Stājies spēkā notiesājošs spriedums pret izgudrotāju un radioinženieri Raimondu Skurulu lietā par Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) informācijas sistēmā atklātu ievainojamību. Skurulam piespriests 4290 eiro naudas sods, tomēr viņš spriedumu uzskata par nepamatotu un apšauba veidu, kādā tiesa novērtējusi viņa saziņu ar CSDD.
Augstākā tiesa 3. septembrī nolēma neierosināt kasācijas tiesvedību, tādējādi atstājot spēkā Vidzemes apgabaltiesas spriedumu. Tiesa Skurula rīcību atzina par izspiešanas mēģinājumu, nevis civiltiesisku darījumu par drošības ievainojamības izpēti un atklāšanu.
Lietas pamatā ir 2018. gada notikumi. Skuruls CSDD e-pakalpojumos bija konstatējis autorizācijas ievainojamību un par to informējis direkciju. Saziņai ar viņu CSDD piesaistīja uzņēmumu SIA “WeAreDots”, ar kuru vēlāk tika parakstīts sadarbības līgums. Tas paredzēja, ka Skuruls nodos viņa rīcībā esošo informāciju, bet pēc ievainojamības apstiprināšanas viņa uzņēmums par paveikto darbu saņems 1000 eiro.
Skuruls informāciju par nepilnību nosūtīja, taču samaksu nesaņēma. CSDD savukārt vērsās Valsts policijā, un tika sākts kriminālprocess.
Tiesa norādi uz mediju iesaistīšanu uzskatīja par draudiem
Izšķiroša nozīme tiesas vērtējumā bija Skurula teiktajam, ka gadījumā, ja CSDD nerīkosies, viņš par drošības ievainojamību informēs sabiedrību ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību.
Augstākā tiesa skaidroja, ka naudas pieprasīšana kopā ar piedraudējumu nesamaksāšanas gadījumā publiskot ziņas par CSDD reģistra ievainojamību nav uzskatāma par civiltiesisku darījumu.
Senāts arī secināja, ka kasācijas sūdzībā izteiktie argumenti par nevainīgumu galvenokārt balstīti Skurula atšķirīgajā skatījumā uz pierādījumu ticamību un pietiekamību. Kasācijas instances uzdevums nav atkārtoti pārvērtēt lietas faktiskos apstākļus, ja netiek konstatēti juridiski pamati sprieduma atcelšanai, vēsta LSM.
Savukārt Skuruls uzsver, ka 1000 eiro nav prasīti par klusēšanu, bet gan par viņa ieguldīto laiku un profesionālo darbu. Viņa pozīciju balsta arī tas, ka bija noslēgts rakstveida līgums par informācijas nodošanu un iespējamu atlīdzību pēc ievainojamības pārbaudes. Izgudrotājs uzskata, ka informēšana par iespējamu vēršanos medijos bijusi norāde uz sabiedrības interešu aizsardzību, nevis izspiešanas draudi.
Lietā bijuši gan notiesājoši, gan attaisnojoši spriedumi
Tiesvedība ilga vairākus gadus, un tās gaitā pieņemti atšķirīgi nolēmumi. Rēzeknes tiesa 2021. gadā Skurulu atzina par vainīgu, bet Latgales apgabaltiesa 2022. gadā viņu attaisnoja. Pēc prokurora protesta Augstākā tiesa attaisnojošo spriedumu atcēla un lietu nodeva jaunai izskatīšanai.
Vēlāk Skurulam tika piespriests 8400 eiro sods un noteikts pienākums atlīdzināt CSDD zaudējumus. Augstākā tiesa 2025. gadā lietu vēlreiz nosūtīja atkārtotai izskatīšanai, norādot, ka iepriekš nebija ievērots aizliegums pasliktināt apsūdzētā stāvokli jautājumā, kuru prokurors nebija apstrīdējis. Pēc atkārtotas izskatīšanas Vidzemes apgabaltiesa noteica 4290 eiro naudas sodu.
Tiesas iepriekš bija atzinušas, ka Skuruls pats ievainojamību nebija radījis – viņš to atklāja. Sistēmas drošības uzturēšana un trūkumu novēršana bija CSDD pienākums. Galīgajā spriedumā kriminālatbildība saistīta nevis ar ievainojamības radīšanu vai izmantošanu, bet ar veidu, kādā prasīta atlīdzība par informācijas nodošanu.
Lieta aktualizē drošības pētnieku aizsardzību
Skurula lieta izgaismo robežu starp atbildīgu ziņošanu par informācijas sistēmu ievainojamībām un rīcību, kuru iespējams interpretēt kā draudus. Ja iestādei nav skaidras ievainojamību ziņošanas un atlīdzības kārtības, drošības pētnieka un sistēmas uzturētāja saziņa var nonākt juridiski strīdīgā teritorijā.
2024.gadā Drošības profesionāļu asociācija CSDD attieksmi pret Skurulu nosauca par nepieņemamu, uzsverot, ka šādas lietas var atturēt speciālistus no ziņošanas par drošības nepilnībām. Vienlaikus galīgais spriedums apliecina risku, ko rada atlīdzības prasības sasaistīšana ar iespējamu informācijas publiskošanu.
Skuruls ir radioinženieris un inženieris konstruktors, kurš par saviem izgudrojumiem saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas un Patentu valdes Valtera Capa balvu.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!