Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja ceturtdien atbalstīja Kristapa Kauliņa virzīšanu apstiprināšanai Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta (ĀMD) direktora amatā.
Gala lēmums par viņa iecelšanu amatā vēl būs jāpieņem Rīgas domes sēdē.
Kauliņa virzīšanu šim amatam atbalstīja visi 14 klātesošie komitejas deputāti, arī tie, kas pārstāv opozīciju.
Kā debatēs norādīja Ainārs Šlesers (LPV), ņemot vērā, ka ĀMD ilgstoši ir bez vadītāja, tas atstāj negatīvu iespaidu uz iestādes darbu. Jebkurš vadītāja pienākumu izpildītājs esot vairāk ierobežots savā rīcībā, nekā pilnvērtīgs vadītājs, kuram jāuzņemas atbildība par savu rīcību. “Latvija pirmajā vietā” atbalstīšot Kauliņa kandidatūru, cerot, ka viņš strādās godprātīgi un aktīvi.
Pēc Šlesera vārdiem, esot svarīgi negaidīt politiķu uzstādījumus, bet nākt ar saviem priekšlikumiem pie politiķiem un izmantot Rīgas domes tribīni, lai izklāstītu redzējumu par plāniem.
Šlesers norādīja, ka pašvaldība par saviem projektiem nedrīkst pārmaksāt, bet tā arī nedrīkst ietaupīt uz kvalitātes rēķina. Viņš arī aicināja pievērsties atsevišķiem projektiem un tos īstenot, piemēram, Vanšu tiltam. Jāatrod risinājumi iebraukšanai Rīgā no Juglas virziena, lai mazinātu sastrēgumus, mudināja opozīcijas politiķis.
Šlesers aicināja risināt jautājumu par Daugavas Ziemeļu šķērsojumu, kur projekta gatavošanā jau esot ieguldīti daudzi miljoni. Šis projekts esot jāaktualizē un tam jābūt ambiciozam, sprieda domnieks.
Kauliņu atbalstīja arī Rīgas domes koalīcijas deputāti. Ansis Pūpols (NA) aicināja ceļu remontus un būvniecību veikt pārdomāti. Kā negatīvu piemēru viņš minēja pazemes komunikāciju izbūvi pie tirdzniecības centra “A7”, kur gājēju tuneļa būvdarbu laikā sašaurināta brauktuve un cilvēki spiesti stāvēt stundu garos sastrēgumos, no rīta iebraucot Rīgā, un tādos pašos sastrēgumos vakarā, izbraucot no galvaspilsētas.
Pēc viņa vārdiem, tiekoties ar Kauliņu, “Nacionālās apvienības” deputāti bijuši vienisprātis ar viņu, ka Rīgā jābūvē daudzlīmeņu šķērsojumi un ir nepieciešams uzlabot pilsētas caurbraucamību.
Kauliņš iepriekš izskanējušās šaubas par viņa kompetenci liela kolektīva vadīšanā noraidīja, skaidrojot, ka piedalījies arī iepriekšējā konkursā uz ĀMD vadītāja amatu, kur šīs prasības bijušas augstākas un arī šajā konkursā ticis atzīts par atbilstošu.
Departamenta direktora amata kandidāts arī informēja, ka viņam pašlaik nav saistību ar kādiem politiskajiem spēkiem.
Līdz 18 gadu vecumam viņš esot bijis “Tautas partijas” biedrs. Viņš arī no šīs partijas startējis Saldus domes vēlēšanās. Pēdējās vēlēšanās Olaines novadā viņš startēja no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas saraksta, bet nav šīs partijas biedrs.
Savukārt Rīgas domē viņam neesot saistību ne ar vienu no politiskajiem spēkiem vai to līderiem.
Kauliņš kā pirmos veicamos uzdevumus ĀMD norādīja finanšu vadības sakārtošanu, reorganizācijas pabeigšanu un lielo projektu virzības uzraudzību.
Visi Rīgas domes koalīcijas partneri pauduši atbalstu šai kandidatūrai.
Taču Rīgas domes frakcija “Jaunā vienotība” paziņojusi, ka ĀMD direktora amata konkurss neatbilst labas pārvaldības principiem.
JV nav guvusi pārliecību par kandidāta spēju vadīt lielu, vairāku simtu cilvēku kolektīvu, kāds ir ĀMD.
Konkursa nolikumā prasības par atbilstošu vadības pieredzi tikušas samazinātas salīdzinājumā ar iepriekšējo konkursu uz šo pašu amatu, norāda JV.
Līdz ar to Kauliņa pieredze ir atbilstoša izvirzītajām prasībām, bet varētu nebūt pietiekama departamenta vadībai un sadarbībai ar citiem Rīgas domes departamentiem. Šādas profesionālās kvalitātes iegūstamas vienīgi ar pieredzi, norāda JV.
Frakcija arī informēja, ka ar konkursa nolikumu un prasībām pretendentiem, kā arī konkursa nominācijas komisiju, pretēji iepriekšējai praksei Rīgas domē, netika lemts Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejā, bet visus atlases kritērijus noteica ar Rīgas domes priekšsēdētājs. JV frakcija uzskata, ka konkurss atzīstams par notikušu, taču nav atbildis augstākajiem labas pārvaldības principiem.
Ņemot vērā, ka Rīgas mērs ir lūdzis Rīgas domes koalīcijas atbalstu apstiprināt Kauliņu ĀMD vadībā, JV frakcija šo aicinājumu respektēs, ja konkursā par labāko atzītais kandidāts tiks virzīts apstiprināšanai Rīgas domes sēdē.
Savukārt Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P) norādīja, ka “Ārtelpas un mobilitātes departamentā jau ilgstoši valda haoss un nespēja savlaicīgi un kvalitatīvi paveikt darbus, kas tieši ietekmē rīdzinieku ikdienu. Tāpēc mana prioritāte ir nodrošināt profesionālu un spējīgu departamenta direktoru, un esmu gandarīts, ka pēc gandrīz piecu gadu pauzes departamentam beidzot būs jauns vadītājs, kurš uzvarēja atklātā konkursā,” skaidro Kleinbergs.
Savukārt ķoalīcijas partneri no “Nacionālās apvienības” un “Apvienotā saraksta” neiebilst pret Kauliņa kandidatūras virzīšanu departamenta direktora amatam.
Atkārtotajā konkursā Kauliņš tika atzīts par piemērotāko kandidātu. Kopumā konkursā uz šo amatu startēja 24 kandidāti.
Kauliņš Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvis inženiera specialitāti transportbūvē. Viņš ir bijis AS “Ceļuprojekts” padomes priekšsēdētājs, Olaines novada deputāts.
Pašlaik Kauliņš strādā pie privātās un publiskās partnerības projektu vadības Rīgas domes Finanšu departamentā, informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.
Kauliņš norāda, ka viņam piemīt gan stratēģiskā un operacionālā vadības pieredze, gan vairāk nekā 15 gadu pieredze infrastruktūras pārvaldības, uzturēšanas un attīstības jomā.
Par Kauliņa apstiprināšanu amatā galīgais lēmums jāpieņem Rīgas domes sēdē.
No 2021.gada, kad Rīgas mērs bija Mārtiņš Staķis (P), Kauliņš bija Pilsētas izpilddirektora padomnieks.
Kā liecina arhīvā pieejamā informācija, Kauliņš bija pilsētas izpilddirektora padomnieks, kad tika saņemta trauksmes cēlēja informācija, ka Rīgas ielu remontiem, iespējams, nesaimnieciski izlietoti aptuveni septiņi miljoni eiro.
Kauliņš tolaik klāstīja, ka, pamatojoties uz trauksmes cēlēja informāciju, pārkāpums ticis noskaidrots un mēneša laikā tiks vērtēta disciplinārlieta, kas sākta pret toreizējo Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāju Jāni Vaivodu un Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieku Andreju Urtānu.
Pēc disciplinārlietas izbeigšanas gan Vaivods, gan Urtāns tika atjaunoti amatā.
Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs resoriskajā pārbaudē nekonstatēja pārkāpumus Satiksmes departamenta darbībā, organizējot ielu seguma remontdarbus.
Satiksmes departamentu un vēlāk ĀMD vadīja departamenta direktora pienākumu izpildītājs Vaivods, kurš kopā ar uzņēmēju Pāvelu Tomiļinu tika apsūdzēts par 50 000 eiro kukuļa piedāvāšanu Satiksmes ministrijas valsts amatpersonai.
Lieta saistīta ar zemesgabalu privatizāciju pie Rīgas lidostas.
Pēc tam Rīgas pašvaldība izsludināja atklātu konkursu, kurā visvairāk punktu saņēmušais kandidāts savu dalību konkursā atsauca. Tādēļ konkurss tika rīkots atkārtoti.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!