lidmašīnām, ko vairs neizmanto

Martins Gauss
Martins Gauss

Covid-19 pandēmija aviācijas nozari skārusi īpaši smagi. Daudzas lidsabiedrības paziņojušas par darba pārtraukšanu, tostarp arī Itālijas lielākā aviokompānija “Alitalia”. Citas izdzīvo tikai tādēļ, ka valdības izmaksā dāsnus atbalstus, svētdien vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

“AirBaltic” no valsts jau saņēmis 250 miljonu eiro atbalst un tagad gaida Eiropas Savienības atļauju vēl 90 miljonu injekcijai. Valsts kontroles revidenti secinājuši, ka nav pienācīgas kontroles par to, kā tieši šī nauda tiek tērēta. “AirBaltic” plāna pamatā ir jaunu lidmašīnu pirkšana un veco norakstīšana, lai arī tās jāturpina uzturēt un maksāt līzingu līdz pat 100 miljonu eiro apmērā.

Šonedēļ Rīgā ieradās 32. “airBaltic” pasūtītā jaunā lidmašīna.  Latvijas  lidsabiedrības flotē ir gandrīz piektā daļa no visiem pasaulē esošajiem “Airbus A220” lidaparātiem. “AirBaltic” vēlas tikt pie vēl 48 šādām lidmašīnām.

Aviokompānijas vadība apgalvo, ka ar lielāku floti uzaudzēs apgrozījumu līdz pat miljardam eiro gadā. Valsts varēšot pārdot “airBaltic” akcijas biržā un tā atgūt Covid krīzes laikā uzņēmumā ieguldītos 340 miljonus eiro. Kompānijas vadībai ir pilnīgs akcionāra – Satiksmes ministrijas – atbalsts.

Tomēr realitāte atšķiras no situācijas “uz papīra”. Vismaz trīs no jaunajiem lidaparātiem vairākus mēnešus nav pārvadājuši pasažierus. To Gauss skaidro ar apkopēm, taču pat paša “airBaltic” darbinieku vidū tas izraisījis baumas, ka daļa jauno “Airbus” nelido.

Pirmo jauno lidmašīnu “airBaltic” saņēma pirms pieciem gadiem. Tas bija pilnīgi jauns modelis, ar kuru nelidoja neviena aviokompānija. Risks atmaksājās, lidaparāts izrādījās zaļāks un taupīgāks nekā citi un pievērsa pasaules uzmanību Latvijas nacionālajai aviokompānijai. Sākotnējais 20 lidmašīnu pasūtījums pieauga līdz 30, tad līdz 50, bet tagad kompānija to vēlas palielināt līdz 80.

Katras lidmašīnas oficiālā cena ir 80 miljoni eiro, taču reālā ir mazāka, atkarībā no pasūtīto lidmašīnu skaita. Lai to varētu atļauties, “airBaltic” iegādātos “Airbus” pārdod aviolīzinga kompānijām, no kurām tās pēc tam nomā. Šāda shēma nodrošina, ka īstermiņā ir peļņa, taču ilgtermiņā saistības ir lielākas.

Par jau piegādātajām lidmašīnām turpmākajos gados nomā jāmaksā pusmiljards eiro. Darījuma finansēšanai 2019. gadā “airBaltic” izlaida obligācijas par 200 miljoniem eiro. Dažus mēnešus vēlāk pandēmija apturēja aviosatiksmi.

“Nekā personīga” tagad kļuvis zināms vairāk par nacionālās aviosabiedrības stāvokli tajā brīdī. Līdz maksātnespējai bija daži mēneši, jo uzņēmuma kontos bija 180 miljoni. Trešā daļa no šīs summas pienāktos pasažieriem, ja tie izlemtu atcelt biļetes un pieprasīt atpakaļ naudu.

Obligāciju izlaides nosacījumi bija tādi, ka lidsabiedrība nedrīkst aizņemties, nauda tās kontos nedrīkst nokrist zem 25 miljoniem. Parādi līzinga kompānijām nedrīkst pārsniegt 25 miljonus eiro. Uzņēmums naudu prasīja valdībai – sākumā 150, pēc tam 250 miljonus eiro.

Sākumā “airBaltic” valdībā neiesniedza nekādu plānu naudas izmantošanai, tāpēc jautājumu vairākas reizes atlika. Galu galā radīja stratēģiju: neatteikties no jauno lidmašīnu pirkšanas, un pārstāt lietot vecās.

Tobrīd “airBaltic” flotē bija trīs lidmašīnu modeļi. Vecos “Boeing” jau sen bija plānots norakstīt, bet ar mazajiem turbopropelleru “Bombardier” vēl plānoja pāris gadus lidot, jo par tām līzings jāturpina maksāt līdz 2022. un 2023. gadam.

Šīs lidmašīnas tagad noparkotas Rīgas lidostā un gaida jaunus saimniekus vai līguma beigas, kad tās būs jāatgriež īpašniekam “Nordic Aviation Capital”. Līzinga maksājumiem, apkopēm un citiem ar turboproelleru “Bombardier” saistītiem izdevumiem rezervēti 103 miljoni eiro.

Piešķirtā atbalsta izmantošanu sabiedrība pārbaudīt nevar, jo tas ir komercnoslēpums. Tādēļ ir jāpaļaujas uz Satiksmes ministriju, kura “airBaltic” uzraudzījusi nepietiekami, uzskata Valsts kontroles revidenti. Līdz ar flotes palielināšanu “airBaltic” plāno atvērt bāzi ārpus Latvijas, kas uzņēmuma uzraudzību vājinās vēl vairāk.

Pēc Gausa vārdiem ar mazo “Bombardier” lidot esot tik neizdevīgi, ka labāk ir to neizmantot, pat ja jāturpina maksāt. Arī pirkt to neviens nevēloties.

Šie paredzamie 100 miljonu maksājumi iekļauti “airBaltic” pagājušā gada zaudējumos un veido 38% no tiem. Lidsabiedrība apgalvo, ka to prasa starptautiskie grāmatvedības standarti. Taču ieguvums būs tāds, ka nākamajos gada pārskatos nebūs jāiekļauj ar noparkotajiem lidaparātiem saistītie zaudējumi, peļņa uz papīra būs lielāka vai vismaz zaudējumi mazāki nekā realitātē.

2024. gadā “airBaltic” būs jāatmaksā no obligāciju pircējiem saņemtie 200 miljoni eiro. Visticamāk, uzreiz nāksies emitēt jaunas obligācijas vai naudu kā citādi aizņemties.

Līgums par “Bombardier” lidmašīnām tika slēgts laikā, kad “airBaltic” akcionārs bija skandināvu aviolīnijas “SAS”, bet vadītājs – Bertolts Fliks. Viņš pats publiski atzinis, ka šo lidmašīnu pirkšana bijusi lielākā kļūda “airBaltic” vēsturē un tajā vainojis SAS, kas bija viena no līguma slēdzējam.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: Nekā Personīga

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


4
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
jiens
jiens

Inovatīvi un radoši- kā jau Ekonomikas īpašā ministra pārraudzības kapitālsabiedrība naudas plūsmu jautājienos

Stienis
Stienis

Ikvienam zināms, ka SM mums vada plānā galdiņa urbējs Tālis, kuram tranzīts (kas ienes baltu naudu) zināmu iesmeslu dēļ nepatīk un tāpēc ir iznīcināms, bet gaisa satiksme, kas kaut arī vajadzīga, bet nes milzīgus zaudējumus, tiek neprātā atbalstīta. Savdabīga loģika. Bet ir ok – atradīsies ļautiņi, kas par šiem tiesiskuma cēlājiem balsos atkal un atkal.

Precizējums
Precizējums

Maksāt nāksies valsts budžetam, Airbaltic naudas nav un tuvākajā laikā nebūs. Ārstiem, māsiņām un skolotājiem būs jāpalaiž Gauss pie valsts kases bez rindas.

Stienis
Stienis

Taisnība! Un ja jau precizējam, tad līdz galam – nevis no valsts budžeta, bet no katra nodokļu maksātāja kabatas. Par brīvu nav nekas – par visu maksājam mēs paši.