Maksas vizīte pie ārsta “anulē” turpmāku valsts apmaksātu ārstēšanos – problēma iedzīvotājiem, atvieglojums sistēmai

Ja labot savu sašķobījušos veselību sāc ar vizīti pie ārsta par maksu, turpmāk valsts apmaksātus medicīnas pakalpojumus neredzēt – Latvijā tas pēdējos gados ir radījis pamatīgu neizpratni un sašutumu, jo tas skar vienu no jutīgākajām jomām – iedzīvotāju piekļuvi veselības aprūpei. Un jā, tā patiešām ir problēma: ja pacients sāk ārstēšanos pie speciālista par maksu, viņš zaudē iespēju turpināt to pašu ārstēšanos valsts apmaksātā kārtībā, pat ja viņam pienākas valsts kvota.

Ik pa brīdim arī sociālajos tīklos lasāmas izmisuma pilnas atklāsmes. “Turpinu iepazīt Latvijas medicīnas līkločus. Uz valsts apmaksāta speciālista konsultāciju jāgaida mēneši četri, par maksu var ātrāk. Šo iespēju izmantoju, bet tad speciālists paziņo, ka kompensējamu medikamentu viņš izrakstīt nedrīkst. To viņš drīkst tikai valsts apmaksātas konsultācijas laikā. Zeme atveries…,” tviterī raksta Vents. “Uz valsts apmaksātajiem izmeklējumiem ar maksas ārsta nosūtījumu arī nevar tikt. Nāves aplis. Kamēr gaidi rindā, lai dabūtu nosūtījumu, nevari pat pieteikties paredzamajam izmeklējumam, jo, lai pierakstītos, vajag nosūtījumu,” savu pieredzi atklāj Anna. “Ari valsts apmaksātas analīzes maksas specialists neizraksta. Ej par pilnu summu visu!” pauž kāds cits.

Šī situācija rada sajūtu, ka pacients tiek sodīts par to, ka viņš mēģina ātrāk tikt pie palīdzības. Cilvēks gaida rindā pie valsts speciālista 6 mēnešus, tostarp veselības stāvoklis pasliktinās un viņš aiziet pie ārsta par maksu. Taču pēc tam viņam pasaka: “Tagad valsts apmaksātu ārstēšanos vairs turpmāk nevaram nodrošināt.”

Tas rada divas problēmas: valsts sistēma kļūst mazāk pieejama tieši tiem, kam tā visvairāk nepieciešama un iedzīvotāji spiesti maksāt par visu ārstēšanas procesu, pat tad, ja tam nepietiek naudas. Spilgts piemērs – seniori ar niecīgo pensiju.

Kāpēc tas tā notiek

Valsts sistēma un privātā sistēma nestrādā kā “viens kopums”. Valsts apmaksātie pakalpojumi tiek organizēti pēc rindas principa. Ja pacients izvēlas maksas vizīti, sistēma to interpretē kā brīvprātīgu atteikšanos no rindas. Rezultātā pacients tiek “izņemts” no rindas vai arī viņam netiek piedāvāta valsts apmaksāta ārstēšanās turpināšana.

Ja pacients jau ir sācis ārstēšanu par maksu, valsts uzskata, ka ārstēšana jau notiek un valsts finansējums tam nav nepieciešams, turklāt pacients pats ir izvēlējies apmaksāt ārstēšanos pats no savas kabatas.

Kurš un kad ieviesa šo absurdo sistēmu?

Šai kārtībai nav viena konkrēta ieviešanas datuma, jo tā nav noteikta ar kādu jaunu likumu. Tā ir pakāpeniski izveidojusies prakse, kas balstās uz Nacionālā veselības dienesta (NVD) interpretācijām un iekšējiem noteikumiem, nevis uz skaidri formulētu likuma normu.

Puaro.lv neizdevās atrast kādu publiski pieejamu oficiālu dokumentu, kas tieši regulētu šo situāciju, tomēr mēģināja saprast, kad un kā tas nostiprinājās.

1.Likuma pamats ir ļoti sens (kopš 1997. gada)

Veselības aprūpes organizēšanas likums paredz, ka valsts apmaksātie pakalpojumi tiek sniegti rindas kārtībā. Taču tas nepasaka, ka maksas vizīte liedz valsts apmaksātu turpinājumu. Šī interpretācija radās vēlāk.

2. Prakse sāka veidoties ap 2011.–2014. gadu

Tieši šajā periodā NVD sāka aktīvāk kontrolēt rindas un finansējuma izlietojumu. Lai novērstu dubultu apmaksu (maksas + valsts), tika ieviesta prakse, ja pacients sāk ārstēšanu par maksu, viņš tiek uzskatīts par esošu “ārpus valsts rindas”. Tas netika publiski plaši izziņots, tāpēc cilvēki par to uzzināja tikai tad, kad paši saskārās ar šo situāciju praksē.

3. Ap 2018.–2020. gadu prakse kļuva stingrāka

Šajā laikā veselības aprūpes finansējums bija īpaši saspringts, un NVD sāka konsekventi piemērot principu: ārstēšanas epizodi valsts neapmaksā, ja tā jau sākta par maksu. Tas attiecās uz speciālistu konsultācijām, diagnostiku, fizioterapiju un rehabilitāciju. Tieši šajā periodā parādījās pirmie skaļie pacientu stāsti plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos.

4. 2022.–2024. gadā problēma kļuva publiski redzama

Medijos sāka parādīties raksti un pacientu sūdzības par to, ka cilvēki tiek “izņemti” no valsts rindas, ārstēšanos nevar turpināt, saņemot valsts apmaksātus pakalpojumus, jo maksas vizīte automātiski anulē šīs iespējas. Tas radīja diskusiju sabiedrībā, bet sistēma netika mainīta.

Vai Veselības ministrijā ir aktualizēta šī problēma?

Publiski pieejamā informācija neliecina, ka Veselības ministrija šo problēmu būtu izcēlusi vai meklējusi tai risinājumu. Mums neizdevās atrast paziņojumus, reformas projektu vai diskusijas, kas tieši attiektos uz situāciju, kur pirmā maksas vizīte pie ārsta anulē turpmāku valsts apmaksātu ārstēšanu. Pēdējā laikā itin bieži dzirdam radio un redzam TV ekrānos intervijas ar veselības ministru Hosamu Abu Meri (JV), taču nevienā no tām šī problēma nav tikusi pieminēta. Neraugoties uz to, ka šobrīd veselības problēmu saasināšanās brīžos ir sarežģīti ātri nokļūt vizītē pie vajadzīgās ārstniecības personas pat par maksu.

Gandrīz vai ik pārdienas dzirdam, ka sabiedrības veselības aprūpei hroniski trūkst naudas. Acīmredzot tāpēc tik labi darbojas šis mehānisms, kas “aiztur” pacientus no dubultas finansēšanas – lai valsts neapmaksātu to, ko pacients jau ir sācis privāti. Tas ir skumji, jo visvairāk tas skar tieši vecāko paaudzi, kas ar veselības problēmām saskaras visbiežāk, un ja pensija ir niecīga, naudas maksas speciālista apmeklējumam nav. Nākas gaidīt rindā uz valsts apmaksātu vizīti. Un var savu kārtu nemaz nesagaidīt.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!