Vai Krievija var izmantot Polijas krīzi? Andis Kudors par risku pie NATO robežas

Ko no Polijas konstitucionālās krīzes var mācīties Latvija un kā vērtēt Polijas spēku pastiprināšanu pie robežas ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, “Puaro.lv sarunu” jaunākajā sērijā sarunā ar Jurģi Liepnieku skaidroja ārpolitikas pētnieks Andis Kudors.

Kāpēc Polijā strīds par tiesnešiem pārauga konstitucionālā krīzē?

Liepnieks savam sarunbiedram vaicāja, kā saprast notikumus Varšavā, kur strīdam par Konstitucionālā tribunāla vadību sekoja policijas iesaistīšanās, protesti un prezidenta Karola Navrocka priekšlaicīga atgriešanās no vizītes Senegālā. Kudors to dēvē par konstitucionālu un politisku krīzi starp konservatīvo prezidentu un parlamenta vairākumu, kas atbalsta Donalda Tuska valdību. Navrockis atteicās pieņemt vairāku Seima ievēlēto tiesnešu zvērestu. Viņi zvērestu nodeva parlamentā un par to informēja prezidentu. Strīds saasinājās, kad viena no ievēlētajām tiesnesēm Anna Korvina-Piotrovska uz mēnesi atstādināja tribunāla priekšsēdētāju un viņa vietnieku.

Vai zvēresta pieņemšana pie prezidenta ir priekšnoteikums, lai tiesnesis sāktu darbu, vai arī tā ir formāla darbība? Kudors šo jautājumu iesaka atstāt juristu ziņā. Personiski viņš uzskata, ka bez prezidenta pieņemta zvēresta tiesnesis vēl nav stājies amatā, vienlaikus norādot, ka prezidentam zvērests būtu jāpieņem. Viņaprāt, valdības vairākums pārņem paņēmienus, par kuriem pats iepriekš kritizēja konservatīvos. Fizisku grūstīšanos un apsardzes iesaisti Kudors salīdzina ar reiderismu – uzņēmuma pārņemšanu, bet kā politisku paralēli min gadījumus, kad Ukrainas parlamentā deputāti cits citam fiziski bloķējuši pieeju tribīnei. Domstarpības starp Polijas prezidentu un valdību redzamas arī ārpolitikā, kur iestrēgusi vairāku vēstnieku apstiprināšana.

Liepnieks Polijas piemērā saskata brīdinājumu Latvijas diskusijai par tautas vēlētu prezidentu. Ja gan prezidentam, gan parlamentam ir tiešs vēlētāju mandāts un pastāv strīds par pilnvaru robežām, domstarpības var paralizēt iestāžu darbu. Abi sarunbiedri Polijas stabilitāti uzskata arī par Latvijas drošības jautājumu. Polija ir Latvijas stratēģiska sabiedrotā, kurai reģionā ir ievērojamas militārās spējas.

Vai Krievija varētu izmantot brīdi provokācijai pie Kaļiņingradas?

Sarunas noslēgumā Jurģis Liepnieks jautā, kā vērtēt Polijas spēku pastiprināšanu pie robežas ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu. Viņš apsver gan reāla apdraudējuma iespēju, gan to, vai ārējā apdraudējuma uzsvēršana varētu novērst uzmanību no tribunāla krīzes. Kudors saka, ka viņam nav drošas atbildes. Ārējs drauds mēdz saliedēt sabiedrību, tāpēc viņš pieļauj iekšpolitisku aprēķinu. Vienlaikus šķelšanās Polijā un ASV uzmanība vēlēšanām, kamēr jaunais Kongress vēl nav sācis darbu, varētu šķist Kremlim piemērots brīdis NATO reakcijas pārbaudīšanai.

Uz jautājumu, kāpēc Krievija provokācijai izvēlētos tieši Poliju, kur varētu saņemt daudz spēcīgāku pretreakciju nekā, piemēram, Latvijā, Kudors piekrīt argumentam par Polijas militārajām spējām, tomēr norāda, ka tieši trieciens tik nozīmīgai NATO dalībvalstij varētu radīt lielāku satricinājumu visā aliansē.

Viņš joprojām uzskata, ka Krievijai pašlaik trūkst spēju sākt plašu konvencionālu karu pret NATO, taču brīdina, ka Krievijas dienesti turpinās diversijas, tostarp Baltijā. Šajās operācijās galveno lomu ārpolitikas pētnieks piedēvē Krievijas militārajam izlūkdienestam.

Putina režīmam, Kudora ieskatā, ārējā spriedze palīdz saliedēt sabiedrību ap vadību un mazināt iekšēju pretestību. Liepnieks sarunu noslēdz, atgriežoties pie ASV vēlēšanām, kuru iznākumu abi tobrīd vērtē kā labu ziņu Latvijai.

Visu sarunu, kurā tika diskutēts arī par karu Irānā, Andra Kulberga vilcināšanos valdības sarunās un kāpēc demokrātu uzvara abās ASV Kongresa palātās ilgākā laikā varētu nākt par labu Ukrainai un NATO, var noskatīties “Puaro redakcijas” kanālā YouTube un noklausīties Spotify.