Miljons bērniem, divi – kampaņai

NILS S. KONSTANTINOVS

Bērniem mums nekā nav žēl – kaut miljonus! Pēdējā Dod 5 labdarības kampaņā Latvijas sabiedrība saziedoja rekordlielu summu: nedaudz virs miljona euro bērniem ar kustību traucējumiem. Tā ir nauda, kas diemžēl neatradās valsts budžetā, lai nodrošinātu slimiem bērniem elementāru veselības aprūpi. Taču vienlaikus valsts bērnu iestādēs atrodas divas un vairāk reižu lielākas summas, lai taisītu reklāmas kampaņas, drukātu logotipus uz ūdens pudelēm un mainītos ar pieredzi ārzemju komandējumos. Vairāk nekā divi miljoni sabiedrisko attiecību kampaņai, kur stāstīs par iestāžu funkcijām un vecāku atbildību. Tas ir tikai viens no Bērnu aizsardzības centra pēdējā gada iepirkumiem. Pētām, kur tad paliek bērniem domātie miljoni šajā iestādē.

Bērnu aizsardzības centrs ir svarīgākā valsts iestāde nozarē. Kādreiz saukta par Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, tā ir Labklājības ministrijas pārziņā esoša organizācija, kas uzrauga bērnu tiesības, kontrolē bāriņtiesas, sniedz dažādus pakalpojumus ģimenēm, uztur bērnu uzticības telefonu, konsultē iestādes un visādi citādi uzmana bērnu tiesību sfēru. Iestādei ir atbilstoši nopietns budžets – ap 3,7 miljoniem gadā, un virkne dažādu nodaļu un departamentu: bērnu labbūtības veicināšanai, kompetenču celšanai, administratīvai pārvaldei, atbalsta sniegšanai, vardarbības intervencei, metodiskajai vadībai, analītikai, bērnu tiesību uzraudzībai, bāriņtiesu uzraudzībai, prevencijai u.tml. Pat uzticības telefonam ir sava nodaļa – ar atsevišķu direktoru un darbiniekiem. Kāds varētu teikt – nedaudz pārmērīgi, ņemot vērā, ka pēc publicētā pārskata telefonā pienāk 2-3 zvani dienā un varētu lēst, ka ar šādas intensitātes slodzi varētu tikt galā arī bez atsevišķa departamenta un direktora, bet lai nu būtu – svarīgs darbs tomēr darāms.

Visu šo lielo saimniecību pārrauga centra vadītāja Gunita Kovaļevska – ieguvusi bakalaura grādu Baltijas Starptautiskajā akadēmijā, pirms tam strādājusi par iepirkumu juristi Rīgas Namu pārvaldniekā, Kovaļevskai kopš 2018. gada bijusi veiksmīga karjera Bērnu aizsardzības centrā. Par savu darbu bērnu labā viņa novembra mēnesī saņēma 7,5 tūkstošus euro. Summa nav maza valsts pārvaldei – līdzīgu atalgojumu saņem vēl tikai pats ministrs un parlamentārais sekretārs. Arī citi darbinieki Bērnu aizsardzības centrā par algu sūdzēties nevar – daudzo departamentu vadītāji saņem 4.5 tūkstošus euro, savukārt zemākā ranga speciālisti – ap 2 tūkstošiem. Nav nekādi miljoni, bet dzīvot var – jebkurā gadījumā krietni vairāk, nekā pelna tie, kas strādā ar bērniem skolās, sociālajos dienestos vai citos pakalpojumos.

Tomēr par spīti lielajai rocībai, daudzajiem departameniem, direktoriem un viņu vietniekiem, nodaļu ekspertiem un visiem pārējiem centra darbiniekiem – ar pašu spēkiem un resursiem ne vienmēr var tikt galā. Tad jāpiesaista papildu līdzekļi un jāsauc palīgā uzņēmēji vai biedrības no ārpuses. Citiem vārdiem – jātaisa iepirkums. Un iepirkumi Bērnu aizsardzības centram ir daudz un bagātīgi. 

Tā, piemēram, viena no lietām, ar ko centrs saviem spēkiem nespēj tikt galā, ir ģimeņu informēšana par atbildīgo iestāžu funkcijām un kompetencēm. Šim uzdevumam tika pasūtīta vesela komunikācijas stratēģijas izstrāde. Tāpat arī bija “jārada stratēģijas vīzija”, kā informēt par vajadzību pievērst uzmanību problemātiskai bērnu uzvedībai. Patiešām vizionārs uzdevums. Turklāt, šāda vīzija izrādījās diezgan padārga – Bērnu aizsardzības centrs par to samaksāja  69 000. Iepirkuma uzvarētāji – SIA “Deep White” – nozarē labi pazīstams sabiedrisko attiecību uzņēmums, kas konkursā cīnījās vēl tikai ar vienu citu konkursantu: arī labi zināmo SIA “PR kvadrāts”.

Stratēģijas un vīzijas gan, protams, vēl nav pati komunikācija. Par to ir cits iepirkums. Un arī citas summas. Tā, piemēram, nesen noslēdzās iepirkums par sabiedrisko attiecību pakalpojumiem, lai veidotu komunikācijas kampaņu. Summa: 2 147 600. Nē, jūs nepārlasījāties – tie ir DIVI MILJONI. Kampaņa nepieciešama, lai “veicinātu bērnu likumisko pārstāvju un audžuģimeņu līdzdalību un atbildību par bērnu”. Tātad – ja kāds gadījumā aizmirsis, ka viņam vajag būt atbildīgam un līdzdalīgam par savu bērnu, tad kampaņa viņu par to painformēs. Tāpat arī būšot cita kampaņa, kas uzlabos bāriņtiesas darbinieku kompetences. Par diviem miljoniem tiek solīts radīt tādus pasākumus kā “darbnīcas, domnīcas, podkāstus” un pat “pasākumu par godu bāriņtiesas darbinieku dienai“. Spriežot pēc summas, bāriņtiesu darbinieki savu dienu dosies svinēt kaut kur uz eksotiskām salām. Ja tā, tad līdzi viņi varēs paķert ūdeni “pudelē ar vāku un Bērnu aizsardzības centra logotipu”, un to visu ielikt maisiņā, arī ar logotipu – par šo bērnu labklājībai nenoliedzami svarīgo aksesuāru izstrādi Bērnu aizsardzības centrs samaksāja vēl papildus 23 000 euro.

Bet nav tā, ka centrs ārpakalpojumos iepērk tikai informatīvās kampaņas un ūdens pudeles. Tiek risinātas arī tiešām svarīgas lietas – piemēram, kā palīdzēt bērniem, kuri piedzīvo sēras. Tā var gadīties, ja, piemēram, bērnam mirst vai smagi saslimst kāds no ģimenes locekļiem. Jūs, iespējams, domājat – centrs piedāvāja palīdzību kādam no šiem bērniem. Ne tik strauji! Izrādās, vispirms ir jāveido “sistēmas apraksts” jeb vadlīnijas, kur būs tikai uzrakstīts, kā to palīdzību vajag piedāvāt. Tā, piemēram, tiks veidotas “veidlapas un ceļa kartes”, jo, kā var noprast, nekas tā nemierina sērojošu bērnu, kā atbilstoši izstrādāta veidlapa.

Vēl gan izrādās, ka starp visiem departamentiem un nodaļām Bērnu aizsardzības centrā nevienam nav tādu zināšanu par skumju bērnu atbalstīšanu – tāpēc sākumā jāiepazīstas ar ārvalstu pieredzi. Kā var nojaust, viss šis pasākums beigās nesanāk lēts – izmaksas kopā uz gandrīz pusmiljonu jeb 472 583 euro. Un visa šī summa faktiski par aprakstītām papīra lapām ar informāciju un metodēm, kuras ikviens var pāris minūšu laikā atrast internetā. Ārzemju pieredzi raudzīties brauks un sērošanas veidlapas par šo naudu izstrādās Latvijas Sistēmisko un ģimenes psihoterapeitu biedrība. Šī organizācija jau iepriekš saistīta ar Bērnu aizsardzības centra iepirkumiem – tā pirms pāris gadiem Bērnu centrs apmaksāja psihoterapijas pakalpojumus ģimenēm. Taču bija viens “bet” – speciālistu drīkstēja izvēlēties tikai no minētās biedrības terapeitu saraksta…

Centrā tiek izstrādāts vēl kāds pakalpojums – atšķirībā no vadlīnijam par sērojošiem bērniem, šeit tiek plānoti ne tikai apraksti, bet jau tiek runāts par reālu darbu. Jāatzīst, par kādu tieši darbu, nebūs tik viegli uzreiz saprast: “Multidisciplinārā atbalsta, t.sk. starpdisciplinārā atbalsta, pakalpojuma apraksta un vadlīniju izstrāde, mācību nodrošināšana, multidisciplinārā atbalsta, t.sk. starpdisciplinārā atbalsta, pakalpojuma aprobācija”. Taču var izlobīt, ka domāts dzīvoklis jeb t.s. “pusceļa māja” jauniešiem ar atkarību problēmām – ļoti vajadzīgs, relatīvi vienkāršs un pasaules praksē sen aprobēts pakalpojums, kas Latvijā patiesi vienmēr ir pietrūcis. Iepirkumā paredzēts par šo pakalpojumu uzrakstīt vadlīnijas, apmācīt 30 speciālistus un dzīvoklī izmitināt 5 jauniešus. Tas tiks darīts par 1 214 138 euro. Ja pieņem, ka vadlīniju uzrakstīšana (ar ChatGPT pāris minūtēs veicams darbiņš) un apmācības vienai speciālistu grupai nevarētu izmaksāt vairāk par pāris tūkstošiem, atlikusī summa ir pietiekama, lai katram no pieciem jauniešiem iegādātos vismaz vidēja lieluma privātmāju kaut kur pierīgā…

Taču nepārprotiet, ne tuvu ne visi Bērnu aizsardzības centra iepirkumi ir mērāmi miljonos. Mēdz gadīties arī daudz pieticīgāki projekti. Tā, piemēram, pasūtījums izstrādāt veidu, kā novērtēt bāriņtiesu darbinieču sniegumu. Tas izmaksāja tikai 39 900 euro un vērtēšanu uzņēmās veikt SIA “Grow”. Šis uzņēmums piedāvā arī kļūt par emocionālās inteliģences praktiķiem un sniegt saiti ar “Gemos 8 soļu koučinga metodi”. Skaidra lieta, bāriņtiesas darbinieču profesionalitāte tikai iegūs no koučinga astoņos Gemosa soļos, taču nevar arī neuzdot jautājumu – vai vesels bāriņtiesu departaments ar pilnā laikā nodarbinātiem speciālistiem, kas valstij izmaksā simtus tūkstošus gadā, paši nekādi nevarēja izdomāt, kā novērtēt sev padoto profesionālo sniegumu? Tieši tāpat kā varētu jautāt – ko īsti dara Kompetenču pilnveides nodaļa, ja pat kompetenci sērojošu bērnu atbalstam nevar sagādāt bez pusmiljona ārpakalpojumiem. Vai ko dara prevencijas nodaļas darbinieki, ja vīzijai par prevencijas komunikāciju un sabiedrības informēšanai jātērē vēl papildus divi miljoni? Un galu galā – kā to visu par saviem gandrīz astoņiem tūkstošiem mēnesī vērtē iestādes vadītāja.

Nav nekādu šaubu, ka Bērnu aizsardzības centrs nodarbojas ar ļoti vajadzīgām lietām. Daudzām no tām gan jau apakšā ir tikai labākās ieceres. Man pašam ir pieredze iepirkumā, kur mēs vēlējāmies sadarboties Virtuālās Realitātes tehnoloģiju attīstībā. Tas gan nebija veiksmīgs projekts – jaunās tehnoloģijas izrādījās slikti savietojamas ar stingro ekseļa tabulu loģiku un veco domāšanas sistēmu -, taču gan jau citiem ir arī labākas pieredzes. Tomēr raugoties uz pēdējā laika iepirkumiem, šķiet, ka Bērnu aizsardzības centrā lietas tiek darītas neiedomājami neefektīvi un izšķērdīgi.

Tērēt divus miljonus PR kampaņai brīdī, kad turpat aiz loga tauta met savu miljonu slimu bērnu ārstēšanai, ir arī, maigi sakot, neglīti. Pats centrs jau tāpat mums izmaksā 3,7 miljonus, tā vadība un darbinieki saņem ļoti pieklājīgas algas – tādas nopelnīt nebūtu viegli strādājot biznesa vidē, kur nu vēl valsts darbos, īpaši tajos, kur jāstrādā ar bērniem. Mums ir tiesības sagaidīt no viņiem ne tikai darbu, bet arī lielāku atbildību. Galu galā, aiz katra miljona, kas tiek notērēts nevienam nevajadzīgos papīros, veidlapās un reklāmas bukletos, ir desmiti un simti reālu ģimeņu un bērnu, kuriem valsts nevar sniegt pašu vajadzīgāko. Drošību. Veselību. Palīdzību. Līdz viņi to saņems – domājams, ūdens pudeles ar logotipiem var pagaidīt, tāpat kā miljonu vērtās PR kampaņas.

Vēl par tēmu:

.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!