Kamēr sabiedrībai tiek vēstīts, ka nākamās valdības sastāvs vēl nav skaidrs un iespējami dažādi sadarbības modeļi, īstās sarunas jau notiek aiz slēgtām durvīm, uzskata Jurģis Liepnieks. Andris Kulbergs gatavo valdību ar Aināra Šlesera politisko atbalstu, taču šo sadarbību plānots pasniegt kā profesionāļu kabinetu, izvairoties to saukt par abu politisko spēku koalīciju.
Aizkulisēs konkrēts plāns jau gatavs?
Liepnieks komentāru sāk ar jautājumu, kāpēc pēc pārliecinošās uzvaras vēlēšanās valdības veidošana ārēji izskatās tik gausa. Ar 41 deputāta mandātu “Apvienotajam sarakstam” ir plašas iespējas izvēlēties partnerus, tādēļ viņš nesaskata objektīvu pamatu ilgstošai neziņai par vēlamo valdības modeli.
Īpaši kritiski Liepnieks vērtē situāciju, kurā gandrīz mēnesi pēc vēlēšanām publiski izklāstītas vien vispārīgas prioritātes, bet nav pateikts, ar kuriem politiskajiem spēkiem Kulbergs gribētu strādāt. Viņaprāt, ar norādi, ka iespējami visi varianti, nepietiek, lai sabiedrība saprastu premjera politisko izvēli.
Tomēr Liepnieks netic, ka viss skaidrojams tikai ar apjukumu. Viņš uzskata, ka valdības veidošana norit intensīvi, vienlaikus publiskajās konsultācijas ir kā “acu aizmālēšana” sabiedrībai. Par īsto ieceri viņš sauc ciešu sadarbību ar Šleseru un partiju “Latvija pirmajā vietā”.
Profesionāļu valdība ar politisku atbalstītāju
Liepnieka aprakstītajā modelī Ministru kabinetu Kulbergs pieteiktu kā profesionāļu valdību, bet nepieciešamās balsis nodrošinātu Šlesera partija “Latvija pirmajā vietā”. Vienlaikus tiktu meklēts atbalsts arī ārpus abu politisko spēku deputātu loka, lai valdība neizskatītos tikai pēc Kulberga un Šlesera kopprojekta.
Ar šādu mērķi Liepnieks saista arī iespēju amatā saglabāt aizsardzības ministru Raivi Melni un piesaistīt cilvēkus, kurus publiski varētu raksturot kā politiski neatkarīgus profesionāļus.
Liepnieks atzīst, ka vēlēšanās iegūtais uzticības mandāts dod Kulbergam tiesības izvēlēties sadarbības partnerus. Viņa pārmetums ir par nevēlēšanos šo izvēli atklāti izskaidrot. Liepnieks atgādina savu pirmsvēlēšanu nostāju – vēlmi pēc valdības bez “Vienotības”, Šlesera un “Progresīvajiem”.
Iespējamās vienošanās neatklāšanu varētu skaidrot bailes no sabiedrības reakcijas. Liepnieks pieļauj, ka ieceri mēģinās novest līdz balsojumam, iespējami ilgi neatklājot tās politisko pamatu.
Misijas vēstules ministriem neatsver kopīgu atbildību
Būtisku komentāra daļu Liepnieks velta Kulberga piedāvātajām ministru misijas vēstulēm un jaunajai sadarbības dokumentu sistēmai. Viņš to saista ar iespējamu vēlmi izvairīties no tradicionāla koalīcijas līguma parakstīšanas ar Šleseru.
Liepnieka galvenais iebildums ir par valdības kopīgo atbildību. Ministri, viņš uzsver, piedalās lēmumu pieņemšanā visās nozarēs, tādēļ katra individuālās apņemšanās nevar aizstāt vienotu politisko vienošanos.
Kā piemēru viņš min veselības un finanšu jomu: vienas nozares solījumi var nonākt pretrunā otras iespējām vai iecerēm. Tādēļ valdībai nepieciešams savstarpēji saskaņots plāns, nevis katram ministram sava, no pārējiem atrauta programma.
Vienlaikus Liepnieks atzīst, ka dokumentu nosaukumi nebūs izšķiroši, ja valdība spēs strādāt. Viņš atgādina arī agrāk izskanējušo pieeju katram ministram noteikt trīs konkrētus darbus, taču pats tās rezultātus vērtē skeptiski.
Izšķirošs būs ministru sastāvs
Liepnieks prognozē, ka iespējamās valdības darbaspējas būs atkarīgas no konkrētajiem cilvēkiem. Viņš norāda, ka nav publiski nosaukts pilns Ministru kabineta sastāvs, un plašāku kandidātu vērtēšanu sola atlikt līdz oficiālai viņu izvirzīšanai.
Tomēr dažus publiskajā telpā apspriestus uzvārdus viņš komentē jau tagad. Asi kritizējot Normundu Staņēviču, Liepnieks viņa iepriekšējo darbu slimnīcu pārvaldībā saista ar attīstības projektu aizkavēšanos un finansiāliem zaudējumiem. Skeptisku vērtējumu viņš velta arī Līgai Meņģelsonei, apšaubot viņas piemērotību ministra darbam.
Šleseram – iespēja mainīt savu politisko tēlu
Neraugoties uz kritiku, Liepnieks pieļauj arī iespējamu ieguvumu: Šleseram varētu būt īpaši liela motivācija pierādīt, ka sadarbība ar viņu spēj dot rezultātus. Viņa skatījumā tā būtu iespēja nostiprināt savu vietu politikas centrā un mainīt priekšstatu par sevi.
Šāda motivācija varētu palīdzēt īstenot atsevišķas reformas, tomēr Liepnieks atturas prognozēt panākumus pirms ministru komandas nosaukšanas. Viņš arī pieļauj, ka sabiedrības reakcija vēl varētu likt Kulbergam mainīt iecerēto virzienu.
Meklējiet “Puaro.lv sarunas arī platformā Spotify.com:
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Labāk jautri nekā ne kā.
Staņēviča kandidatūra pierāda, ka brīnums nav noticis – Kulbergs bija un ir Šķēles marionete. Patstāvības demonstrēšana pirms vēlēšanām (vairāku afēru nobremzēšana) bija teātris vai arī saimnieks uz to vēl skatijās pielaidīgi (4 gadu laikā tāpat savu panākšu).
Vai atceraties, ka šlesers bija gan satiksmes ministrs, gan ekonomikas ministrs. Un kāds no tā visa bija labums Latvijai? Tā teikt: met spalvu, bet nemet tikumu.
Par Šleseru nekas vairs nebalsošu, kopš viņš pauda gatavību sadarboties ar naciķiem. Labs naciķis ir beigts naciķis, un jebkurš viņu sadarbības partneris man kā vēlētājam pārstāj eksistēt. Bet tomēr labāk koalīcija ar Šleseru, nekā kārtējie četri gadi ar ”Vienotības” deģenerātiem valdībā.
Beidzot būs valdība bez Vienotības bandas , kas nogremdēja Latviju !
tu domā Šķēle labāks vai?????
Visa apakša (varbūt izņemot zemkopības ministriju) ir Vienotības. Ministri neko nenosaka – tādas butaforijas.
Vienotības cilvēki ir konformisti. Šķēles spiedienam pakļausies. Arī pirms vēlēšanām pasīvi noskatijās, ka vara slīd projām (kā partija varēja turēt amatā nespējīgo Siliņu).