Vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ir spiesti sākt tērēt uzkrājumus nebaltai dienai

Latvijā trešā daļa iedzīvotāju, kuriem ir finanšu “drošības spilvens”, pēdējā pusgada laikā bijuši spiesti to sākt izmantot, informēja “SEB bankas” pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem.

Finanšu uzkrājums, kas ļautu segt ikdienas izdevumus vismaz vienu mēnesi, šobrīd ir gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju. Savukārt 31% finanšu “drošības spilvens” nav vispār, bet 21% uzkrājumi pietiks ne ilgāk kā vienam mēnesim.

Vīrieši biežāk nekā sievietes izjūt lielāku finansiālo stabilitāti – finanšu uzkrājums ir 53% vīriešu un 44% sieviešu. Vienlaicīgi sievietes biežāk atzīst, ka viņām vispār nav uzkrājuma – 34% salīdzinājumā ar 28%.

Bez uzkrājuma biežāk ir jaunieši līdz 29 gadu vecumam (37%) un iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem (34%). Savukārt finansiāli visdrošāk jūtas respondenti vecumā no 60 līdz 74 gadiem – šajā grupā gandrīz 60% norāda, ka viņiem ir uzkrājums vismaz vienam mēnesim, bet 27% atzīst, ka uzkrājuma nav.

Pēdējo sešu mēnešu laikā palielināt uzkrājumu ir izdevies 21% no tiem, kuri vispār to veido. Savukārt vairāk nekā trešdaļai jeb 36% bijusi nepieciešamība uzkrājumus izmantot.

Vēl 42% aptaujāto norādījuši, ka viņu uzkrājums palika nemainīgs – tas nozīmē, ka pat tad, ja daļa no uzkrājuma tika izmantota, tā tika atjaunota.

Sievietes biežāk nekā vīrieši bija spiestas izmantot uzkrājumu, savukārt vīrieši biežāk norādīja, ka viņiem izdevies uzkrājumu palielināt.

Iedzīvotāju aptauju, pēc “SEB bankas” pasūtījuma, 2025. gada oktobrī veica uzņēmums “Norstat Latvija”. Tajā piedalījās 1000 respondentu vecuma no 18 līdz 74 gadiem.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

0 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments