Latvija tāpat kā pārējā Eiropa apņēmusies samazināt sadzīves atkritumu apjomu, kas nonāk izgāztuvēs. Taču mēs no nospraustajiem mērķiem atpaliekam. Tāpēc par nešķirotu un nepārstrādātu gružu noglabāšanu maksājam dārgi. Lai to risinātu, no Eiropas fondiem piešķirti 20 miljoni eiro deviņiem projektiem. Tiem noteikta prasība līdz 10% no naudas tērēt sabiedrības informēšanai. Reklāmas asociācija norāda uz dīvainībām, kā tiek izvēlēti naudas apguvēji, ziņo “Nekā personīga”.
Eiropas fondu finansētā un VARAM izstrādātajā programmā Atkritumu šķirošana, pārstrāde un reģenerācija paredzēti 66 miljoni eiro. Pirmajā kārtā tika sadalīti 20 no tiem, un projektu īstenošana jau sākusies.
Eiropa vienojusies palielināt atkritumu pārstrādi un tā samazināt apjomu, kas ik dienu nonāk izgāztuvēs. Arī Latvijai nosprausts mērķis pārstrādāt vismaz 65% no sadzīves atkritumiem. Tas jāsasniedz līdz 2035. gadam.
Eiropas fondu programmai jāpalīdz šo mērķi sasniegt. Fondu nauda atkritumu pārstrādes projektiem atkarībā no uzņēmuma izmēra segs 55 līdz 75% no kopējās summas, pārējais jāiegulda pašām kompānijām.
Pēc ražotņu un iekārtu izbūves uzņēmumiem būs jāparāda, ka tās reāli darbojas, turklāt darbojas apsolītajā noslodzē. Tas nozīmē, ka jābūt pietiekamam konkrētā atkritumu vieda apjomam, lai ražotnes strādātu ar solīto jaudu. Lai to panāktu, uzņēmumiem bija jāieplāno arī informācijas kampaņa.
Projektos bija jāparedz, ka 5-10% no kopējās summas veltīs sabiedrības informēšanai un reklāmai. Tātad no 20 miljonu programmas tie ir viens līdz divi miljoni no Eiropas naudas vien, neskaitot privāto līdzfinansējumu.
Pieteikumus vērtēja CFLA, bet komisijā piedalījās arī VARAM un KEM pārstāvji. Saņēma 16 pieteikumus, ar deviņiem noslēdza līgumu.
Pieci no atbalstītajiem projektiem ir būvgružu pārstrādes iekārtas. Tātad tie katrs arī īstenos savu informatīvo un reklāmas kampaņu par vienu un to pašu tēmu. Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāzi, trīs no tiem jau izvēlējušies savas reklāmas kampaņas īstenotājus un noslēguši līgumus par kopumā 600 tūkstošiem eiro.
Lielākā kampaņa paredzēta uzņēmumam Grāvējs, kura nosaukums vēl nesen bija SIA Demontāža. Tā ir nozarē pazīstama kompānija, kas veikusi arī valsts un pašvaldību pasūtījumus. Tās jūlijā noslēgtais līgums paredz publicitātei tērēt līdz 335 tūkstošiem eiro.
SIA Grāvējs iepirkumā par informācijas kampaņas īstenotāju pretendentiem prasīja specifisku pieredzi: tiem iepriekš jābūt izstrādātām vismaz divu būvniecības uzņēmumu mājaslapai un logo, trīs gadu laikā jābūt izstrādātiem vismaz 100 video, projekta vadītājam jābūt izglītībai socioloģijā vai mārketingā. Tas piesaistīja reklāmas uzņēmumu un nozares asociācijas vērību.
Iepirkumā izvēlētais kampaņas veidotājs ir SIA “Elephant Branding”. Pērnā gada pārskats rāda, ka uzņēmumā nav nebija neviena darbinieka. Tā pieder Krišjānim Papiņam. Viņš 2022.gadā startēja Saeimas vēlēšanās politiskā spēka “Apvienība Latvijai” sarakstā. Viens no saraksta līderiem bija kādreizējās partijas “KPV LV” pārstāvis Māris Možvillo. Centrālajai vēlēšanu komisijai iesniegtie dati liecina, ka Papiņam ir bakalaura grāds socioloģijā. “Elephant Branding” reģistrēta kādā dārza mājā Rumbulā.
Rakstiskās atbildēs firma “Grāvējs” skaidro, ka pārstrādes iekārtu tā plāno izveidot līdz 2026. gada beigām, tātad pēc nedaudz vairāk kā gada. Saskaņā CFLA apstiprināto termiņu, informatīvā kampaņa jāveic līdz 2027. gada februārim, tātad pusotru gadu.
Uzņēmums izveidojis interneta vietni “Būvgružu akadēmija” un tāda paša nosaukuma Facebook lapu. Sadarbībā ar juristiem topot arī skaidrojošas vadlīnijas par rīcību ar būvgružiem.
VARAM un CFLA informācijas kampaņai nav noteikuši izmērāmus mērķus, piemēram, par to, cik daudz cilvēku tai jāsasniedz.
Atkritumu šķirošanas programmas otrajā un trešajā kārtā naudu varēs saņemt atkritumu apsaimniekotāji. Tur prasība daļu finansējama novirzīt reklāmai un sabiedrības informēšanai nav iekļauta.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Zaglēnu tautele.
Klasiska vieduma apsaimniekošanas ministrijas atraudziņa pašprukusi Nav nekādu šaubu, ka nauda tiks apgūta, padomju nomenklatūrai būs savs atbirums. Kābļauj tikai putnologiem un – atkal nekādi miljoniņi nav paredzeti brīnišķai dabas vērošanai, ja nu vienīgi no tās info kampaņas kaut ko var izgrābt