“Daži vārdi par mācībām, kurās ukraiņu dronu operatori “uzvarējuši” 2 NATO bataljonus: – tāpēc jau arī NATO rīko mācības, lai saprastu vājās vietas. Mācību mērķis nav noskaidrot “uzvarētāju” un secināt no šī nelielā vingrinājuma, ka NATO valstu militārā spēja ir vāja, nav adekvāti,” viedokļrakstu izdevumā “The Wall Street Journal” komentējis Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.
Runa ir par manevriem “Hedgehog 2025”, kuros pērn maijā Igaunijā piedalījās vairāk nekā 16 tūkstoši karavīru no 12 NATO valstīm. Ukraiņu dronu vienība mācībās tika iekļauta kā “pretinieks”, lai testētu NATO spēju reaģēt uz modernu, ar droniem piesātinātu kaujas vidi.
Ukraiņi izmantoja mazas, lētas FPV dronu vienības, kādas plaši pielieto frontē pret Krieviju. Viņi kombinēja reāllaika datu analīzi, izlūkošanas dronus, triecien-dronus, un šī pieeja ļāva viņiem ātri identificēt un “iznīcināt” NATO vienību pozīcijas simulētajā vidē. Rezultāts: divu NATO bataljonu “sakāve”, jo NATO vienības nespēja pietiekami ātri reaģēt uz dronu draudiem. Aptuveni 10 ukraiņu dronu operatori vienas dienas laikā “uzvarēja” divus NATO bataljonus. Manevru laikā ukraiņi izmantoja kaujaslauka vadības sistēmu “Delta”, kas reālajā laikā apkopo izlūkošanas datus, un ar mākslīgā intelekta palīdzību nosaka mērķus un koordinē triecienus.
Mācības izgaismo nopietnas problēmas NATO spējā pielāgoties modernajam karam, kur dominē droni un digitālā izlūkošana, jo NATO taktika joprojām balstās uz tradicionālām kaujas doktrīnām, kas nespēj konkurēt ar lētu, masveida dronu izmantošanu, secināts “The Wall Street Journal” viedokļrakstā.
Rietumu armijām trūkst pret-dronu sistēmu, kas būtu pietiekami ātras, lētas un daudzskaitlīgas. Ukrainas pieredze frontē ir kļuvusi par jauno standartu, kam NATO vēl nav pielāgojusies, norāda izdevums.
Mācības apliecināja, ka nelielas, augsti kvalificētas dronu vienības var radīt milzīgu taktisko efektu. Tas liek NATO pārskatīt gan investīcijas autonomajās sistēmās, gan bruņojuma struktūru, pret-dronu aizsardzības stratēģijas, kā arī karavīru apmācību, teikts viedokļrakstā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.