Valainis piekāpjas tirdzniecības tīkliem: sodus par negodīgu komercpraksi nepalielinās, vietējos ražotājus neaizstāvēs

KATRĪNA IĻJINSKA, Inc. Baltics

Lai arī vēl šī gada sākums iezīmējās ar ekonomikas ministra Viktora Valaiņa grandiozajiem plāniem “nolikt pie vietas” lielos pārtikas mazumtirdzniecības tīklus, uz vasaras beigām plāns ir noplacis – ministrs ir piekāpies mazumtirgotāju spiedienam un sodus par negodīgu komercpraksi tomēr palielināt negrasās.

Pērnā gada nogalē, prezentējot pārtikas mazumtirdzniecības cenu ierobežošanas plānu, viens no rīcības punktiem ekonomikas ministra Viktora Valaiņa plānā bija iecere palielināt sodu mazumtirgotājiem par negodīgas komercprakses īstenošanu no šobrīd esošajiem 0,2% līdz 4% no apgrozījuma kā tas ir daļā Eiropas valstu. Tādas izmaiņas bija nepieciešamas tādēļ, ka vietējie pārtikas ražotāji norādīja uz negodīgu attieksmi – vietējiem uzņēmējiem mazumtirgotāji izvirzīja citādākas prasības, nekā importa preču piegādātājiem. Tas skāra gan piegāžu apmaksas termiņus, gan citus jautājumus, par kuriem mazumtirgotāji mēdz sodīt ražotājus, piemērojot sankcijas (galvenokārt samazinot apmaksu).

Ikviens saprātīgs iedzīvotājs varētu padomāt, ka sodu apmēram būtībā nav nekādas nozīmes, jo gadījumā, ja mazumtirgotājs strādā godīgi un ievēro vienlīdzīgu attieksmi, tad tam vajadzētu būt vienalga, kāds ir soda apmērs. Savukārt, ja komercprakse ir negodīga, tad būtu tikai normāli piemērot sodu, lai tāda prakse netiktu īstenota turpmāk. 

Tomēr praksē tā nenotiek. Pēc tam, kad šī gada februārī Ministru kabinets apstiprināja ekonomikas ministra virzītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā un tie nokļuva Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, tie tomēr nekur tālāk izskatīšanā nenonāca. 

Ministrs Valainis par tīkamāku atzina memoranda par pārtikas preču tirdzniecību parakstīšanu, jo tas esot labāks un uz sadarbību vērsts risinājums. Memorands tika parakstīts un parādījās pirmie “zemo ceno pārtikas preču grozi”. Maija beigās ministrs nosūtīja vēstuli Saeimas komisijai ar lūgumu neskatīt likumprojektu un uzdot Ekonomikas ministrijai izstrādāt un iesniegt Saeimas komisijai alternatīvu likumprojektu, kurš būtu saskaņots ar pusēm, kuras parakstīja memorandu – tirdzniecības tīkliem, LTRK, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociāciju un citiem. Tādam likumprojektam bija jānonāk Saeimas komisijā līdz 1.septembrim, tomēr tas joprojām nav gatavs un saskaņots.

Tomēr memoranda esamība pārtikas cenas nav pazeminājusi. Piemēram, jūlijā cenas samazinājās tikai atsevišķām pārtikas produktu grupām, un kā norāda Centrālā Statistikas pārvalde, tas ir bijis akciju ietekmē. 

Ņemot vērā, ka ministrs ir lūdzis Saeimas komisijai neturpināt skatīt likuma grozījumus, jo ir noslēgts memorands, ir izveidojusies situācija, kurā pārtikas cenas nesamazinās, bet sodi par negodīgu komercpraksi, kas varētu zināmā mērā pasargāt vietējos pārtikas ražotājus no nepamatoti drastiskām prasībām, pretēji Valaiņa solījumiem paliks nemainīgi zemi; vismaz šobrīd lielāki sodi ir izņemti no likumprojekta.

Sodu palielināšana arī nav vienīgais aspekts vietējo pārtikas ražotāju aizsardzībā. No likumprojekta ir izsvītrota arī sākotnējā iecere noteikt, ka preču piegādes prognozei jābūt savstarpēji saskaņotai. Ko tas nozīmē?

Līdz šim mazumtirgotāji prognozēja, cik daudz preces viņiem vajadzētu (piemēram, 100 tūkstošus olu), taču tad, kad šis progrnozētais daudzums tika saražots, mazumtirgotājs varēja paziņot, ka tam tomēr nevajadzēs tik daudz preču un mazumtirgotājam par šādu rīcību nebija nekādu sankciju. Ražotājam bija pašam jāizdomā, kur tas liks saražoto produkciju – pārdos ar lielu atlaidi vai pārstrādās, vai izmetīs. Izstrādājot sākotnējos likuma grozījumus, bija paredzēts, ka mazumtirgotāji tā vairs nevarēs darīt un par prognozēto preču apjomu būtu konkrēti jāvienojas ar pārtikas ražotājiem. Tomēr pēc memoranda parakstīšanas, arī šī norma par savstarpēju piegādājamo preču apjoma saskaņošanu ir pazudusi. Tā vietā likuma grozījumos ir ierakstīts, ka piegādātājam (t.i., pārtikas ražotājam) nevar piemērot sankcijas, ja tas trīs darba dienu laikā no tirgotāja pieprasījuma brīža informē tirgotāju, ka nevar piegādāt vajadzīgo apjomu.

Ekonomikas ministrija domā, ka sākotnējie grozījumi un jaunie, ir viens un tas pats, tomēr tā tas nav. Piemēram, situācijā, ja tirgotājs pieprasa vietējam audzētājam tonnu diļļu, bet audzētājs tik daudz nevar piegādāt un par to paziņo trīs dienu laikā, tad mazumtirgotājs vairs nevar piemērot sankcijas, toties no šīs preces var atteikties vispār, izslēdzot vietējo ražotāju no sortimenta. Šāda situācija būs iespējama, pieņemot jaunu likumprojektu, bet nebūtu iespējama sākotnējā likuma grozījumu redakcijā, kurā apjomam bija jābūt “savstarpēji saskaņotam”. 

Jāpiebilst, ka gan Konkurences padome, gan Patērētāju tiesību aizsardzības centrā ir uzsāktas lietas par mazumtirgotāju īstenoto praksi un nav izslēgts, ka ministrs vēlas sēdēt uz diviem krēsliem vienlaikus. Proti, ministrs varētu sagaidīt brīdi, kad KP un PTAC nāk klajā ar saviem verdiktiem, uzliek mazus sodus tirgotājiem un tad ministrs sodus var palielināt. Tādu scenāriju neizslēdz arī pārtikas ražotāji. “Izskatās, ka ministru Valaini pēdējos mēnešos ir “apstrādājuši” mazumtirgotāju pārstāvji, visās šīs vārda nozīmēs,” saka viens no memorandu parakstījušo organizāciju pārstāvjiem, kurš nevēlējās būt citēts, tomēr saruna ir ierakstīta.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!