Pēdējo gadu laikā ārvalstu tiešo ieguldījumu uzkrājums Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos turpinājis pieaugt. Pēdējo piecu gadu laikā ieguldījumu apjoms palielinājies par 10%, 2025. gada izskaņā sasniedzot 12,47 miljardus eiro, liecina “Lursoft IT” apkopotie dati.
Aiz vispārējiem skaitļiem gan slēpjas krasas atšķirības starp nozarēm, kas iezīmē pāreju no tradicionālās ražošanas un būvniecības uz augstākas pievienotās vērtības pakalpojumiem un enerģētiku.
Vērtējot ārvalstu kapitāla uzņēmumu skaita dinamiku, redzams, ka investīciju koncentrācija kļūst izteiktāka. Lai gan kopējais uzņēmumu skaits, kas piesaistījuši ārvalstu ieguldījumu, nav būtiski audzis, to pamatkapitāla apjoms ir palielinājies, tādējādi norādot uz to, ka esošie tirgus spēlētāji kļūst lielāki un kapitāla ietilpīgāki. Īpaši augsts ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvars saglabājas stratēģiskajās nozarēs, piemēram, gaisa transportā (42%), apdrošināšanā (35%) u.c.
Nozares, kurās ir lielākais ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvars:
- Gaisa transports: 42,2% uzņēmumu ir ar ārvalstu kapitālu;
- Apdrošināšana un pensiju finansēšana: 35,4%;
- Darbaspēka meklēšana un nodrošināšana: 31,3%;
- Azartspēles un derības: 30,3%;
- Finanšu pakalpojumi (izņemot apdrošināšanu): 27,3%.
Nozares, kurās ir mazākais ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvars:
- Augkopība un lopkopība: 1,5% no visiem uzņēmumiem ir ar ārvalstu kapitālu:
- Kanalizācija: 2,0%;
- Mēbeļu ražošana: 3,5%;
- Veselības aprūpes pakalpojumi: 3,5%;
- Datoru, personīgas lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības preču, mehānisko transportlīdzekļu un motociklu remonts un apkope: 3,7%.
Nozaru izaugsmes dzinējspēki
Visstraujākais ārvalstu kapitāla pieaugums absolūtos skaitļos vērojams mazumtirdzniecības sektorā, kur ārvalstu ieguldījumu apjoms uzņēmumu pamatkapitālos kopš 2021. gada audzis par vairāk nekā 430 milj. EUR jeb +275%. Šī izaugsme tiešā veidā saistīta ar lielo starptautisko tīklu, tostarp “Lidl” ienākšanu un nostiprināšanos Latvijas tirgū. Tas prasījis apjomīgas investīcijas ne tikai veikalu tīkla izveidē, bet arī loģistikas centru un piegādes ķēžu infrastruktūras attīstībā. Straujš uzkrātā ārvalstu ieguldījuma apjoma pieaugums pēdējo gadu laikā (+251 milj. EUR kopš 2021. gada jeb +52%) reģistrēts arī vairumtirdzniecības uzņēmumu pamatkapitālos, rāda “Lursoft IT” apkopotie dati.
Lielākais ārvalstu ieguldījumu pieaugums (absolūtajos skaitļos, 2021 vs 2025)
| Nozare | Pieaugums (milj. EUR) | Pieaugums (%) |
| Mazumtirdzniecība | +430,5 | +275 |
| Vairumtirdzniecība | +250,8 | +52 |
| Centrālo biroju darbība / vadības konsultācijas | +152,5 | +131 |
| Elektroenerģija, gāze, siltumapgāde | +114,9 | +87 |
| Koksnes izstrādājumu ražošana | +77,0 | +54 |
Līdztekus tirdzniecībai, būtisks ārvalstu ieguldījumu apjoma kāpums (+87%) vērojams arī elektroenerģijas un siltumapgādes nozarē. Šajā sfērā investīciju dinamiku nosaka globālā enerģētikas krīze un nepieciešamība pēc enerģētiskās neatkarības, ieguldot līdzekļus atjaunojamās enerģijas projektos – vēja un saules parkos.
Interesanta tendence vērojama arī centrālo biroju darbības un vadības konsultāciju segmentā, kur ieguldījumi uzņēmumu pamatkapitālos kopš 2021. gada pieauguši par 131%, tādējādi nostiprinot Latvijas kā reģionālā biznesa pakalpojumu centra lomas pieaugumu.
ĀRVALSTU IEGULDĪJUMU STATISTIKA
Pretēja tendence vērojama būvniecības nozarē. “Lursoft IT” izpētījis, ka ēku būvniecībā ārvalstu ieguldījumu apjoms pēdējo gadu laikā sarucis par 52% jeb aptuveni 95 milj. EUR. Kritumu sekmējusi augstā inflācija un būvniecības izmaksu straujais kāpums, kas kopā ar augstajām Euribor likmēm daudzus investīciju projektus padarīja nerentablus, līdz ar to ārvalstu attīstītāji pēdējos gados kļuvuši piesardzīgāki. Apkopotie dati atklāj, ka uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoms kopš 2021. gada samazinājies arī vairākās citās nozarēs, tostarp finanšu pakalpojumu, telekomunikāciju, uzglabāšanas un noliktavu saimniecības u.c. jomās.
Lielākais ieguldījumu kritums (absolūtajos skaitļos, 2021 vs 2025)
| Nozare | Kritums (milj. EUR) | Kritums (%) |
| Finanšu pakalpojumi (bankas u.c.) | -104,2 | -2,2 |
| Ēku būvniecība | -95,3 | -52 |
| Telekomunikācijas | -89,3 | -36 |
| Metālu ražošana | -20,9 | -92 |
| Datoru un elektronikas ražošana | -13,5 | -84 |
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!