Latvijas ekonomikai prognozē vājāko izaugsmi Baltijas valstīs

Eiropas Komisija (EK) šogad Latvijas ekonomikai prognozē vājāko izaugsmi Baltijas valstīs.

EK jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad palielināsies par 0,5%.

Tā ir sliktāka prognoze par EK novembrī paredzēto, kad tika sagaidīts, ka Latvijas ekonomika 2025.gadā pieaugs par 1%.

Vienlaikus pirmdien publiskotajās pavasara prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomika nākamajā gadā palielināsies par 2%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad lēsta 3% apmērā, bet nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums prognozēts 1,7% apmērā.

Latvijas budžeta deficīts gan šogad, gan nākamgad prognozēts 3,1% apmērā.

EK norāda, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad saglabāsies vāja. Paredzams, ka nedaudz paātrināsies iedzīvotāju patēriņš, ņemot vērā ienākumu palielināšanos saistībā ar nodokļu reformu. Vienlaikus pieaugošā nenoteiktība sarežģītajā ģeopolitiskajā kontekstā veicinās uzkrājumu veidošanu. Tāpat tiek prognozēts, ka 2025.gadā palielināsies investīcijas, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) līdzekļu pieplūdumu un tēriņu kāpumu aizsardzības nozarē. Pēc krituma iepriekšējos gados šogad sagaidāma eksporta atlabšana, taču vien pakāpeniski, ņemot vērā ASV ieviesto tarifu negatīvo ietekmi uz Latvijas galvenajām tirdzniecības partnervalstīm.

Straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs EK šogad sagaida Lietuvā, valsts IKP pieaugot par 2,8%. Nākamgad komisija sagaida, ka Lietuvas IKP palielināsies par 3,1%. Inflācija Lietuvā šogad un nākamgad lēsta attiecīgi 2,6% un 1,2% apmērā.

Savukārt attiecībā uz Igauniju EK sagaida, ka šogad IKP pieaugs par 1,1%, bet nākamgad izaugsme paātrināsies līdz 2,3%. EK vērtējumā, inflācija Igaunijā šogad veidos 3,8%, bet 2026.gadā tā samazināsies līdz 2,3%.

EK pavasara ekonomikas prognozēs lēsts, ka šogad ES ekonomikā gaidāms kāpums par 1,1%, bet nākamgad būs pieaugums par 1,5%. EK vērtējumā, eirozonas ekonomikas izaugsme šogad un nākamgad veidos attiecīgi 0,9% un 1,4%.

Inflācija ES šogad prognozēta 2,3% apmērā, bet nākamgad tai paredzēts samazinājums līdz 1,9%, savukārt eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm būs attiecīgi 2,1% un 1,7%.

EK šogad IKP kāpumu prognozē visās ES dalībvalstīs, izņemot Vācijā, kur IKP, pēc EK vērtējuma saglabāsies nemainīgs, un Austrijā, kur prognozēta 0,3% lejupslīde. Straujākā izaugsme tiek gaidīta Maltā (+4,1%), Īrijā (+3,4%), Horvātijā (+3,2%) un Kiprā (+3%).

EK katru gadu (pavasarī un rudenī) publicē divas visaptverošas prognozes un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā). Starpposma prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par attiecīgo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm, kā arī ES un eirozonu kopumā.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.