Armija pieprasa nojaukt sliedes, kas atrodas Krievijas pierobežā. To uzskata par tiešu draudu Latvijai

Trampa plāns par Ukrainu, kas izskatās tapis nevis Vašingtonā, bet Maskavā, skaidri demonstrē, kas arī Latviju sagaida nākotnē. Krīzēs un pirms tām daudz jādara pašiem un paļauties varam tikai uz sevi. TV3 raidījumam “Nekā personīga” kļuvis zināms, ka Latvijā slēgtās sēdēs spriests par iespēju pārgriezt dzelzceļa sliedes Krievijas virzienā. Šī savienojuma pastāvēšana pēc mūsu un ārvalstu militāro analītiķu domām ir vistiešākais risks drošībai.

Neoficiāli pašas augstākās amatpersonas izsakās – ja armija teiks, ka tas jādara, politiķi rīkosies, vēsta raidījums “Nekā personīga”.

Latvijā dzelzceļa sliežu kopgarums ir aptuveni 1,8 tūkstoši kilometru. Tas viss ir 1520 mm platumā, ko izmanto Austrumeiropā un arī Krievijā. Bet ar Ukrainu okupēt gribošo kaimiņu mūs saista ne tikai sliežu platums. Uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” joprojām izmanto sakaru iekārtas un programmatūru, kas tapušas Krievijā un Baltkrievijā. Ar to palīdzību Krievija spēj sekot līdzi tam, kādi vilcienu sastāvi Latvijas teritorijā atrodas. Turklāt kravas, kas joprojām nāk no austrumiem cauri Krievijai, jāapkalpo, sazinoties un uzturot sakarus ar “Krievijas dzelzceļu”.

Austrumumos Krievijas robežas virzienā atrodas divi dzelzceļa koridori: līnija Rēzekne II–Zilupe–valsts robeža, kas turpinās Krievijas virzienā uz Pitalovu un Maskavu. Otra līnija Rēzekne II–Kārsava–valsts robeža, kas savieno Latgali ar Pleskavas virzienu. Savukārt ar Baltkrieviju dzelzceļa savienojumus nodrošina līnija Daugavpils–Indra–valsts robeža Polockas virzienā.

Turklāt sliedes posmā Kārsava–valsts robeža Pitalovas virzienā daudzu kilometru garumā iet tieši paralēli robežai. Tas ir viens no stratēģiski jūtīgākajiem sliežu ceļiem reģionā.

ASV Starptautisko attiecību un aizsardzības pētnieks Kolins Smits (Colin D. Smith), kurš 30 gadus darbojies dažādās militārās operācijās pasaulē, bijis arī militārais atašejs ASV vēstniecībā Krievijā un arī Latvijā, kādā nesenā intervijā saka – ja Latvija vēlas novērst Krievijas iebrukumu, tad tai beidzot jālikvidē savas Krievijas platuma dzelzceļa sliedes. Pēc viņa teiktā – dzelzceļš bija vienīgais iemesls, kāpēc Krievija Ukrainā vispār spēja paveikt to, ko tā izdarīja pilna apmēra kara pirmajos sešos mēnešos. Viņam piekrīt arī militārie un ekonomikas analītiķi Latvijā. Viņuprāt, ja jāizvēlas starp ekonomisko ieguvumu dažiem, sliedes saglabājot, un drošību visai valstij, sliedes nojaucot, jāizvēlas otrais.

Ukrainā pieredzētais rāda, ka Krievijas armijai ir īpaša dzelzceļa vienība, kas spēj ātri sliedes atjaunot. Un nepietiek tikai ar to demontāžu. Jāpadara nederīgi arī uzbērumi, kur tās izvietotas. Lai paveiktu šādus apjomīgus darbus nepietiks ar stundām vai pat ar vienu divām dienām. Tāpēc arī par drošību atbildīgie Saeimā iesaka apdomāt iespēju sliežu ceļus likvidēt jau tagad.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (“Progresīvie”) saka – situācija jāvērtē. Jo sliežu ceļu nojaukšana Krievijas virzienā pilnībā apturēs tranzītbiznesu Latvijā arī kravām no Āzijas.

“Latvijas dzelzceļš” atbildē Nekā personīga saka, ka viņi nevarot patstāvīgi lemt par sliežu demontāžu, jo uzņēmums pilda valsts pasūtījumu un šādus lēmumus pieņem valdība un Saeima. Sliežu demontāža nozīmētu pilnīgu kravu pārvadājumu pārtraukšanu ne tikai ar Krieviju un Baltkrieviju, bet arī Centrālāzijas valstīm. Šāds lēmums būtiski samazinātu kravu apjomu un palielinātu valsts budžeta līdzmaksājumu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai, kā arī radītu zaudējumus ostām, uzņēmējiem un Latvijas ekonomikai kopumā.

Izvairīga atbildēs ir Aizsardzības ministrija. Armijai esot pretmobilitātes plāni, ko darīt, ja iestājas militārs apdraudējums. Tie tiekot trenēti kopā ar “Latvijas dzelzceļu”. Vai viņuprāt sliežu likvidēšana jau tagad palīdzētu drošību stiprināt, teikt nevarot, jo tas viss esot noslēpums.

“Nekā personīga” zināms, ka dažas valsts augstākās amatpersonas neoficiālās sarunās pieļāvušas iespēju, ja Nacionālie bruņotie spēki pieprasīs dzelzceļa sliedes nojaukt, lai novērstu drošības riskus Latvijai, šāds lēmums politiķiem būs jāpieņem.

Intervijā “Nekā personīga” bruņotie spēki nepārprotami liek saprast – sliežu ceļus un arī uzbērumus Krievijas pierobežā jālikvidē.

“Mūsu bruņoto spēku viedoklis ir, ka katra dzelzceļa līnija, kas mūs savieno ar Krieviju ir tieši viena līnija par daudz. Mums nav nekādu pretenziju, ja ir dzelzceļš Rīga-Daugavpils, Rīga-Rēzekne. Viss ir kārtībā. Bet kādēļ ir savienojums ar Krieviju tālāk?

NP: Tad bruņoto spēku viedoklis ir, ka šobrīd ir jāsāk domāt par šo dzelzceļa savienojumu ar Krieviju likvidēšanu?

Es domāju, ka mēs domājam par to jau ilgi, ir jāsāk kaut kas darīt.

NP: Tad jūs mudināt amatpersonas tagad to ielikt dienas kārtībā?

Tieši tā.

NP: Un kāda būs atbilde tiem, kuri teiks, ka šobrīd mums ar Centrālāziju notiek tirdzniecība un ka tā tomēr ir tāda artērija, ar ko ir iespējams turēt pie dzīvības Latvijas dzelzceļu?

Mums blakus dzīvo valsts, kas uzvedas kā sērijveida slepkava. Mēs ļoti ilgi esam kā valsts un sabiedrība mēģinājuši to neievērot.

NP: Tad šie ekonomiskie ieguvumi būtu jāliek zemāk nekā iespējamie drošības apdraudējumi?

Tā ir politiskā izšķiršanās, bet apzināmies, kas ir kaimiņš,” raidījumam saka Māris Tūtins, NBS Apvienotā štāba Informācijas analīzes un vadības departamenta priekšnieks.

NP: Vai šobrīd gan politiķiem uz galda, gan sarunās, kas visticamāk notiek aiz slēgtām durvīm šis jaut’jums vispār ir cilāts un bijis dienaskārtībā?

Jā, mēs esam informējuši Aizsardzības ministriju. Militārais viedoklis ir sniegts.

NP: Tas nozīmē, ka bumba ir aizsardzības ministrijai un šis ir tagad politiskais lēmums, kas jāpieņem?

Es tagad negribu diskutēt. Tagad tas ir politisks lēmums, norāda Tūtins.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!